Ja pamešana tevi piemeklējusi nupat, tad visticamāk jūti dziļas, dziļas sāpes. Šķietami bezgalīgā bezpalīdzība ir pārdzīvojama, sekojot vairākiem principiem:
Apzinies, ka atraidīšana nekad nav pēkšņa
Ir pavisam iespējams, ka paziņojums "Viss, šķiramies!" tevi ir satriecis pilnīgi nesagatavotu, teju kā nogāzies no debesīm.
Iespējams, tev nebija ne mazākā nojausma, ka partneris vai partnere ar tevi kopā juties tik slikti, kamēr tu uzskatīji, ka jūsu draudzība vai pat laulība ir izdevusies lieliski. Varbūt ne lieliski, bet nu ne jau tā... Argumentu "man šķita, ka viss ir kārtībā" saka visi, bet tam vairs nav jēgas.
Šķiršanās pati par sevi nozīmē, ka ar attiecībām viss nav bijis kārtībā jau labu laiku un kaut kur dziļi, dziļi sevī tu tomēr apzinājies, ka pastāv iespēja, ka kāršu namiņš var arī reiz sabrukt.
Parasti uz to vedina tas, ka pamani, ka tava otra pusīte un viņas attieksme ir mainījusies. Taču parasti jebkādas pārmaiņas tiek noveltas uz sarežģījumiem darbā vai citur. Tikai ļaunākajos gadījumos tiek pieļauts, ka vainīgs ir viņa vai viņas romāns ar kādu citu partneri.
Jebkurā gadījumā laimīgās attiecībās neviens nekad nevēlēsies ielaisties afērās. Tas nozīmē, ka pat ja tas ir noticis, problēmas bijušas daudz dziļākas un nav atrisināmas tūlīt un uzreiz. Šķiršanās otra cilvēka galvā vienmēr ir jau labu laiku pārdomāta. Diemžēl, bet tas ir tikai normāli, tam seko tavas sāpes, vilšanās, dusmas, turklāt ievērojami cieš tavs pašnovērtējums.
Kāda ir ‘normāla’ reakcija pēc pamešanas?
Tava rekcija atraidīšanas gadījumā ir ļoti atkarīga no konkrētiem apstākļiem. Iemesls un veids, kādā tu uzzini, ka kādam virs neesi vajadzīgs vai neesi mīlēts, izšķir ļoti daudz.
Tomēr par "normālu" situāciju, kā sajusties kādam, kas ir saņēmis ļoti, ļoti sliktas ziņas, var tikt uzskatīts konkrētais piemērs:
- Pirmās pāris minūtes tu pat īsti nespēj parunāt.
- Tu nejūti stabilitāti, itin kā tavas kājas nespētu tevi nest.
- Tava elpošana ir izmainījusies, un tu jūties tā, it kā nupat būtu noskriets maratons.
- Tu nespēj izkustēties no esošās vietas.
- Lai gan jūties kā sasiets, iekšēji vēlies skriet kaut kur tālu prom.
- Tu sāc acīmredzami ievērot, cik ātri un spēcīgi sitas tava sirds.
- Tev paliek slikti, var pat šķist, ka tūlīt vemsi vai ģībsi.
- Tu nevēlies ēst un nekas nešķiet garšīgs.
- Pēcāk tu apzinies, ka traucēts ir gan miegs, gan koncentrēšanās sējas, gan atmiņa un domāšana kopumā.
- Tevi sanikno un kaitina pilnīgi viss.
- Ja jau tāpat esi nervoza persona, tad patlaban jūti, ka visi simptomi ir tikai pasliktinājušies.
Kas seko tālāk?
Lielākā daļa iepriekš minēto simptomu pamazām izgaisīs tuvākajās dienās, taču parasti to vietā iestājas drūmums, skumjas un intereses trūkums par apkārt notiekošo.
Pirmie saules stariņi parasti parādās jau pēc pāris nedēļām. Jau drīz periodi, kuros jūties labāk, kļūs aizvien biežāki un ilgstošāki.
Vēl pēc četrām līdz sešām nedēļām tu spēsi visam sekot līdzi, kā līdz šim, un sajutīsi, ka pamazām atgūsties. Arī tad "labās" dienas pārmaiņus nomainīs "sliktās", bet atraidījums iekšēji praktiski jau ir pārdzīvots.
Atklāts, ka kopumā vīrieši spēj atgūties daudz ātrāk par sievietēm. Viņu atmiņa nav tik ļoti pielāgota tam, lai smalki atcerētos tieši notikumu emocionālo pusi. Tiesa, ne visi vīrieši un sievietes ir vienādi, un rezultāts pēc šķiršanās var būt pavisam pretējs.
Trausluma sajūta pamazām pāriet
Viena no cilvēku pamatvajadzībām ir drošības sajūta, bet pēc atraidījuma šī sajūta šķiet atņemta, bet tās vietā pārņem pamestība, bailes un bezcerība.
Tā jūtoties, ir tikai saprotami, ka tevi pavada nedrošība un šajā brīdī tu ar bažām gaidi katru nākamo triecienu, kas varētu tavu pasaulīti vēl vairāk sašķobīt. Jāsaprot, ka ir tikai normāli šajā laikā justies trauslam - tas ir ne tikai normāli, bet pat iepriekš paredzami.
Nepatīkamā sajūta, ka drīz gaidāmi vēl jauni un jauni pārdzīvojumi, pamazām pazudīs. Ja izjukusi laulība vai ilgstoša kopdzīve, satricinājumi parasti ir vairāki ilgākā laika posmā, un katru no tiem ir jāpārdzīvo atsevišķi.
Arī nedrošība ir tikai pārejoša
Nedrošība īpaši izteikta ir tiem, kas atraidījumu izjutuši vairākas reizes. Nav svarīgi, kāds ir tavs vecums un cik sen bijusi iepriekšējā pamešanas reize, jo katra jauna reize, kad esi pamests, nedrošību tikai padziļina. Visgrūtāk ir pārdzīvot to, ja esi ar kādu krāpts, taču arī tas nav bezcerīgi.
Tāpat atraidījums ne vienmēr nozīmē attiecību izjukšanu. Iespējams no sava partnera vai partneres to jūti gultā. Sliktākajā gadījumā visa kopdzīve var būt piepildīta ar nepārtrauktu noraidījumu.
Ja nedrošības sajūta ir ilgstoša, var mēģināt sevi ar varu piespiest sasniegt kādus mērķus. Sākumā zemākus, bet pamazām latiņu likt augstāk. Sasniegumi liks atgūt sev ticību.
Ja nepalīdz arī tas, iespējams, vienīgā izeja ir profesionāla palīdzība. Profesionāla palīdzība nav nekas tāds, no kā jābaidās, jo šādā situācijā var nokļūt praktiski jebkurš.
Saņemšanās
Pēc savas pašapziņas un pilnīgas emocionālās sagrāves, kam dažkārt seko arī fiziski traucējumi, pirmā darāmā lieta ir saruna pašam ar sevi. Viss kas tev jādara, ir individuāli jāsakārto sevi, nevis jācenšas runāt ar partneri par notikušo. Ir vairāki iemesli, kāpēc tā:
- Ļoti iespējams, ka tu nekad neuzzināsi īsto iemeslu, kas partnerim lika tevi pamest.
- Viņš vai viņa iespējams pats nezina, kāpēc to dara un spēs izteikt tikai daļējus un puspatiesus argumentus.
- Atraidīti tiek arī paši gudrākie, slavenākie, savaldīgākie un labsirdīgākie partneri.
- Emocijas liek tev pievērsties tikai negatīvajām lietām - tas nekam nepalīdz.
- Pārdomājot, kāda ir tava vaina un kas ir darīts nepareizi, tu neatgriezeniski pārspīlēsi - arī tas nevienam nepalīdzēs.
Šoka efekta pārdzīvošana
Viena iespēja ir doties pie psihologa, kurš ir apmācīts un pieredzējis profesionālis, kurš zina, kā labāk palīdzēt atgriezt dzīvesprieku. Tie, kas to izmēģina, parasti nenožēlo, taču pēc atraidījuma daudzi nespēj par to runāt pat ar saviem tuvākajiem draugiem, nemaz nerunājot par saņemšanos, lai dotos pie svešinieka.
Tādā gadījumā ir jāpārdzīvo pirmais šoks, ko parasti vieglāk ir izdarīt draugu vai ģimenes locekļu tuvumā un sarunās ar viņiem. Pēcāk ar sevi pārdomāti jāstrādā, piespiežot sevi sekot, piemēram, šiem ieteikumiem:
- Domāt par labo - katrā sliktajā lietā atrodi kādu labu, ko pieraksti.
- Atliec domas par slikto uz kādu tālāku laiku.
- Lai sūkstītos un pārdzīvotu notikušo atraidījumu, atvēli sev, piemēram, divdesmit minūtes kādā konkrētā laikā un aizliedz sev par to domāt visā atlikušajā.
- Atsāc darīt visas tās lietas, kas tev rada prieku, pat ja tas prasa pūles.
- Neizolē sevi no pārejās apkārtnes pārāk ilgi, pat ja īslaicīgi tam ir pozitīvs efekts.
- Pieņem, ka tu sēro un tas ir normāls dabīgs process, kura laikā nav jālieto nekāda veida antidepresanti, pat ja tos izraksta ārsts.
Pēcāk ievies konkrētu plānu, kurā paredzi, kā katru nedēļas dienu darīsi kaut ko citādāku. Seko šim plānam!
Pašapziņas atjaunošana
Pieņemt atstumšanu ir sarežģīti, taču vēl grūtāk dažkārt ir atgūt ticību sev. Daudzi šim kompleksam nepievērš pietiekamu uzmanību, taču arī ar to ir iespējams tikt galā. To var paveikt arī pats, turklāt arī pašapziņas atgūšanai ir vispārzināmi ieteikumi:
- Piedalies visa veida fiziskās un garīgās aktivitātēs.
- Sastādi plānu ar lietām, kuras tu vēlies sasniegt.
- Šajā plānā iekļauj mazus, vidējus un lielus mērķus.
- Nekavējoties sāc darbu pie dažiem vai viena no mazākajiem no mērķiem.
- Motivē sevi, iedomājoties, ko jutīsi, redzēsi un dzirdēsi, kad sasniegsi savu mērķi.
- Dari to daudz - motivē sevi ne tikai pa dienu, bet arī pamostoties un ejot gulēt galvā atkārto šo nākotnes vizualizāciju.
Ņemot vērā visu, ko tagad zini par tikšanu galā ar atraidījumu, saproti, kādā posmā esi un izlem, ko darīt turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
