Četru meitu tētis instagramā atrāda daudzbērnu ģimenes ikdienu

Tiem, kas vēlas redzēt daudzbērnu ģimenes dzīvi bez lieka izskaistinājuma, der ielūkoties četru meitu tēva Saimona Kopera izveidotajā "Instagram" kontā, kuram nu jau ir vairāk kā 200 000 sekotāju. Ielūkosimies!

"Šonedēļ man kā vīrietim bija liels pārbaudījums – saruna ar vecāko meitu pēc veselības mācības stundas, kurā tika pārrunāti ar dzimumaudzināšanu saistīti jautājumi. Pieļāvu varbūtību, ka dzimumaudzināšanas jomā meita ir ļoti zinoša, jo kā nekā mūsu mamma ir ginekoloģe. Tā kā mammas nebija mājās, tad jautājumu krustugunīs par šo delikāto tēmu nokļuvu es, un atzīšos,– biju ļoti samulsis, cenšoties pildīt meitai doto solījumu un atbildēt pilnīgi godīgi. Lūk, kā norisinājās mūsu saruna: "Tēt, vai tu lieto prezervatīvus?" – "Protams." – "Tad kāpēc tev ir tik daudz bērnu?"
Priekškars aizveras."

Saimons Kopers skaidro, ka viņa "Instagram" profils ir veidots ar domu, lai parādītu, ka reālajai ģimenes dzīvei bieži vien nav nekā kopīga ar sociālajos tīklos kultivēto, izskaistināto ģimenes idilli. Tādēļ Saimons ar nelielu humora piedevu ļauj ieskatīties viņa ģimenes reālajā ikdienā.

"Pēc garas dienas ar pastaigām un rotaļām. Dvīnītes vajadzēja novannot un arī man pašam bija jānomazgājas, tādēļ akcijas "Tētis visu pārņem savā kontrolē" otrā diena noslēdzās šādi. (Parasti, kā jau īsts vecis, es neeju vannā). Teorētiski kopīga vanna bija laba doma. Praksē es jutos kā nelūgts zilais valis, kurš ielauzies privātā mazo cilvēku spa. " Saimons norāda, ka fotogrāfijas tapšanā stratēģiski svarīgās vietas nosedzis ar dvielīšiem, turklāt bildējot izmantojis statīvu, uzsverot, ka neviens cits vannošanās procesā nav piedalījies.

Saimonam ir četras meitas: deviņgadniece, sešgadniece un 10 mēnešus vecas dvīnītes. Tagad daudzbērnu tēvs ir gan strādnieks, gan taksists, gan peldēšanas instruktors, gan skolotājs, pavārs un psihoterapeits vienā personā, kuram dažreiz nākas pildīt arī zviedru sienas vai personīgā stilista funkcijas.

"Neesmu pārliecināts, vai visiem vīriešiem naktsmieram ir atvēlēta vien 20 centimetrus plata gultas mala, bet man tā ir. Lai kāds arī nebūtu gultas platums, es šā vai tā vienmēr nonāku "vīriešu teritorijā". Mana ierobežotā teritorija jau šķiet tik pierasta, ka, esmu pārliecināts, – mierīgi varētu gulēt un nenokrist arī balstoties pret sienu. Gultas otrā pusē (apsolītajā zemē) meitu mamma guļ, izpletusies kā jūras zvaigzne, bakstot mani ar ceļgaliem un sūdzoties, ka es pārāk vēlu nākot gulēt, esot pārāk auksts un mana kāja pārāk tālu iestiepusies viņas teritorijā. Labums vienīgi tāds, ka gulta jau ir iesildīta..."

"Zobi nāk pilnā sparā un meitenes grib, lai visi to uzzina. Pilnīgi pietiktu, ja mēs saņemtu informatīvu e-pastu, bet nē, – par to, cik nepatīkams viņām šķiet šis process, vajag skaļā balsī izbazūnēt pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Tie nav vienkārši kliedzieni – tā drīzāk rēc ievainots dzīvnieks, kurš grib pēc iespējas ātrāk visu izbeigt..."

"Šodien radīju revolucionāru produktu – bērnu kurpes. Tās maksā veselu bagātību, ar tām nekur nevar aiziet, tās liek izskatīties vecākam par saviem gadiem, tās nekad nevar notīrīt un nav iespējams nekādā veidā kontrolēt kurpju kustības virzienu. Pārdomā labi, izklausās briesmīgi. Atgriežos pie rasēšanas galda..."

"Vai man būtu jāapvainojas par to, ka brīžos, kad esmu atbildīgs par meiteņu ģērbšanu, tā vietā, lai ļautu vaļu fantāzijai un izpaustos radoši, liekot lietā savu augstās modes skatījumu un radot "ohohooo!" kopskatu, kas piesaistītu citu skatienus un raisītu iztēli, es ieeju viņu istabā un atklāju, ka visas drēbes jau ir saliktas? Norādīts, ka man piemīt tendence ģērbt viņas puiciski, ka es mēdzi aizmirst daudzo drēbju kārtu svarīgumu, to, ka pumpiņas ar strīpām nesader un ka zeķes ir svarīgas..."

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc dvīņu vannošanās brīžos mājas mazākajā telpā jāsanāk pēc iespējas vairāk ģimenes locekļiem. Iespējams, ka abas vecākās to uztver kā jūras parka lēto versiju. Viņām patīk apbrīnot divas savādās mazās rozā būtnes, kas jautri plunčājas, ka šļakatas vien šķīst uz visam pusēm. Klemijai un man tikai jātēlo drošībniekus un jākontrolē pūlis. Man vajadzētu ieviest ieejas maksu. Uzmanību, pie durvīm ir netīras autiņbiksītes un it visur ir ūdens. "

"Klemmija man uzticēja ļoti "vienkāršu" uzdevumu – "sapako bēbju somu" (plānojam nakšņot ārpus mājas). Man radās plāns (kādēļ gan neko neuztveru nopietni?!), es viņu pasaucu: "Tu taču teici, sapakot bēbju somu!", domāju, ka viņa smiesies. Viņa nesmējās. Tad es piedāvāju izgriezt somas dibenā caurumus kājelēm, kas ļautu tām karāties gluži kā tām suņu somām, bet meitu mamma par to priecājās vēl mazāk, it kā es saviem jociņiem būtu izmantojis viņas dārgo ādas @kerikitbags somu. Iespiedis asti starp kājām, es pārkārtoju somu..."