Foto: AP/Scanpix/LETA
Plašais, apbrīnojami starojošais smaids un mūžam izsmalcinātais stils aktrisi Džūliju Robertsu padara par skaistuma ikonu. Taču viņa pati par savu skaistumu runā ar asprātību.

Intervijā britu "Vogue" aktrisei vaicāts, kāds noslēpums slēpjas tajā, ka 56 gadu vecumā viņai aizvien izdodas izskatīties tik jauneklīgai. Uz šo jautājumu Robertsa atbildēja asprātīgi: "Marinēšana. Katru otro sestdienu 18 stundas galvu lieku burkā. Tas dara brīnumus, bet smarža ir šausmīga."

Robertsa ir uz modes un dzīvesstila "Vogue" britu versijas februāra numura vāka, vēsta CNN. Intervijā žurnālam viņa stāsta gan par savu mūžīgo skaistumu, gan "feministiskajām" izvēlēm karjerā un to, kādas ir sajūtas būt vienai no Holivudas slavenākajām sejām.


Jokus metot malā, Robertsa atklāj, ka jaunības atslēgu jāmeklē pašos cilvēkos un pieredzē, kas veidojusi viņu dzīvi. Un, protams, palīdz arī laba ģenētika. "Labi gēni, iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un es to parasti saku kā joku, bet ticu laba cilvēka mīlestībai. Es uzskatu, ka mans vīrs mani mīl un rūpējas par mani tā, lai es justos ļoti, ļoti laimīga. Un vienmēr, kad redzam kādu laimīgu, vairs nav nozīmes tam, cik vecs viņš ir," aktrise izdevumam stāstījusi.

2001. gadā aktrise ieguva Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise par filmas "Erīna Brokoviča" galvenās lomas atveidošanu, bet Zelta globusu kā labākā otrā plāna aktrise 1990. gadā par lomu filmā "Dzelzs magnolijas". "Es domāju, ka manī ir kaut kas tāds, kas ļauj cilvēkiem justies ērti," viņa skaidro. "Ja kāds mani ierauga veikalā un saka: "Kāpēc tu tā nogriezi matus?", tas nav tāpēc, ka viņi cenšas būt rupji, bet gan tādēļ, ka viņiem es šķietu pazīstama. Man šķiet, ka tas, ka lomās izskatos salīdzinoši līdzīga sev, vairumā gadījumu mani izrauj no aktrises tēla. Taču man nekad nav sajūta, ka es spēlētu pati sevi."

Līdz šim neērtākā loma, kas aktrisei bijusi jātēlo, ir 1999. gada filmā "Notinghila", kurā viņai jāatveido kinozvaigzne Anna Skota. "Tas vienkārši šķita tik neveikli. Es pat nezināju, kā spēlēt šo cilvēku," Robertsa atklāj, piebilstot, ka viņai tik ļoti nepatika ģērbties kā kinozvaigznei, ka dažās ainās izvēlējās valkāt savas drēbes.

Viņas karjerā jūtams arī feminisms, jo īpaši tādēļ, ka viņa izvēlējusies nefilmēties filmās, kurās nepieciešamas arī kailas ainas. "Nevēlos kritizēt citus, bet tas, ka es filmās nenovelku drēbes, ir izvēle, ko es izdaru pati," viņa žurnālam atklāj.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!