Foto: unsplash.com/Aida L
"Tikai neļaut nekam tuvoties; ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt. Un paturēt nevar nekā." Šie vārdi, runājot par pieķeršanos, pieder Remarkam. Tas bija aktuāli 20. gadsimtā, un arī patlaban, pandēmijas kontekstā, visai regulāri nākas dzirdēt tādas frāzes vai vārdus kā "māka palaist vaļā", "neieciklēties", "atsacīties" – jo par daudz bijām pieķērušies. Vismaz tā spriež. Kaut arī pieķeršanās ir dabiska izpausme, instinkts, tā cilvēks iekārtots. Laiks ieviest nedaudz lielāku skaidrību. Kas nosaka, cik stipri kaut kam pieķeramies (vai varbūt baidāmies pieķerties)?


Konsultē Aina Poiša, ģimenes psihoterapijas speciāliste

Kur ir mana rozete?!

Visīsākā atbilde uz ievadā uzdoto jautājumu varētu būt – pieredze. Pieķeršanās ir cieši saistīta ar bērnībā piedzīvoto, respektīvi, piesaisti, kāda mazulim veidojas ar vecākiem, primāri – ar mammu. Pētījumu ceļā ir noteikti trīs piesaistes pamatmodeļi: drošais, nedrošais–trauksmainais, nedrošais–izvairīgais. Kā jau noprotams, par veiksmīgāko variantu uzskata pirmo, kas nozīmē, ka ir maksimāli apmierinātas gan zīdaiņa fizioloģiskās, gan emocionālās vajadzības. Raugi, dažas pazīmes, kas liecina – pieaugušajam ir bijusi droša piesaiste: nav tik viegli manipulējams; spēj lūgt palīdzību, kad tas patiešām nepieciešams, vai arī izvēlēties lietas un situācijas, kas tiešām ir vajadzīgas, lai justos labāk kā sociāla būtne, bet bez paģērēšanas (man a priori pienākas!); nav emocionālā badā, paliek pāri tik daudz iekšējo resursu, ka var palīdzēt citiem, tomēr līdz zināmai robežai, lai nepazeminātu otra potenciālu darboties.

Kā norāda ģimenes psihoterapijas speciāliste Aina Poiša, ar fizioloģisko vajadzību (pirmais līmenis) apmierināšanu vecāki puslīdz labi tiek galā, bet plaisas mēdz parādīties otrajā līmenī, ko raksturo vajadzība pēc drošības. Tas savukārt ietekmē trešo līmeni, ar ko saprotam vajadzību pēc mīlestības un piederības.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!