Bērna audzināšana nav iedomājama bez disciplīnas. Tā palīdz bērnam apzināties savas uzvedības robežas, savaldīt emocijas un justies droši. Taču dažkārt vecāki nespēj atrast metodi, kas vislabāk palīdzētu uzturēt veselīgu disciplīnu tieši viņu ģimenē. Tāpēc piedāvājam ar acs kaktiņu ieskatītes citu ģimeņu dzīvē un iepazīt metodes, kas palīdz citiem vecākiem disciplinēt savas atvases.
Vārds "disciplīna" cēlies no grieķu valodas vārda, kas nozīmē "iemācīt, ietrenēt". Kā savā grāmatā "5 mīlestības valodas bērniem" norāda tās autors Gerijs Čepmens, disciplinēšana ir ilgs un modrs pienākums bērna audzināšanā no jaundzimušā līdz pieaugušajam. Mērķis ir sasniegt tādu bērna brieduma līmeni, lai kādudien viņš kā atbildīgs pieaugušais spētu funkcionēt sabiedrībā.
Daži vecāki uzskata, ka bērniem jāaug atmosfērā, kas ir brīva no disciplīnas un noteikumiem. Tomēr prasme saprast un ievērot noteikumus ir viena no galvenajām prasmēm, kura bērnam noderēs turpmākajā dzīvē.
Lūk, triki, ko mammas izmanto, lai disciplinētu savas atvases! Iespējams, kāds no tiem būs atslēga arī uz disciplīnu tavās mājās.
Dod iespēju izvēlēties
"Mūsmājās gulētiešanas laiks vienmēr bija dienas izaicinošākā daļa, kad neiztikt bez puņķiem, kreņķiem un asarām," portālam "Parents" stāsta kāda lasītāja. "Tad, kādu vakaru, mēs nolēmām izmēģināt nolikt dēlu gulēt, sniedzot viņam pēc iespējas vairāk izvēles iespējas. Tu gribi mazgāt zobus ar zilo vai zaļo zobu birsti? Tu vispirms gribi vilkt pidžamas kreklu vai bikses? Šodien gulēsi ar lācīti vai zilonīti? Tā lēnā garā, ar jautājumu pēc jautājuma mēs tikām līdz gultai. Pēcāk es viņam pajautāju, vai viņš vēlas, lai palieku pie viņa trīs vai piecas minūtes, uz ko viņš atbildēja, ka gribētu, lai pasēžu viņam blakus piecas minūts. Pēc konkrētā laika posma devos ārā no istaba un jautāju, vai viņš vēlas, lai atstāju durvis pavisam vaļā vai tikai nedaudz. Visi šie jautājumi deva bērnam sajūtu, ka viņš ir situācijas noteicējs, kaut patiesībā tā nav. Tā mans bērns bija gultā bez kliegšanas un asarām."
Portālā "A Fine Parenting" iespēja piedāvāt bērnam izvēli tiek minēta kā viena no pozitīvas disciplīnas tehnikām. Ja pavēles "Pucē zobus!" vietā ļauj bērnam izvēlēties, ar kuru zobu birsti viņš šovakar tīrīs zobus, viņa prāts būs nodarbināts ar izvēles izdarīšanu, nevis to, kā spītēties pretim. Šajā situācijā ieguvēji ir abi – bērnam patiks autonomija un izvēles iespēja, savukārt vecāki būs sajūsmā, ka šī tehnika palīdz panāk vēlamo.
Neatkāpies no savas nostājas
"Ja esmu nolēmusi bērniem kaut ko atteikt, bet viņi turpina pēc tā lūgties, es visām varītēm cenšos netkāpties no iepriekš izteiktās nostājas. Dažreiz man nākas vairākas reizes atkārtot, kapēc esmu nolēmusi viņiem neļaut darīt kāroto, taču ar laiku viņi atkāpjas un saprot, ka "nē" nozīmē "nē"," portālam "Parents" stāsta trīs bērnu māmiņa Džena.
Arī portālā "Very Well Family" tiek uzsvērts – ja vecāks ir izvēlējies atvasei ko atteikt, tad nekādā gadījumā nevajadzētu padoties bērna lūgumiem, sevišķi tad, ja tas ir saistīts ar viņa drošību. Ja esi pateicis "nē", tad pēc atvases lūgšanās maratona nekādā gadījumā nenolaid rokas, sakot "Tikai šo vienu reizi", citādāk nākamreiz, kad izlemsi atvasei atteikt, viņš turpinās lūgties, jo zina – pastāv iespēja, ka mamma beigās piekritīs.
Savukārt, ja bērnu tava atteikuma dēļ parņem dusmas, iepazīsties ar šīm frāzēm, kas ātri vien nomierinās sadusmoto atvasi.
Pārvērt "nē!" par "jā!"
"Tā vietā, lai savam bērndārzniekam teiktu "nē!", kas bieži vien viņu sadusmo, es cenšos sniegt pozitīvu atbildi. Ja mans bērns prasa: "Mammu, vai es drīkstu paņemt cepumus?", es atbildu: "Jā, protams, bet tikai pēc pusdienām!". Vai, ja viņš grib skatīties televizoru, tad arī to es viņam neliedzu, bet tikai tad, ja vispirms tiek sakārtota istaba," atklāj divu bērnu mamma Liza.
Pētījumos par bērna atmiņu un uztveri atklāts, ka pārāk daudz aizliegumi darbojas tieši pretēji – jo vairāk "nē", jo nepaklausīgāks bērns.
Jau pirms 40 gadiem pētījumos tika pierādīts, ka kompromisu meklējošajiem vecākiem audzināšana padodas daudz vieglāk un efektīvāk. Tie bērni, kuru vecāki ieguldīja laiku un pacietību, lai atrastu kompromisus un respektēja mazo zīdaiņu vēlmes un vajadzības, 10 mēnešu vecumā bija vairāk gatavi ievērot aizliegumus.
Protams, ne vienmēr tu vari bērnam atļaut darīt kāroto, dažkārt atvasei ir arī jāatsaka, jo audzināšana nav iespējama bez aizlieguma. Galvenais ir censties uzturēt tik svarīgo balansu starp "jā" un "nē". Kā noteikt pareizo limitu, kad labāk bērnam atteikt, bet kad var izmantot augstāk minēto disciplinēšanas paņēmienu, lasi šajā rakstā.
- Te un te atradīsi vēl citas mutiskās instrukcijas, kā burvju "nē" pārvērst citādāk. Savukārt šeit uzzini par to, kā aizstāt vārdu "nedrīkst".
Ļauj bērnam nomierināties, pirms turpini sarunu
Ir bērni, kas ļoti viegli ļaujas emociju uzplūdumiem, ir viegli aizkaitināmi un dusmu brīžos paceļ balsi. Šāda uzvedība lielākai daļai vecāku šķiet nepieņemama, taču dažkārt ir grūti uz to preizi reaģēt. Lūk, ko šadās situācijās dara divu bērnu mamma Treisija! "Kad mana meita runā pretim vai paceļ balsi, es lieku viņai piecas minūtes pasēdēt uz dīvāna vai krēsla blakus istabā. Ar šo laika sprīdi viņai parasti pietiek, lai nomierinātos un apdomātu savu rīcību. Pēc piecām minūtēm vienatnē viņa visbiežāk uzsāk sarunu, it kā nekas nebūtu noticis," stāsta mamma.
Savukārt divu dēlu mamma Onira šādos brīžos palīgā sauc vīru, kurš pieiet šai problēmai ar humoru. "Brīdī, kad dēls sāk runāt pretim, vīrs vienmēr izdomā kādu amizantu frāzi, kas palīdz mazināt spriedzi un pārvērš kliegšanu smieklu jūrā," viņa atklāj.
Katrs bērns ir citādāks. Kas strādā vienam, otru atstāj vienaldzīgu, tāpēc ir svarīgi atrast savam bērnam piemērotākos disciplinēšanas paņēmienus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
