Foto: Privātais arhīvs
Dažus gadus dzīvojot Spānijas ziemeļos, pilsētā, kurā reti kurš cilvēks zina pāris vārdu angļu valodā, cita latvieša satikšana šķiet neiespējamā misija. Taču kāda pavisam nejauša sagadīšanās kādā pavisam nejaušā svētdienā mani pārsteidza nesagatavotu. Staigājot pa Ovjedo pilsētas ielām un aizklīstot tālāk no centra, pie vienas no vēsturiskajām ēkām ievēroju izkārtni ar uzrakstu – "Baiba Cafe". "Dikti pazīstami izklausās," pie sevis nodomāju. Ar dažiem klikšķiem interneta plašumos noskaidroju, ka intuīcija nav pievīlusi. Baiba – tas nudien ir saimnieces vārds, un viņa ir latviete. Nolēmu, ka jāiet sasveicināties, un liels bija viņas pārsteigums, kad uz laipnu "Hola!" no manas mutes skanēja: "Hola, bet varam arī latviski."

Baiba Krauze dzimusi Liepājas pusē, Vērgalē, taču Spāniju par mājām sauc jau septīto gadu. Ovjedo Baibai pieder neliela kafejnīca, kurā ik dienu klientiem tiek piedāvāta visdažādāko aromātu kafija un dažādi pašcepti gardumi – cepumi, kūkas, maizītes u. c. Šogad Baiba ar pašas izgudrotu un testētu cepumu recepti piedalījās Spānijas konditoreju konkursā, kur vairāku simtu konkurencē ieguva godpilno astoto vietu valstī un pirmo visā Astūrijas reģionā. Lai gan šobrīd kafejnīcas darbība apturēta saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, Baibai ir lieli plāni, kā savu biznesiņu pēc situācijas stabilizēšanās pārnest jaunā līmenī.

Pēc vidusskolas absolvēšanas Latvijā Baiba devās uz Īriju, kur pastrādājusi visdažādākos darbus – sākot no viesmīles pienākumu veikšanas un beidzot ar komunikācijas uzturēšanu starp klientiem un uzņēmumiem vairākās firmās. Šeit vietā teiciens, ka nekas nav pastāvīgāks par pagaidu, jo dažu gadu vietā viņa valsī "aizkavējusies" 11 gadus. "Īrijā bija ļoti viegli iztikt un izdzīvot. Protams, ne sākumā, bet, uzkrājot pieredzi un saprotot kopējo situāciju, darbu nebija grūti atrast."

Jāpiebilst, ka Dublinā Baiba ieguvusi arī grādu interjera dizainā, tomēr darbu šajā profesijā tā arī neizdevās atrast, jo šādi piedāvājumi ārzemniekiem neesot bijuši. Pārējos darba meklējumos vērtīgas bijušas angļu un vācu valodu zināšanas, kas, starp citu, palīdzējušas Baibai arī uzreiz pēc vidusskolas atrast skolotājas darbu Latvijā. Tomēr sieviete atklāj – skolā mācītais salīdzinājumā ar to, kā runā vietējie, ir divas dažādas lietas.

Dublinā Baiba iepazinās ar savu tagadējo vīru, kura dzimtā pilsēta ir tieši Astūrijas provincē esošā Ovjedo. "Īrijas ērtums man apnika," atklāj Baiba. "Nebija vairs ne 20, ne 30 gadu, tāpēc domāju, ka jāsāk beidzot darīt to, kas patīk. Citādi tā var līdz pensijai nodzīvot." Tad arī radusies doma par pārcelšanos. Lai gan pilsētu viņi iepriekš vairākkārt jau bija apmeklējuši, Baiba uzsver, ka atbraukt atvaļinājumā un pārcelties uz dzīvi ir divi absolūti atšķirīgi stāsti. "Man ļoti patika Astūrijas daba – tas, ka te visapkārt ir tik zaļš, arī laikapstākļi bija patīkami. Nebija tik auksts kā Īrijā. Protams, uzrunāja lielā ēdiena daudzveidība – gan dārzeņu, gan augļu. Un viss bija tik garšīgs!"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!