Laulības ir sarežģīts un personisks jēdziens. Šī jēdziena nozīme var sniegties no divu mīlošu siržu apvienošanās uz mūžu, līdz finansiālam darījumam ar laulības līgumiem un inventāra sarakstiem.
Tradicionāli, laulības ir kā apliecinājums mīļotajam: “Tu esi mans īpašais, izredzētais cilvēks – tev nav līdzīgu – tu man esi vajadzīgs, lai mana nākotne būtu laimīga.” Kāzu ceremonijas visā pasaulē ir līdzīgas, neraugoties uz kultūru un reliģiju atšķirībām. Atšķirības rodas vēlāk, pēc tam, kad dāvanas ir izsaiņotas un jaunlaulātie pievēršas savām attiecībām.

Daudzi šķirteņi jums pateiks, ka pirms kāzām pavisam noteikti nepieciešams padzīvot kopā ar izredzēto cilvēku. Pie velna pētījumus, kuri apgalvo pretējo - labāk pašiem izbaudīt ikdienas kopdzīvi, lai zinātu kā tas notiek īstenībā. Ja jūs nespējat saprasties, tad labāk atsauciet saderināšanos.

Lūk, daži jautājumi, uz kuriem vajadzētu iegūt atbildes pirms kāzām:

  • Cik daudz laika mēs pavadīsim kopā katru dienu?
  • Vai man vajag tev atklāt, ka es dodos izklaidēties ar cilvēkiem, kurus tu nevari ciest?
  • Kā sadalīsim nopelnīto naudu?
  • Kurš izlems, kā tērēt saimniecības naudu?
  • Cik bieži aicināsim vecākus uz pusdienām?
  • Kam mēs aizdosim naudu? (Tavai māsai, mūžīgajai bezdarbniecei? Vai varbūt manam brālim, studentam?)
  • Cik bieži mums būs jāklausa tavas mātes viedoklis svarīgu lēmumu pieņemšanā?
  • Kurš paskaidros tavam tēvam, kāpēc mēs vairs negribam braukt vasaras brīvdienās uz viņa lauku mājām makšķerēt?

Šo sarakstu varētu turpināt līdz bezgalībai – un negaidīti ciemiņi izraisa vairāk ķildu nekā viesu saraksta sastādīšana jau pirms lielajām svinībām.

Labas laulības pieļauj kompromisus un nesarežģī dzīvi ar niekiem. Kad divi cilvēki kļūst par kopdzīves partneriem, tiek apspriesti un pārdomāti daudzi fundamentāli dzīves jautājumi. Laimīga laulība nenozīmē elpošanu vienā ritmā, taču pastāv nebeidzami daudz citu iespēju, kā saskaņot savu kopdzīvi.

Piemēram, vienošanās par to, cik daudz vietas ledusskapī aizņems alus pudeles, kečups, sinepes, desas. Un cik daudz vietas būs jāatstāj četriem galvenajiem pārtikas produktu veidiem. Viņa nekad nesapratīs, kādēļ viņam vajadzīgas sardīnes, salami desa vai čipši. Savukārt viņš nesapratīs, kādēļ tik briesmīgi jāuztraucas par lieko svaru. Tas ir tikai piemērs.

Vēl pastāv telpu iekārtošanas problēmas. Daudzi laulātie nespēj atrisināt šo jautājumu tā, lai abas puses būtu apmierinātas. Iespējams, ka viņai iesākumā patika bohēmiskā nekārtība viņa dzīvoklī – pilni pelnu trauki ar cigarešu galiem, putekļi uz plauktiem, vecas avīzes uz grīdas un galdiem, un gluži tāpat, iespējams, ka viņam patika sarkanraibie ķīniešu vēdeklīši viņas istabā, Meksikas kaktusi uz palodzes, un Taizemes auglības dievietes statujiņa, kad pirmo reizi to ieraudzīja.

Taču klusībā viņi abi cerēja, ka ar laiku šo nekārtību un suvenīrus varētu aizstāt ar estētiskāku telpu iekārtojumu – jūs jau ziniet - atbilstoši modes un stila žurnālu standartiem. Jāatceras, ka nebūtu godīgi ierobežot otru tajās lietās, no kurām pats nevari atteikties.

Kas attiecas uz dominējošām krāsām telpās, - vīriešiem visbiežāk patīk telpas, kurās valda vēsie toņi (melns, brūns, zils, balts u.c.), savukārt sievietēm biežāk patīk siltās krāsas (sarkans, dzeltens, oranžs u.c.), kā arī puķainas tapetes. Tādēļ daudzi pāri atrod vidusceļu, par galvenajām krāsām izvēloties smilškrāsas toņus.

Kāda sieviete reiz izteicās: “Manuprāt, vīrieši, kuriem ausī ir auskars, ir vispiemērotākie laulības dzīvei. Viņi ir izjutuši sāpes un nopirkuši rotaslietu.”

Īstais cilvēks, ar kuru var precēties, ir tas, kurš ciena tavu personību, ar visām tās novirzēm no normas – cilvēks, kurš visas domstarpības, kliegšanas, trauku plēšanas un strīdus nākamās dienas rītā pārvērš par anekdotēm. Ja otram cilvēkam tu tik tiešām patīc, tad laulība nesagrūs uz deguna parādījušās pumpas, nereti jūtama sviedru aromāta, vai neveiksmīgi izvēlēta atvaļinājuma laika dēļ.

Veiksmīga laulība nozīmē nepārtrauktu iemīlēšanos – un visu laiku vienā un tai pašā cilvēkā. Ja cilvēks arī laulībā var būt pats, nesalaužot sevi kā personību, ja saprotoši reaģē uz partnera garastāvokļa maiņām un turpina jokot, tad laulība ir izdevusies.

Laulības dzīves lielākā problēma ir tā, ka cilvēki precas ar personību, bet nākas dzīvot ar viņa (viņas) raksturu. Cilvēki laulībā nemainās, mainās tikai viņu izpratne vienam par otru. Kad esi precējies ar savu varoni, tad atceries, ka pūrā nāk līdzi arī visas dīvainības, kas veido šo brīnišķīgo būtni.

Krievu rakstnieks Antons Čehovs rakstīja: “Ja tev ir bail no vientulības, neprecies.”

Būt vientuļam tuvās attiecībās ir daudz briesmīgāk nekā atrasties vienatnē kalna virsotnē. Ja diviem cilvēkiem piespiedu kārtā ir kopīgi jālieto tualete, ledusskapis un arbūza pārpalikumi, tad dažreiz cilvēki mēdz meklēt patvērumu, ieraujoties savā iekšējā pasaulītē.

Rezultātā katram apkārt tiek uzcelts mūris, un partneru attiecībās iestājas vēsums un atsvešinātība. Ja laulātie draugi visur dodas kopā, un viesībās nepārtraukti turas viens otram pie elkoņa, tad vēlāk viņam nav par ko runāt, jo viss jau ir kopīgi piedzīvots.

Vispārējos priekšstatos par laulību ietilpst pusdienu biedrs, ceļojumu kompanjons un kāds, ar kuru apspriest avīžu ziņas pie brokastu galda. Jaunlaulātie, kuri pirmās piecas dienas pēc kāzām pavadīja guļamistabā, vēlāk drīz vien atskārtīs pārmaiņas savās attiecībās.

Nav jāprecas tādēļ, lai mazinātu vēsumu gultā ziemas naktīs vai bailes no tumsas. Ja tāda ir tava motivācija, tad labāk iegādājies elektrisko sildītāju, suni vai naktslampiņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!