"Diemžēl insults ir arī trešais biežākais nāves iemesls pēc sirds un asinsvadu un vēža slimībām", atzīst klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule. Arī slimnīcā nonākot, no insulta mirst gandrīz katrs trešais pacients - Latvijā slimnīcās ārstēto insulta pacientu mirstība ir no 21- 40 %, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs - divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā.
Izklausās visai šokējoši: Austrijā katru sesto minūti kādu piemeklē insults. ASV šie rādītāji ir vēl šokējošāki - katras 45 sekundes reģistrē vismaz vienu personu, kas piedzīvo pirmreizēju vai atkārtotu insultu. Statistika rāda, ka katru gadu ar insultu pasaulē saslimst 15 miljonu cilvēku, no tiem 5 miljoniem kā sekas pēc insulta ir iegūta invaliditāte un 5 miljoni pacientu nomirst. Pēc Eiropas Insulta komitejas statistikas datiem, no 100 tūkstošiem iedzīvotāju Rietumeiropā ar insultu saslimst 200 - 250, bet Austrumeiropā, tātad arī Latvijā, pat 300 - 500.
Kas ir insults?
Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Tas ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem. No tā, kuras smadzeņu daļas skartas, ir atkarīgi insulta simptomi, taču visbiežāk insulta gadījumā ir vērojams pēkšņs samaņas zudums, atmiņas un runas traucējumi, redzes dubultošanās un vemšana, locekļu nejutība vai paralīze - parasti vienā ķermeņa pusē.
Insults var rasties vai nu no smadzeņu un starpsmadzeņu telpas asinsvadu plīsumiem vai arī smadzeņu asinsvadu nobloķēšanās. Gados vecāki cilvēki insultu biežāk piedzīvo smadzeņu asinsvadu nobloķēšanās rezultātā, bet gados jaunāki - asinsvadu plīsumu rezultātā.
Insulta gadījumos nepieciešama ilgstoša ārstēšana un rehabilitācija. Turklāt centrālās nervu sistēmas funkcijas bieži vien ir neatgriezeniski zaudētas vai tās atjaunojas nepilnīgi - saglabājas runas funkcijas traucējumi, kustību un sajūtu traucējumi, dezorientācija telpā, tāpat traucētas ir lasīšanas, rakstīšanas, skaitīšanas funkcijas, pavājināta atmiņa, intelekts un uzmanības koncentrācija.
Vai tevi var apdraudēt insults?
"Galvenie riska faktori ir visiem zināmi, tomēr tiem tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Ja cilvēks apzinās, ka viņam ir kaut viens no šiem riska faktoriem, visieteicamākais ir regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes, lai novērtētu šo un citus iespējamos riskus un kopā ar ārstu izraudzītos piemērotākos veidus, kā šos riska faktorus mazināt. Jāpiebilst, ka riskus pastiprinošs faktors ir tas, ja ģimenē jau kāds insulta gadījums ir bijis", neslēpj Dace Cibule.
Patīkamākā vēsts ir tāda, ka, izņemot iedzimtības faktoru un vairākas hroniskas slimības, pārējie insulta riska faktori visbiežāk ir ietekmējami:
- Augsts asinsspiediens. Galvenie paaugstināta asinsspiediena veicinošie faktori ir pārlieku liels liekais svars, aptaukošanās, ilgstošs negatīvais stress, sirds/asinsvadu un nieru slimības u .c.
- Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Galvenais iemesls ir tādu produktu lietošana uzturā, kam ir augsts piesātināto taukskābju vai holesterīna saturs - dzīvnieku valsts produkti, gaļa, trekni piena produkti u.c, kā arī iedzimta nosliece uz nepareizu holesterīna vielmaiņu. Holesterīns nogulsnējas uz artēriju sieniņām. Laika gaitā holesterīna kārta izraisa artēriju sieniņu sabiezēšanu un artēriju sašaurināšanos - aterosklerozi.
- Liekais svars. Tas tiešā veidā ietekmē asinsspiedienu un līdz ar to paaugstina insulta risku, jo sirdij jāpielieto lielāks spēks, lai ar asinīm un līdz ar to ar skābekli apgādātu visas ķermeņa daļas.
- Pārāk maza fiziskā aktivitāte. Visbiežāk saistīta ar dzīves veidu mūsdienās - darbu birojos pie datoriem, pārvietošanos pārsvarā automašīnās, ilgajām darbā pavadītajām stundām un augsto stresa līmeni darbā, tādēļ, tā kā darbu un apstākļus tajā visbiežāk mainīt nevaram, tad fizsikās aktivitātes ir jāieraksta plānotājā un jāpilda gluži kā darba pienākumi. Galu galā nevienam - ne darba devējam, ne ģimenei, ne pašam cilvēkam nebūs nekādi ieguvumi, ja mazkustīgā dzīves veida dēļ nāksies zaudēt dzīves kvalitāti.
- Smēķēšana. Smēķēšana ir būtiskākais aterosklerozes riska faktors, kas kopā ar holesterīna un citu vielu izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās samazina asinsvada caurlaidību un elasticitāti.
- Atkarības vielu lietošana. Piemēram, narkotikas paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, veicina asins sabiezēšanu, līdz ar to trombu veidošanos un asinsvadu plīsumus.
- Neārstēts cukura diabēts. Cukura diabēts izraisa izmaiņas visos asinsvados, sašaurinās to sieniņas, līdz ar to vieglāk var veidoties asinsvadu nosprostojumi, trombi.
- Sirds un/vai asinsvadu slimības. Piemēram, aritmijas gadījumos rodas nevienmērīga asins plūsma, var veidoties trombi sirdī, kas tālāk pa asinsvadiem var nokļūt smadzenēs. Ja ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas - iedzimti paplašinājumi, izliekumi u.c. asinsvadi var pēkšņi plīst īpaši, ja ir paaugstināts asinsspiediens.
- Saslimšanas risks paaugstinās pēc 55 gadu vecuma.No insulta diemžēl nav pasargāti arī jaunāki cilvēki. "Nevajadzētu dzīvot pēc principa - līdz 40 gadiem bojājam veselību, pēc 40 to mēģinām saglābt. Var gadīties, ka ir par vēlu", atzīst daktere Cibule.
"Ļoti svarīgi ir laikus pamanīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, tādēļ ir svarīgi arī būt informētam, kādas šīs insulta pazīmes ir, lai kritiskā brīdī nedomātu - gan jau pāries pats no sevis, pagulēšu mierīgi un pāries, vai iedzeršu kādu tableti vai tēju un viss būs kārtībā. Lai insulta sekas nebūtu neatgriezeniskas, visnozīmīgākās ir pirmās 3 stundas. Ja to laikā medicīniskā palīdzība netiek sniegta, iznākums var būt ļoti bēdīgs - paralize un kopjamība uz visu atlikušo dzīvi", stāsta interniste Dace Cibule.
Apsveicami, ka Latvijā darbojas vairākas tā dēvētas insulta vienības - Rīgā gan Stradiņa un Gaiļezera slimnīcā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī. Tas ļauj no jebkuras vietas Latvijā šo 3 stundu laikā līdz slimnīcai nokļūt un saņemt speciālizētu palīdzību. Tomēr ārste arī atzīst, ka insulta profilaksē neatsverama ir savlaicīga riska faktoru novērošana un izvērtēšana - profilaktiskās pārbaudes, lai šo traģisko slimību pēc iespējas novērstu. Svarīgi zināt, ka insulta novēršana cilvēka veselībai un dzīves kvalitātei ir tūkstoškārt nozīmīgāka, nekā jebkura labākā ārstēšana pēc insulta. Insulta riska faktorus var mazināt, gan mainot dzīves veidu, gan arī medikamentozi un vajadzības gadījumā jau ar invazīvām ārstēšanas metodēm.
Lai izsargātos no insulta:
- Būt informētam par savu asinsspiedienu. Ja tas kādreiz jau ir bijis paaugstināts, regulāri jāmēra. Ja tas ir paaugstināts, un ārsts jau ir nozīmējis terapiju, to arī ievērot, nevis atmest tai ar roku;
- Pēc iespējas nopietnāk uztvert ar lieko svaru saistīto veselības problēmu iespējamību un, ja ir pārlieku liels liekais svars, uzsākt atbrīvošanos no tā jau "vakar" nevis rīt, jo tas ne tikai paaugstina asinsspiedienu, bet arī veicina saslimšanu ar cukura diabētu;
- Atmest smēķēšanu. Tā sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, tādēļ, ja esat smēķētājs, pielieciet visas pūles, lai no šīs nelāgās atkarības atbrīvotos;
- Uzsākt fiziskās nodarbes. Jeburas fiziskās aktivitātes, īpaši svaigā gaisā, uzlabo organisma apgādi, tātad arī smadzenes, ar skābekli. Ja ne citādi, tad iespējams mainīt ieradumus - iet uz darbu kājām, uzsākt vingrošanu mājās, biežāk iet uz dejām, iespēju ir ļoti daudz, galvenais ir attieksme.
- Apzināties, ko ēd. Pievērst uzmanību ēdienu tauku saturam, neēst, kas un kur pagadās, bet gan apzimāti izvēlēties veselīgākos produktus. Tas nozīmē sevi mīlēt un dot ķermenim pašu labāko.
- Ja ir hroniskas sirds/asinsvadu, nieru, aknu slimības vai cukura diabēts, regulāri veikt kontroles un saglabāt ārsta uzraudzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
