Mazais rupeklītis: trīs soļu stratēģija pareizai vecāku rīcībai

Tavs bērns ir īsts dumpinieks, turklāt bieži mēdz runāt "nesmukus" vārdus? Un tu bieži vienkārši nezini, kā reaģēt – rāt, runāt tādā pašā tonī pretī vai klusēt, izliekoties, ka nedzirdi šīs rupjības? Izrādās, ka šī nebūt nav pareizā rīcība.

Klīniskā psiholoģe Lora Markema, grāmatas "Mierīgs vecāks, laimīgi bērni: kā pārstāt kliegt un sākt komunicēt" autore piedāvā trīs soļu stratēģiju gadījumiem, kad bērns runā rupjības, dumpojas un asi reaģē uz jebkuru jautājumu.

"Vai jāpiemēro ignorēšanas stratēģija, ja bērns rupji runā? Es tā nedomāju. Kad bērns lamājas, tas nozīmē, ka viņš cenšas mums kaut ko pavēstīt un ja mēs viņā neieklausīsimies, situācija tikai saasināsies," uzskata Markema.

Tas nenozīmē, ka uz šādu uzvedību vecākiem jāatbild ar ieslēgtām bākugunīm un jāpieņem stingri mēri, jo tas kaitēs attiecībām ar bērnu, un tikai pastiprinās iespējamību necienīgai attieksmei pret vecākiem nākotnē.

Mērķis – izveidot konstruktīvu komunikāciju, mierīgi izveidojot cieņas standartu šajā komunikācijā. Lai to paveiktu, jāsaglabā saikne ar bērnu, norādot uz bērna izteikto aizvainojošo vārdu toni (vai vārdiem). Lūk, trīs soļu stratēģija!

Seko līdzi savai valodai un sniedz labvēlības un cieņas piemēru. Apzinoties, ka asi kritizē bērnu vai kliedz uz viņu, apstājies – tas taču bērnam māca to, kas tev pašam nepatīk. Nepieciešamības gadījumā noliec nogaidošas robežas, kamēr spēsi runāt mierīgi un cieņpilni.

Kā norāda psiholoģe Dace Vaišļa, pastāv viedoklis, ka rupjības bērns iemācās jebkur (galvenokārt, dārziņā vai pagalmā), tikai ne mājās. Tomēr, pavērojot sevi no malas, vecāki nereti atklāj, ka neikdienišķā situācijā, piemēram, pie auto stūres, pat labi audzināta sieviete var izvērst tādu vārdu lavīnu, kādu viņas ģimenes locekļi nekad nav dzirdējuši. Iespējams, pēc stresa situācijas atrisināšanās viņa to pat nepamanīs vai aizmirsīs, bet mazulis, kas sēž mašīnā un to dzird, to uzreiz ierakstīs savas atmiņas failos. Jaunapgūtais vārds no bērna mutes var izskanēt pavisam citā situācijā vai apstākļos. Jāsaprot, ka bērns tikai atkārto to, ko dzirdējis, un mēģina jaunapgūto vārdu ievietot savā vārdu krājumā un dzīves pieredzē. Šeit atradīsi ne tikai plašāku Vaišļas komentāru, bet arī mammu pieredzes stāstus, kā viņas cīnās ar mazajiem rupeklīšiem.

Nostiprini savas attiecības ar bērnu – izmanto visas iespējas ar viņu komunicēt pozitīvā gaisotnē. Ja bērns jūt saikni ar vecākiem, viņš divreiz padomās, pirms viņus aizvainot. Ja tev ir vairāki bērni, ar katru no viņiem pavadi vismaz pusstundu dienā divvientulībā, pilnībā savu uzmanību veltot bērnam.

Ja bērns runā rupjības, mierīgi liec viņam noprast, ka tevi tas neapmierina. "Tā, šie ir aizvainojoši vārdi. Acīmredzot, tu esi sarūgtināts. Es ar tevi tādā tonī nesarunājos. Vai tu vari pateikt, kas tevi satrauc, bez kliegšanas un rupjiem vārdiem? Kas noticis?" Ja esi lietas kursā, par ko bērns ir sakreņķējies, pasaki šādi: "Redzu, tu ļoti dusmojies uz mani. Es saprotu, kas tevi apbēdināja. Parunāsim par to, kad abi nomierināsimies, sarunāts?"

"Atceries, ka vecāki māca bērnu veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Ja ignorēsi necieņas pilno attieksmi no bērna puses, tas viņam neko labu nenodarīs. Bet, ja reaģēt uz bērna rupjībām ar tādiem pašiem vārdiem, viņš turpinās tā uzvesties. Kāpēc tā? Tas ir tikai tāpēc, ka bērns visu mācās no vecākiem," uzsver psiholoģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit