Jautājums: Man ir paniskas bailes no dzemdībām. Jau iedomājoties par to, ķermenis sastingst no bailēm un teju sāks klabēt zobi. Man nav pārliecības, ka spēšu dzemdēt pati, tāpēc nevaru saņemties bērniņa ieņemšanai. Turklāt - man ir tā sauktais vaginisms - nekontrolējama muskuļu saraušanās - vai sieviete ar šādu problēmu vispār drīkst pati dzemdēt? Vai tas nevar izraisīt smagus sarežģījumus? Pat parasta izmeklēšana sagādā neizturamas sāpes, kaut fiziski esmu vesela.
Nemaz nezinu, kā izturētu tos 9 mēnešus, kad būtu jābūt mierīgai, jo nepārtraukti baidīšos no dzemdībām. Baidos, ka tas varētu kaitēt bērniņam. Nevaru sevi nekādi nomierināt. Bet tik dārgais laiks iet.
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv. Konsultēšana skaipā: benita.griskevica):
Atbilde: Labdien! Vaginisms nereti liek sievietei justies bezspēcīgai, vainīgai vai izmisušai. Ja netiek saņemta palīdzība, ir risks ieslīgt pasivitātē, lai aizsargātos no atkārtotas neveiksmīguma izjūtas, atkal un atkal sastopoties ar sava organisma reakciju, ko neizdodas ietekmēt.
Tai pašā laikā šie traucējumi ar precīzu diagnozi un elastīgu ārstēšanas plānu var tikt novērsti un nevar būt par iemeslu nolemtībai. Vaginismu visticamāk Jums diagnosticējis ārsts, tieši tāpat arī visa Jums nepieciešamā informācija par ārstēšanos, bērna ieņemšanu un dzemdībām, būtu meklējama pie speciālista. Tā kā vaginisma cēloņi bieži ir jaukti (bioloģiski un psiholoģiski), tad arī ārstēšanā līdzās konsekventam optimismam un entuziasmam palīdz elastīga attieksme pret dažādu pieeju kombinēšanu. Var palīdzēt ginekologs, psihoterapeits, pāru konsultants, psihoterapeits seksologs, dažādas metodes, kas kombinē relaksācijas tehnikas un vingrināšanos u.c. Lai ārstēšanās būtu veiksmīga, nepieciešamas zināšanas par savu anatomiju, fizioloģiju, par domu un emociju iesaistīšanos ne vien traucējuma nodrošināšanā, bet arī ārstēšanās procesā. Zināšanas par dzimumakta psihofizioloģiju un dzemdību norisi līdz ar izpratni var sniegt lielāku drošību un paļāvību. Trauksmainas domas, bezpalīdzības izjūta rada ciešanas, bet nebūtu saprātīgi absolutizēt to lomu normālas grūtniecības un dzemdību norisē. Lai cik spēcīgas būtu Jūsu bailes, tās nevar būt stiprākas par to spēku, ar kuru jauna dzīvība tiecas pasaulē. Grūtniecība, bērna iznēsāšana un dzemdības sievietei sniedz pieredzi - būt starpniecei, līdzeklim un funkcijai, lai bērniņš izaugtu un tiktu ārā. Dzemdības ir gluži pretējs process tam, uz ko Jūs reaģējat ar muskuļu saraušanos un sāpēm.
Lai mazinātu vaginisma ietekmi uz savu dzīvi un neļautu pagātnes sāpēm ietekmēt rītdienu, jāstiprina savas pozīcijas, uzzinot vairāk, meklējot atbalstu un vēršoties pēc palīdzības. Izteikts emocionāls jūtīgums un traumatiska pieredze, kas veidojusi grūtības uzticēties, kā arī kauna emocijas iesaistīšanās tur, kur tam nebūtu vietas, ir psihoterapeitiski dziedināma.
Tās ir savstarpēji saistītas lietas - jo nedrošāk jūtamies, jo lielāka vēlēšanās pārraudzīt, kontrolēt to, kas notiek vai var notikt. Nekonstruktīvi raizējoties par nākotni, mēs paši varam atņemt sev spēku to ietekmēt. Bailes Jūsu dzīvē ir dominējoša emocija, bet arī bailēs ir iespējamas dažādas izvēles - sastingt, neko nedarīt- vai - aktīvi rīkoties. It īpaši, - apzinoties, ka laiks iet.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
