Foto: Shutterstock
Krāsa ir spēcīgs saziņas līdzeklis un viens no veidiem, kā sevi identificējam. Apģērba krāsa ir arī kā signāls citiem – tā pasaka, kas mēs esam. Zinot, ka krāsai ir liela loma mūsu garderobē un dzīvē, likumsakarīgi rodas jautājums: vai, izvēloties konkrēto krāsu, varam ietekmēt garastāvokli?

Gadsimtiem ilgi teorētiķi mēģinājuši izprast dažādu nokrāsu nozīmi. Vēsture, paražas un kultūra ietekmējusi un noteikusi to, kādas krāsas (un piegriezuma) apģērbu ļauts nēsāt. Piemēram, Tjūdoru dinastijas valdīšanas laikā Anglijā (no 1485. līdz 1603. gadam) tumšsarkanā auduma ražošana prasīja visvairāk līdzekļu, tādēļ dārgais apģērbs bija paredzēts tikai augsta ranga personām, lai tās varētu lepoties ar savu bagātību.

Krāsu psiholoģija ir aizraujoša un pretrunīga vienlaikus, jo katra indivīda krāsu izjūtu ietekmē personiskā pieredze. Taču, tāpat kā daudzās citās jomās, būtiskākais ir konteksts, un krāsu nozīme dažādās kultūrās var ievērojami atšķirties. Indijā sarkanā ir tradicionālā krāsa līgavām, jo simbolizē labklājību un tīrību, arī kaislību un spēku. Daudzās Rietumu valstīs sēru laikā velk melnu, bet dažās Austrumāzijas kultūrās bērēs izvēlas baltu, jo tā simbolizē dzīves svinēšanu.

Krāsu apģērbā izmanto arī kā politisku instrumentu un pretestības formu. Pēdējo gadu spilgtākais piemērs – kinozvaigznes "Zelta globusa" pasniegšanas ceremonijā izvēlējās melnu apģērbu, lai pievērstu uzmanību kustībai #MeToo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!