Kā sarunāties ar personu, kas piedzīvo laulības šķiršanu? Komentē psihoterapeiti

Šai sakarā piedāvājam psihoterapeitu komentārus par vēlamo rīcību pēc laulības šķiršanas piedzīvošanas, kā arī frāzes, no kurām, sarunājoties ar pārmaiņu procesā esošu vai to izdzīvojošu draudzeni, kolēģi, radinieci vai pat māti, ir ieteicams izvairīties.

Psihoterapeita Dr. Andra Veselovska ieteikumi rīcībai laulības šķiršanas laikā

"Lēmums par labu laulības šķiršanai no tā pieņēmēja prasa lielu drosmi un uzdrīkstēšanos. Lielākajā daļā gadījumu nudien nav jēgas uzturēt ilūziju par šķietami normālu ģimeni, tai pat laikā izjūtot emocionālu un, iespējams, pat fizisku diskomfortu, ko rada attiecības, kas nav sniegušas cerēto laimi.

Gadījumā, ja regulāri tiek piedzīvoti morāli pazemojumi, turklāt bērnu klātbūtnē, ir vērts apsvērt pēc iespējas ātrāku un efektīvāku rīcības plānu, kā no neveselīgā ģimenes modeļa izrauties, pirms tas nav iesakņojies bērnu priekšstatos par to, kādai jābūt ģimenei un tās sadzīvei.

Ir jāatceras, ka dzīve ir jābauda, nevis jāsamierinās ar mocekļa vai upura lomu. Tiesa, nereti pēc šķiršanās tiek piedzīvots vēl lielāks emocionāls diskomforts, iespējams, pat rodoties sajūtai, ka ir zudusi dzīves jēga.

Tas ir ļoti interesanti, ka cilvēks skumst tad, kad važas ir zudušas, taču šādas sajūtas parasti patiešām tiek piedzīvotas. Ir jāizsēro tas, ka daudzas iespējas ir pazaudētas nelaimīgās laulības dzīves laikā, tomēr ļoti svarīgi ir neiestrēgt sērošanā. Ir jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, jādara kaut kas jauns, interesants. Ir jāmeklē ceļš, kā izkļūt no nosacītās depresijas, neļaujot tai progresēt.

Arī darbā ar saviem klientiem bieži esmu redzējis, ka cilvēki spēj izkļūt no "vecās dzīves" un uzsākt "jaunu dzīvi". Ir jāatrod savs ceļš, kā to izdarīt. Var palīdzēt citu sieviešu pieredze atbalsta grupās, kā arī psihoterapija, ja nepieciešams. Jākomunicē ar cilvēkiem, kuri jūs var saprast, kuri ir labvēlīgi noskaņoti. Uzņemot sevī citu cilvēku pozitīvu pieredzi, jūs varat pati iemācīties raudzīties uz pasauli pozitīvāk un nejusties tik slikta, ja notiek iekšēja cīņa ar vainas apziņu."

Psihoterapeite Benita Griškeviča: "Jāatceras, ka uz dzīves skatuves režisora kārtā nedrīkst rosīties bijušais vīrs!"

"Pēc šķiršanās svarīgākais ir saglabāt saikni ar bērniem un sakārtot savu dzīvi. Un, lai to varētu veikt, ir jāatļauj sev pašai nonākt pie varas. Ja atgūšanās no šķiršanās nenotiek, varu pār to, kas ar jums notiek, esat atdevusi bijušajam vīram, bērniem un bailēm.

Ja varam dzīvi salīdzināt ar teātri, tad jāatceras, ka uz dzīves skatuves režisora kārtā nedrīkst rosīties bijušais vīrs, kamēr jūs kulisēs bikli gaidāt uz skaistu lomu, bet tas kā nenotiek, tā nenotiek. Lielākā no vērtībām ir brīvība un spēja būt galvenajai savā dzīvē - būt savas dzīves autorei.

Tāpat jāatceras, ka, gadījumā, ja par spīti tam, ka esat šķīrusies, turpināt saņemt to pašu veco attieksmi no vīra puses, tā iemesls ir nevis viņa nemainīšanās, gan pārmaiņu trūkums sievietē pašā. Jāatceras, ka dažkārt jūtas var bremzēt iecerētā īstenošanu - tad var vērsties pēc palīdzības. Vien tiekot skaidrībā par savām jūtām, atbrīvosies enerģija rīcībai."

Frāzes, ko sarunā ar laulības šķiršanu piedzīvojušu personu nav vēlams pielietot

Protams, sievietes un viņas šķirtā vīra atvases kādreizējo pāri saistīs uz mūžu, taču, sarunājoties ar šķiršanos piedzīvojušo draudzeni vai kolēģi, nekādā gadījumā nenosauc viņas bērnus par "saikni, kas (diemžēl) vienos viņu un bijušo partneri arī pēc attiecību iziršanas".

Kā atzīst liela daļa laulības šķiršanu piedzīvojušo sieviešu, tieši atvases ir viņu dzinulis, kas mudina nepadoties pat dzīves tumšākajos brīžos. Tāpat, kā uzsver attiecību konsultanti, nereti bērni pārim ļauj attiecības pārtraukt krietni adekvātāk, respektējot ģimeni un cenšoties nodarīt pēc iespējas mazāku emocionālo kaitējumu visām šķiršanās procesā iesaistītajām personām.

Protams, arī tavās attiecībās ir iespējami sarežģījumi un samilzušas problēmas, taču diezin vai vari attiecības, kurās to dalībnieki pat neprāto par šķiršanos, neraugoties uz konfliktu nopietnību, ir iespējams pielīdzināt situācijai, kurā ir izirusi laulība, šķirtajai sievietei sastopoties ar visām no procesa izrietošajām sekām.

Bailes, dusmas, noliegums, sirdssāpes, vilšanās un neizpratne ir vien daļa no tās emociju jūras, ar ko sastopas šķirtas sievietes teju visos laulības izjukšanas gadījumos. Tādējādi situācijā, kurā šādos apstākļos žēlojies par savu partneri, kurš "strādā virsstundas un prombūtnes dēļ liek tev justies kā vientuļajai mātei", apsver, vai nav vērts pievaldīt mēli!

Diezin vai nupat šķīrusies sieviete, kura sastapusies arī ar virkni neparedzētu maksājumu un pilnīgu savas dzīves pārkārtošanu, priecājas par "brīvo laiku", ar ko viņa tik pēkšņi ir aplaimota. Protams, mēdz būt izņēmuma gadījumi, taču, visticamāk, vienatnē pavadītās stundas bez reiz mīlētā vīrieša klātbūtnes nav tāda medusmaize, kā domā.

Sieviete, kuras pagātnē ir partnera nodevība, laulību noslēdzot krāpšanai, pazemojumiem un emocionālam sabrukumam, visticamāk, sevī nespēs rast piedošanas spēku vēl ilgu laiku pēc šķiršanās. Situācijā, kurā tev jāatbalsta krīzi piedzīvojusī draudzene, kolēģe, radiniece vai pat māte, tavs uzdevums ir sniegt atbalstu un it visu nepieciešamo palīdzību, nefilozofējot par tēmu, kurā nebūt neesi kompetenta dzīves pieredzes trūkuma dēļ.

Visticamāk, esi dzirdējusi teicienu – pēc kara visi gudri. To iespējams arī lieliski attiecināt uz šo tēmu, taču, visdrīzāk, bez tā vari gluži vienkārši iztikt. Aiztaupi pamācības, ieteikumus, spriedelēšanu un liekus komentārus saistībā ar izjukušo laulību, to vietā, protams, saglabājot godīgumu, sniedzot vajadzīgo atbalstu un klātbūtni. Lielākajā daļā šķiršanās gadījumu lēmums attiecības pārtraukt netiek pieņemts vienā dienā, tāpēc arī sieviete, kura ir piedzīvojusi laulības šķiršanu, visticamāk var piebilst jau dzirdēto: "Man jau šķita, ka tas tuvojas…"