Foto: PantherMedia/Scanpix
Vēl pavisam nesen rietumu sabiedrība pievērsa samērā maz uzmanības liekā svara problēmām. Starp citu, bija laiks, kad tuklums tika uzskatīts par turības pazīmi, jo norādīja, ka cilvēks badu necieš. Pirmās rekomendācijas, kas reglamentē ēdiena uzņemšanu, mēs varam rast kādā sen-ēģiptiešu papirusā, kas rakstīts aptuveni 1550.gadā pirms mūsu ēras.
Par pirmās diētas autoru būtu uzskatāms Lielbritānijas karalis Vilhelms Iekarotājs (William the Conqueror), kurš kādu dienu apjauta, ka vairs nevar pārvietoties jāšus uz zirga, jo neviens dzīvnieks nespēja izturēt viņa svaru. Viņa izvēlētā ķermeņa svara samazināšanas metode bija samērā ekstravaganta - karalis caurām dienām vāļājās pa gultu un ierastos ēdienus aizstāja ar alkholiskiem dzērieniem - alu un vīnu. Hronikās nav fiksēts, cik efektīva bijusi karaļa izvēlētā diēta, bet zināms, ka savas gaitas šai saulē viņš beidza, nokrītot no zirga.

Pirmos aptaukošanās gadījumus Eiropas mediķi sāka fiksēt 18.gs. beigās, 19.gs. sākumā. Sākot ar 19.gs., diētas pamazām iegūst popularitāti. Tomēr tajā laikmetā cilvēki pamatā uzturā lietoja tos produktus, kas bija pieejami, un runāt par kaut kādu īpašu produktu lietošanu uzturā nav pamata.

Vadoties pēc amerikāņu rakstnieces L.Frēzeres grāmatas "Losing It - False Hopes and Fat Profits in Diet Industry", pirmais cilvēks, kurš radīja oriģinālu diētu un sāka to plaši reklamēt, bija mācītājs Silvesters Grehems. Aptuveni ap 1830.gadu viņš izveidoja veiklu teoriju, kas bāzējās uz reliģiskām normām. Saskaņā ar šo teoriju pārēšanās (netikums) bija vainojama pie tā, ka cilvēkam radās liekais svars un vēlāk arī dažādas slimības, kas uzskatāmas par dievišķo sodu. Lai izvairītos no slimībām un grēka, Grehems piedāvāja pilnībā atteikties no gaļas lietošanas uzturā.

Jāsaka, ka apķērīgais kulta kalpotājs no saviem teorētiskajiem prātuļojumiem spēja gūt taustāmu materiālu labumu - viņš uzsāka krekeru ražošanas biznesu. Atšķirībā no tā laika konditorejām krekeru pagatavošanā tika izmantoti tikai rupjā maluma milti. Amizanti, ka Grehema kulinārās rekomendācijas šobrīd saskan ar mūsdienu dietologu atziņām, lai gan šim kungam nebija medicīniskās izglītības, un savus spriedumus viņš balstīja izpratnē par dievišķo taisnīgumu.

Interesants ir vēl kāds vēsturisks piemērs. 1850.gadā anglis Viljams Bantings vairākkārt centās samazināt savu ķermeņa svaru, jo nespēja pa kāpnēm uzkāpt uz otro stāvu. Viņš izmēģināja gan turku pirtis, gan dažādus fiziskos vingrinājumus, bet vēlamie rezultāti izpalika. Tad ārsts Viljams Hārvijs viņam piedāvāja pilnībā atteikties no miltu izstrādājumiem un saldumiem. Bantings ieklausījās viņa sacītajā, un notika "brīnums" - ķermeņa svars sāka samazināties par puskilogramu nedēļā. Vēlāk Bantinga kungs uzrakstīja grāmatu, kurā izvirzīja teoriju, ka maize un kartupeļi cilvēka organismā pārvēršas taukos. Grāmata kļuva par pirmo bestselleru, kurš veltīts veselīgam uzturam, un tika pārtulkota gan franču, gan vācu valodā.

Dietoloģijas tēvs

1870. - 1890.gados amerikāņu ķīmiķis Vilbūrs Etvaters (Wilbur Olein Atwater) sadalīja produktus sastāvdaļās: taukos, olbaltumvielās, ogļhidrātos. Viņš bija pirmais, kas ieviesa terminu "ēdienu kalorijas". Daudzi šodien Etvarteru uzskatu par modernās dietoloģijas tēvu, jo, pamatojoties uz pētījumiem par cilvēka metabolismu, viņš nonāca pie secinājumiem, ka uzturam jābūt sabalansētam un pastāv zināms uzņemamo kaloriju līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt.

1917.gadā Lulū Hanta Petersa uzrakstīja grāmatu "Diēta un veselība", kurā pirmo reizi tika publicēta kaloriju uzskaites sistēma. Viņa rakstīja: "Jums jādomā par to, lai apēstu 100 kalorijas, nevis gabaliņu maizes". Petersas kundze secināja, ka tukli cilvēki ir nedisciplinēti, jo nespēj kontrolēt sevi.

Slaida figūra - caurlaide uz augstāko sabiedrību

20.gs. sākumā Rietumeiropā un ASV tuklums pārstāja simbolizēt pārticību. Šajos reģionos gaļa un pārējie pārtikas produkti kļuva pieejami plašām tautas masām. Augstākās klases pārstāvji, īpaši dāmas, sāka rūpīgi vērot sava ķermeņa svaru un figūru. Tad arī pirmo reizi parādījās tendence, kas vērojama modernajā sabiedrībā - vairums bagātnieku ir slaidi, bet mazturīgie sirgst ar liekā svara problēmām.

1879.gadā ASV tika radīts pirmais mākslīgais saldinātājs - saharīns. To uzsāka ražot kompānija Monsanto (visnotaļ pazīstams koncerns arī šodien). Sākumā saharīna reklāmas kampaņa tika vērsta uz mazturīgo slāni, kam beidzot tika piedāvāta iespēja pastāvīgi saldināt tēju vai kafiju. Saharīns kļuva par pirmo no neskaitāmajiem produktiem - "kaitīgo" vielu aizstājējiem ēdienā. Tā radās notievēšanas industrija, iesākās "īpašo" ēdienu ražošana.

Cilvēku vēlmi gūt slaidu figūru savtīgiem mērķiem centās izmantot daudzi. Piemēram, 1929.gadā cigarates Lucky Strike tika reklamētas kā lielisks notievēšanas līdzeklis. Ideja gan nebija īpaši inovatīva, jo daudzās 17.-19.gs. armijās karavīru smēķēšana tika visādā veidā veicināta, jo tika uzskatīts, ka tādā veidā var mazināt dienas pārtikas devu un attiecīgi ieekonomēt.

Mūsdienās "diētu industrija" papildinājusies ar dažādiem jauninājumiem, piemēram, "ekoloģisko" produkciju, dažādiem eksotiskiem produktiem, kam tiek piedēvētas teju vai mistiskas īpašības. Dažreiz dažādu preparātu lietošana atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu. Piemēram, preparāts Fen-Phen, kas ASV masveida tirdzniecībā nonāca 1993.gadā, četrus gadus vēlāk tika aizliegts. Izrādījās, ka tā lietošana negatīvi ietekmē sirds darbību un var izraisīt dažādu galvas smadzeņu slimību rašanos. 1996.gadā šo preparātu ASV regulāri lietoja aptuveni seši miljoni amerikāņu.

Vairumā gadījumu šodien, tā saucamās, "revolucionārās" un "jaunās" diētas nesatur inovatīvas atklāsmes. Daudzas rekomendācijas satur ieteikumus par to, kādā veidā uzņemt ēdienu, nevis kādus produktus ieteicams lietot uzturā, bet kādus nē.

Pirms izlemjat uzsākt kādu diētu, badošanās kūri, padomājiet, kāpēc vēlaties samazināt savu ķermeņa svaru. Vai tāpēc, ka tas ir populāri? Tāpēc, ka tā dara visas? Vai varbūt tāpēc, ka vēlaties uzlabot savas dzīves kvalitāti, nostiprināt veselību? Ja tā, tad jums nāksies mainīt savus ēšanas paradumus, ievērot disciplīnu un pievērst uzmanību produktiem, kurus ikdienā lietojat. Lai gan... kurš teica, ka resns cilvēks nespēj būt laimīgs, dzīvespriecīgs un veselīgs?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!