Foto: Shutterstock

Saskaņā ar statistikas datiem, vairums vecāku ir pārliecināti par to, ka viņi lieliski audzina savus bērnus, kopumā pozitīvi novērtējot savas pedagoģiskās prasmes. Tomēr praksē ne viss ir tik gludi. Bieži vien mammas un tēti bērnu audzināšanā pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, kuras bērnus var iedzīt kompleksos, radīt viņos bailes un nepareizus priekšstatus par dzīvi, kas, savukārt, nedaudz vēlāk jau tiks translēti uz saviem bērniem.

Psihologi portālam "Adme" nosauc vairākas tipiskas kļūdas bērnu audzināšanā, kuras pieļauj pat pieredzes bagāti vecāki. Šajā rakstā speciālisti mēģinās pastāstīt, kā pārraut šo apburto loku par vienu un to pašu kļūdu pieļaušanu paaudžu paaudzēs, lai vienreiz par visām reizēm atbrīvotos no negatīviem stereotipiem.

Sūdzēties ir slikti

Kopš bērnības vecāki mūs māca: "Nesūdzies" un mēs ticam, ka tas ir slikti. Tomēr psihologi ir noraizējušies par problēmu noklusēšanu skolu vidē. Viņi apgalvo, ka vairums bērnu, baidoties kļūt par "sūdzambībelēm", vienkārši nestāsta par to, ka viņus kāds mēģina iebiedēt, apsmej utt.

Patiesībā, pieaugušajiem vajadzētu bērniem iemācīt izstāstīt par netaisnību, kā arī atbalstīt tos, kuri nolēmuši savu problēmu risināšanai piesaistīt vecākus vai skolotājus.

Bērnam nevajadzētu izrādīt savas negatīvās emocijas

Foto: Shutterstock

Vecākiem ir sāpīgi redzēt, ka viņu bērns cieš: raud, dusmojas vai niknumā mētā rotaļlietas. Tāpēc dažreiz viņiem vieglāk ir uzkliegt: "Nečīksti, netrako!", nekā tikt skaidrībā ar situāciju.

Šāda vecāku reakcija uz bērna negatīvu uzvedību ir vissliktākā no iespējamām, jo negatīvām emocijām noteikti ir jāiziet uz āru, lai nepārslogotu nervu sistēmu. Tas ir sava veida psiholoģiskās veselības stūrakmens. Prasme izteikt negatīvo – īpašība, kas raksturīga nobriedušam cilvēkam, un tā noteikti noderēs tavam bērnam pieaugušo dzīvē.

  • Piecus laimīga bērna audzināšanas pamatprincipus atradīsi šeit, kur arī izskaidrots, kāpēc ir svarīgi bērnam ļaut izrādīt savas negatīvās emocijas.

Bērnam jāpatīk gan skolotājiem, gan draugiem, gan kaimiņiem

Foto: Shutterstock

Visi vecāki sapņo par to, ka viņu bērni dzīvos pasaulē, kurā nekad neuzzinās, kas ir aizvainojums, kautiņš vai liels strīds, un dažreiz, dzenoties pakaļ šim ideālam, izvēlas taktiku "esi labs visiem".

Protams, ir ļoti svarīgi būt sava veida diplomātam un prast komunicēt ar apkārtējiem cieņpilni, tomēr nevajadzētu iet pārāk tālu un censties būt labam absolūti priekš visiem. Jo, lai tu kļūtu mīļš visiem, tev taču nāksies upurēt pašam savas vēlmes un intereses.

Trijnieku karaļi neatradīs normālu darbu, kad kļūs pieauguši

Foto: Shutterstock

Daudzi vecāki uzskata, ka bērna sasniegumi skolā tiešā veidā vēsta par to, cik veiksmīgs viņš būs pieaugušo dzīvē. Protams, izglītība spēlē svarīgu lomu, bet nav vienīgais un galvenais faktors, lai kāptu pa karjeras kāpnēm.

Hārvarda Universitātes profesors Hovards Gardners, kurš ir identificējis astoņus intelekta tipus, apgalvo, ka vairums IQ testu novērtē formālo loģiku, bet tiek ignorēti tādi pastāvoši intelekta tipi kā muzikālais, telpiskais, kinētiskais un citi. Tajā pašā laikā aug to pētījumu skaits, kuros tiek runāts par to, ka emocionālais intelekts spēlē milzu lomu cilvēka spējā gūt panākumus.

Bērniem ir jāpērk viss dārgākais un mūsdienīgākais

Foto: Panthermedia/Scanpix

Sociologi no ASV atzīmē, ka izdevumi bērniem šajā valstī pieaug ar katru gadu, un tādēļ daudzas ģimenes pat ir spiestas atteikties no būšanas vecāku lomā.

Ešlija Eneriza, mamma un finanšu speciāliste, apgalvo, ka vecāki tērē daudz vairāk par saprātīgu naudu, ja runa ir par bērniem. Ešlija iesaka padomāt par to, vai patiešām viss, ko tu pērc, bērnam ir nepieciešams. Varbūt tu centies saviem bērniem sniegt to, kas tev pašam bija liegts bērnībā? Vai arī ar jaunu rotaļlietu iegādi centies nogludināt savas pedagoģiskās neveiksmes?

Ekonomija izdevumos, kas saistīti ar bērna audzināšanu, nepadara tevi par sliktu vecāku. Tieši otrādi, taupīgi vecāki ar savu piemēru bērnam var iemācīt netērēt naudu visādiem niekiem.

  • Te atradīsi sarakstu ar 20 aizraujošām rotaļlietām, kas tev pat nebūs jāiegādājas!

Ar sodīšanu bērnam kaut kas jāaizliedz

Foto: Shutterstock

Pedagogi apgalvo, ka sodīšana par kādu rīcību, liedzot bērnam kaut ko svarīgu, nav labākais audzināšanas veids. Viena no toksisku vecāku bīstamākajām īpašībām – ieradums spēlēt Dievu – sodīt vai tieši pretēji – mīļot bērnus. Turklāt šādas spēles noteikumi ne vienmēr ir skaidri un bieži sodīšana ir atkarīga no vecāku garastāvokļa.

Savukārt, liedzot bērnam viņa iemīļoto nodarbi, treniņus vai iespēju paspēlēties pagalmā ar draugiem, nepavisam neko labu nemāca. Visticamāk gluži pretēji: bērns sapratīs, ka tas, kuram ir vara, var piespiest izpildīt savu gribu.

  • Šeit atradīsi 14 padomus, kā bērnu audzināt bez kliegšanas un sodīšanas.

Bērni pastāvīgi ir jāizklaidē

Foto: Shutterstock

"Es negribu, lai manam bērnam būtu garlaicīgi vai viņš neko nedarītu," saka mamma un pieraksta mazuli attīstošo nodarbju centrā, izdomājot spēles, kuras bērnam neļaus skumt, vai nopērk jaunu attīstošo rotaļlietu, lai neviena minūte nebūtu nelietderīgi pavadīta. Tādi vecāki pieļauj kļūdu, uzskatot, ka viņu galvenais uzdevums – bērnu izklaidēšana un vispārējai attīstībai jānotiek bez brīvdienām un pārtraukumiem.

Taču psihologi apgalvo, ka bērni nekādi neiemācīsies būt patstāvīgi, ja viņu vecāki spēlēs animatora lomu, bet dzīve tiks pārvēsta vienos svētkos.

Bērniem jāļauj būt vieniem, lai viņi aiz garlaicības attīstītu savu iekšējo radošumu, portālam "BBC" norādījusi izglītības eksperte Terēze Beltona. Viņasprāt, uzskats, ka bērniem visu laiku jābūt nodarbinātiem, var tikai pasliktināt viņu iztēli. Sava pētījuma laikā eksperte aptaujājusi virkni rakstnieku, mākslinieku, un zinātnieku, lai izprastu, kā garlaicība ietekmējusi viņu izaugsmi. Plašāk par Beltonas uzskatiem lasi šeit.

Bērniem ir jādalās ar rotaļlietām

Foto: Shutterstock

Vecāku vidū ļoti izplatīts ir kļūdains priekšstats par to, ka bērnus ir jāmāca dalīties. Bērni, kurus piespiež dalīties, diezin vai kādreiz piedzīvos patiesu vēlmi ziedot kādam savu mantu vai pacienāt draugu ar kādu gardumu. Visticamāk, ka notiks tieši pretējais – viņi sāks daudz vairāk sargāt savu īpašumu, jo nav taču skaidrs, kad vecāki nākamo reizi izlems parādīt dāsnumu, nopērkot kādu jaunu mantu.

Bet vēl psihologi iesaka šāda veida situāciju iedomāties attiecībā uz sevi. Vai tu vēlēsies dalīties ar personīgo, un, iespējams, mīļāko lietu ar nepazīstamiem cilvēkiem? Vai tu novilksi savu iecienītāko krekliņu tikai tāpēc, ka tas ir iepaticies tavam kaimiņam? Visticamāk, ka nē.

  • Šeit atradīsi vēl plašāku skaidrojumu par šo neīsto "dāsnumu".

Tu sevi uzskati par labu vecāku? Padalies arī tu ar savu audzināšanas pieredzi komentāros!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!