Vai man ir skaistas krūtis?
Sievietes krūtis un to izmērs visus laikos ir satraukušas abu dzimumu pārstāvjus. Par lielu vai par mazu? Tvirtas vai nedaudz nokarenas? Garenas vai apaļīgas? Un kādas tad ir labākas un vairāk patiks vīrietim?
“Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem visbiežāk diktē abu dzimumu gaume, sabiedrības attieksme un laikmets,” stāsta Dace Baltiņa. Rubensa laikmeta sievietēm visskaistākās bija lielas un nedaudz nokarenas krūtis, pēdējos gados modes industrija un kārno modeļu laikmets paģēr, ka daiļas ir mazas krūtis, savukārt erotikas bizness pieprasa, lai no savu un vīriešu izklaides žurnālu vākiem uz mums raugās neparasti apaļas, lielas un tvirtas krūtis, kādas dabiski reti mēdz būt. Šādu efektu panāk ar mākslīgajiem implantiem.
Jebkuras krūtis ir sievišķības simbols kaut vai tādēļ, ka bez tām jau kopš senseniem laikiem cilvēku jaundzimušajiem pēcnācējiem nebūtu bijis ko ēst. Un arī krūšu lielums vien nepasvītro sievišķību, jo vīriešu gaumes ir tikpat dažādas, cik to izmēri atšķirīgām sievietēm. Pretēji sabiedrībā valdošam stereotipam par lielu krūšu pienīgumu un to nēsātāju sievišķības kvalitātēm, speciālisti atzīst, ka ne tuvu vienmēr lielas krūtis dos mazulim vairāk piena un mazas – niecīgāku daudzumu.
“Lielākas krūtis veido lielāks tauku daudzums tajās, taču piena daudzums atkarīgs no piena dziedzeru daudzuma un darbības. Tāpēc bieži mazām krūtīm piena dziedzeru ir vairāk, un, barojot bērnu, funkcionāli tās darbojas labāk,” teic Dace Baltiņa. Piena daudzums mātes krūtīs bērna barošanas laikā ir ļoti atkarīgs arī no jaunās māmiņas veselības, jo tā esamību stipri ietekmē daudzi fizioloģiski un psiholoģiski faktori, piemēram, stress.
Krūšu forma un tvirtums vai nokarenums katrai sievietei pārsvarā atkarīgs no iedzimtības. Arī krūts audu blīvums un sastāvs jeb taukaudu un dziedzeraudu proporcija nosaka krūts spēju būt tvirtai. Jo vairāk mīkstāko taukaudu, jo krūts nokarenāka.
Uzlabot vai atstāt, kādas ir?
Interesanti, ka daudzie dārgie un plaši reklamētie krūšu tvirtumu atjaunojošie un uzlabojošie krēmi pārsvarā darbojas tikai nedaudz vai nemaz. “Krūtis tvirti stāv tādēļ, ka tās pie krūškurvja notur dziļi zem ādas un piena dziedzeriem esošas saites. Stingras un tvirtas ādas atgūšana negarantē tvirtu krūšu atjaunošanos,” piebilst Dace Baltiņa.
Protams, ādai patīk, ka par to rūpējas, mitrinot un kopjot, taču nekādi krēmi nespēs atjaunot šo orgānu tvirtumu, tas izdarāms tikai ar ļoti sarežģītu un dārgu krūšu pacelšanas operāciju, kurā savelk tās noturošās saites.
Ja krūšu tvirtumu uzlabot sološo krēmu lietošana būs vien ādas barošana un diezgan nelietderīgi iztērēta nauda, tad, piemēram, krūšu vakuummasāža, kas sola tvirtuma atjaunošanos, var radīt arī nopietnākas sekas. Šī masāža veicina asinsriti krūtīs, taču procedūras blakusefekti medicīniski gandrīz nemaz nav pētīti, un krūtis ir vārīgs orgāns, eksperimentus ar kuru labāk neveikt.
Nu jau Latvijā ir pieejama visu veidu krūšu plastika, tai skaitā samazināšanas, palielināšanas un pacelšanas operācijas, taču pirms to veikšanas tomēr vajadzētu nopietni konsultēties ar speciālistu.
Latvijā tikai nesen darbu uzsākuši krūts speciālisti, pie kuriem konsultēties var klīnikā “Piramīda” un krūts veselības centrā “Veselības nams 5”. “Lielākas krūtis vēlēties tāpēc vien, ka tādas ir dāmām uz visu vīriešu žurnālu vākiem, noteikti nav medicīniski pamatots solis. Izņēmums, protams, ir gadījumi, kad sievietei krūtis ir izteikti atrofējušās pēc bērniņa barošanas vai tā noņemta audzēja dēļ,” stāsta Dace Baltiņa. Viņa atzīst, ka gluži pretēji krūšu palielināšanas bumam Latvijā ļoti daudzām sievietēm būtu nepieciešamas to samazināšanas operācijas, ko daudzās ārvalstīs sievietēm apmaksā valsts.
Pārāk lielas krūtis traucē daudzām, jo to svars rada ļoti lielu slodzi mugurai un pleciem, zem krūtīm rodas izsutumi, tās ir grūtāk izmeklējamas, pievērš pastiprinātu apkārtējo uzmanību un ir grūti iegādāties krūšturus. Indivuduālam pasūtījumam strādājošu apakšveļas šuvēju Latvijā vairs praktiski nav. “Iedomājieties parastu lauku sievieti, kurai jau tā tik smagajos ikdienas darbos papildu slodzi rada arī pārāk lielas krūtis. Un naudas to samazināšanas operācijai šai sievietei nav. Tādēļ ārvalstīs šādas operācijas apmaksā valsts,” paskaidro Dace Baltiņa.
Savukārt mīts par krūšu palielināšanas implantu kaitīgumu mediķu vidū sen ir atspēkots, jo nav pierādījumu, ka silikona gēla implanti palielina risku saslimt ar krūts vēzi. Modernie implanti neplīst un tiem ir sievietes mūža garantija, tie arī nedara neko sliktu piena dziedzeriem, ja ir ievietoti aiz krūts audiem, tos neskarot. Krūšu palielinošo implantu mīnusi var būt organisma negatīvā reakcija uz svešķermeni un tā atgrūšana, kas iepriekš nav paredzama, kā arī pārāk lielu rētu un specifisku veidojumu rašanās, ko arī plastikas ķirurgs iepriekš prognozēt tai vai citai sievietei nevar.
Īsāk sakot, krūšu palielināšanu pārsvarā nosaka psiholoģiskās vajadzības, bet samazināšanu – fizioloģiskās grūtības. Diemžēl gan līdzekļu, gan informācijas trūkuma dēļ Latvijā krūšu samazināšanas operācijas ir daudz nepopulārākās, nekā tam vajadzētu būt.
Kas ietekmē krūšu veselību un izskatu
Pašapziņa nav gluži tiešs krūšu izskata ietekmētājs, taču jau izsenis zināms, ka salīdzināšana ir daudzu nelaimju māte. Protams, ka 50 gadu veca sieviete, salīdzinot savu krūšu izskatu ar 20 gadu vecu jaunieti, pamanīs, ka viņas krūtis nav tik tvirtas un apaļas.
Bet vai tas ir iemesls satraukumam? Mūžīgā jaunība, lai kā dažas sievietes necenstos sevi apmānīt, tomēr nepastāv. Un katram sievietes vecumam taču savs skaistums un šarms...