Foto: Shutterstock
Gandrīz visiem bērniem patīk zīmēt. Šis viņiem ir savdabīgs veids, kā ar krāsām vai zīmuļiem izteikt to, ko viņi nespēj pateikt ar vārdiem. Zīmēšana bērnus dara brīvus, tādēļ viņi viegli papīram spēj uzticēt savas jūtas.

Vizītēs pie psihologa bieži tiek izmantota šī metode – bērnam ļaut zīmēt, jo tas ir viens no drošākajiem veidiem noskaidrot, kas patiesībā bērnu satrauc. Protams, bērna zīmējumu ir jāvērtē labam psihologam, jo pastāv bīstamība, ka vecāki pārmērīgi aizraujas ar to atšifrēšanu un bieži vien izdomā to, kā nemaz nav. Tomēr pastāv vienkāršas rekomendācijas vecākiem, kuri vēlas ar zīmējumu palīdzību noteikt bērna psihoemocionālo stāvokli. Tās atklāj "Ihappymama".

Piedāvā bērnam izzīmēt savu ģimeni. Iedod viņam pietiekamu daudzumu papīra un dažādus zīmuļus. Neiejaucies procesā, nesteidzini un nekomentē. Pēc tam, kad bērns ir pabeidzis savu darbiņu, pavaicā, ko viņš ir uzzīmējis, kā sauc šos tēlus, ar ko viņi nodarbojas.

Bet te, lūk, neliels špikeris vienkāršai bērna zīmējuma analīzei:

Pēc secības: ģimenes locekļu parādīšanās secība zīmējumā norāda uz jaunā mākslinieka attieksmi pret katru konkrēti tuvinieku. Parasti bērni kā pirmo zīmē savu vismīļāko vai pašu nozīmīgāko ģimenes locekli. Ja viņš kādu ir aizmirsis uzzīmēt, tas nozīmē, ka ar šo cilvēku bērnam ir saspīlētas attiecības. Sevi bērns bieži attēlo pašā zīmējuma centrā – tātad, viņš ir pārliecināts par to, ka vecāki viņu mīl. Un otrādi, – bērns jūtas novārtā pamests un vientuļš, ja sevi vispār nav uzzīmējis.

Pēc sastāva: ja zīmējumā, kurš veidots kā grupu fotogrāfija, iztrūkst viens no ģimenes locekļiem, pavaicā bērnam, kāpēc viņš to ir piemirsis. Šāds nepilns ģimenes portrets ir nopietns iemesls aizdomām.

Foto: Shutterstock

Pēc izmēra: jo lielāka autoritāte bērnam ir izvēlētais cilvēks, jo zīmējumā viņš būs attēlots kā augstāka un lielāka figūra. Atstumtie bērni sevi zīmē maziņu, bet izlutinātie var sevi zīmējumā attēlot teju gigantiskā izmērā.

Pēc attāluma: kad mājās ir miers un draudzība, visi personāži būs attēloti cieši blakus viens otram. Jo tuvāk bērns sevi zīmē kādam vecākam, jo spēcīgā piesaiste šim cilvēkam. Jebkurš priekšmets, kas uzzīmēts starp cilvēkiem, simbolizē barjeru attiecībās ar šo ģimenes locekli.

Pēc krāsām: visu, kas mazulim patīk, viņš zīmē ar siltajiem krāsu toņiem. Īpašu piesaisti izsaka spilgtas, sulīgas krāsas. Ja kāda apģērbu bērns izkrāsojis zilā krāsā, tātad, blakus šim cilvēkam bērns jūtas komfortabli. Ja ar zaļo – tātad, šis ir cienīts un nozīmīgs cilvēks bērna acīs. Dzeltenā krāsa norādīs uz impulsivitāti un mudinājumu darbībai, sarkanā – uz agresiju, melnā signalizē par kāda tuvinieka emocionālām nepatikšanām.

Foto: Shutterstock

Pēc ķermeņa daļām: rūpīgi uzzīmētas sejas līnijas nozīmē mīlestību un konkrētā vecāka nozīmīgumu. Ja zīmējuma autors vairāk izcēlis savu seju, tā ir egoisma vai paaugstinātas uzmanības pret savu vizuālo tēlu pazīme, bet līdz četru gadu vecumam šādu zīmējumu var uzskatīt par absolūti normālu. Ja mazais mākslinieks kādam no tuviniekiem uzzīmējis pārāk lielu muti, tad, iespējams, šis cilvēks bērnam izsaka ļoti daudz aizrādījumu, ja mutes nav vai ir ļoti maza – personāžs dzīvē slēpj savas jūtas. Uzzīmēti zobi vēsta par agresiju. Personāžs ar lielām acīm izjūt bailes, bet ar mazām – kaut ko slēpj. Garas rokas, kā arī pilnīgs to iztrūkums, nozīmē, ka šis cilvēks ir ļoti valdonīgs un psiholoģiski ietekmē bērnu. Īsas rokas liecina par iekšējo vājumu. Bet, ja bērns ir uzzīmējis sevi ar augšā paceltām rokām, viņš vēlas pašapliecināties ģimenē, viņam trūkst uzmanības.

Šeit atradīsi vēl citu psiholoģes skatījumu, kas palīdzēs izprast bērna emocionalo stāvokli, sīkāk papētot viņa zīmējumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!