Krievu un ukraiņu ģimene Lietuvā: Nespējām dzīvot Krievijas sabiedrībā

Ukrainiete Daiva Nurieva šodien dzīvo Viļņā. Lietuvā viņa ieradās 2015. gadā kopā ar vīru krievu Romānu un abu bērniem, pametot dzīvi Krievijā. Ģimene kādu laiku dzīvoja un strādāja par skolotājiem Karēlijas Republikā, pēc tam Japānas jūras krastā un beidzot palika šeit. Daivas vectēvs ir lietuvietis, tāpēc pāris šo valsti izvēlējās ne tikai sev. Pagājušā nedēļā šurp ieradās arī Daivas māte, kura piecas dienas bija spiesta slēpties Kijivā. Daiva un Romāns, kuriem ir pedagoģiskā izglītība, šobrīd meklē darbu Viļņā, un viņi ir piesardzīgi par nākotni.

Mūsu lietuviešu kolēģes raksts "Delfi.lt".

Pastāstiet, lūdzu, kā jūs iepazināties.

Romāns: Mēs iepazināmies internetā. Daiva dzīvoja Kijivā, Ukrainā, bet es Krievijā. Līdz mūsu iepazīšanās brīdim mēs nekad nebijām bijuši viens otra valstī. Pēc ilgām sarakstēm beidzot devos uz Ukrainu. Pēc gada mēs ar Daivu tur apprecējāmies. 2011. gadā aizbraucām dzīvot uz Krieviju, konkrētu plānu mums nebija. Līdz tam biju arheologs, braukāju pa Krieviju, piedalījos dažādās ekspedīcijās. Pēc kāzām sapratu, ka šāds dzīvesveids nav savienojams ar ģimeni, tāpēc kaut kas ir jāmaina. Devāmies pie vecākiem, sakārtojām tur dokumentus un sēdējām pie datora, meklējām, ko darīt tālāk. Pēc izglītības esmu vēsturnieks, bet Daiva ir mūzikas skolotāja. Nolēmām strādāt kādā skolā. Es gribēju pārcelties uz kādu mazu pilsētiņu ziemeļos.

Es pats esmu dzimis Murmanskas apgabalā, bet Daiva negribēja dzīvot tik tālu uz ziemeļiem, klimats tur tiešām ir grūti panesams – viņu biedēja polārās naktis. Mēs atradām kompromisu: ziemeļos, bet ne aiz polārā loka, nelielā Karēlijas Republikas pilsētiņā, 150 km no Sanktpēterburgas, skola meklēja skolotājus. Reti kad šādi sludinājumi nonāk internetā, jo vietējie izvieto sludinājumus vai nu avīzēs, vai apkārtnē, bet mums paveicās. Tur nodzīvojām trīs gadus.