Par šo nostādņu negatīvajām sekām aizdomāties portālā "Delfi.lt" aicina psiholoģe psihoterapeite Gintare Jurkevičiene.
"Nemazgā netīro veļu ārpus mājas"
Ar to tiek domāts, ka visam, kas notiek ģimenē, tur arī jāpaliek. Taču problēmu slēpšana no apkārtējiem ir viena no galvenajām disfunkcionālas ģimenes iezīmēm. Visas ģimenes saskaras ar grūtībām, tikai vienas par to runā un problēmas risina, citas – izliekas, ka nekas slikts nenotiek. Pēc tam bērns var tikt maldināts un dzīvot tādā kā emocionālā miglā, viņš var sākt šaubīties par sevi, saviem vecākiem un visu pasauli. Rodas neizprotama situācija – tu jūties slikti, redzi savā ģimenē haosu, bet tuvinieki uzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Līdz ar to ir sajūta, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā.
No pirmā noteikuma kļūst skaidrs nākamais, proti – "neprasi palīdzību"
Ar to domāts, ka ar visām problēmām tiksim galā paši vai arī tev pašam par visu jāparūpējas, jo citi par tavām problēmām tikai pasmiesies vai priecāsies. Patiesībā ir ārkārtīgi grūti un dažreiz pat neiespējami vienatnē pārvarēt savas grūtības.
"Nelec augstāk par savu d..." vai līdzīga variācija, "mūsu ģimenē naudu pelna godīgi", "mūsu ģimene ir vienkārša""
Zemtekstā domāts – neizcelies, neesi ambiciozs, atsakies no sapņiem. Labāk zīle rokā, nekā nekā mednis kokā. Ar šādas domāšanas sēšanu bērnā tiek veidota neticība sev un savām kompetencēm, arī veicinātas bailes sasniegt savus mērķus.
"Ko teiks cilvēki?" "Paskatieties spogulī, ko padomās kaimiņi"
Ar šiem vārdiem bērnā tiek veidota izpratne, ka citi cilvēki labāk zina, kā dzīvot; vienmēr domā par to, kā tu izskaties citu cilvēku acīs. Ar šo attieksmi var tikt veicināta sociālā trauksme un atkal jau var rasties bailes kaut ko darīt.
"Vispirms padomā par to, ko citi cilvēki no tevis sagaida"
Tiek veidota izpratne, ka citu cilvēku vajadzības ir svarīgākas par tavējām, visi pārējie ir svarīgāki par tevi. Tā izaug cilvēki, kas ir "profesionāli donori". Viņi var upurēt sevi tur, kur vajag un nevajag – darbā, ģimenē, attiecībās ar draugiem, kaimiņiem... Kamēr visās cilvēciskajās attiecībās paliek tikai rūgtums.
Šie noteikumi kādreiz bija noderīgi vai pat nepieciešami tavas ģimenes izdzīvošanai, taču līdz pat šai dienai, pieaugot, tie ir tikai ķēde, kas piesieta pie kājas.
Kādas "pērles" esi dzirdējis un iemācījies savā ģimenē?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
