Foto: AFP/Scanpix
Cilvēka organisms ir viena no sarežģītākajām sistēmām Zemes virsū, un, kā apgalvo izdevums "Cracked", saistībā ar tā darbību jau no agras bērnības apgūstam visdažādākos melus, kam turpinām ticēt arī pieaugot. Turpinājumā pieci populārākie meli par cilvēka ķermeni, kuriem sākam ticēt jau bērnu dārzā.

Cilvēkam ir piecas maņas


Foto: PantherMedia/Scanpix
Cilvēka maņu klasifikāciju ir veicis Aristotelis, un tā netiek apstrīdēta arī mūsdienās. Tomēr, kā informē "Cracked", zinātnieki joprojām nav raduši vienotu kopsaucēju par cilvēkiem piemītošo maņu daudzumu un to izcelsmi.

Nereti pētnieku izdotajās publikācijās tiek minēts, ka cilvēkiem piemīt četrpadsmit līdz divdesmit apkārtējās pasaules uztveres spēju un populārākās piecas maņas, redze, dzirde, oža, tauste un garša, ko apgūstam jau agrā bērnībā, ir vien to pamats.

Raksturojot šo uzskatu, minētas arī dažas no tām, piemēram, propriopcija jeb spēja apzināties, kur atrodas noteiktas ķermeņa daļas, tās neuztverot ar pamata maņām, laika izjūta, kā arī apkārtējās telpas un norišu uztvere.

Garšas kārpiņas ir izvietotas īpašā “kartē”


Foto: PantherMedia/Scanpix
Teju katrs no mums ir pārliecināts, ka noteiktas garšas, piemēram, saldu, skābu vai rūgtu, sajūtam ar konkrētām mēles daļām, tomēr, kā apgalvo "Cracked", šī teorija patiesībā radusies nepatiesa tulkojuma dēļ.

Pagājušā gadsimta vidū kāds vācu zinātnieks veicis pētījumu, noskaidrojot cilvēka mēles garšas uztveres īpatnības.

Pētījumā iegūtie dati apliecinājuši, ka ne visi cilvēki izjūt vienādu saldas vai rūgtas garšas intensitāti, savukārt angļu zinātnieki pāris gadu desmitu vēlāk šos secinājumus traktējuši kā garšas kārpiņu atšķirīgu jušanas spēju, un šim maldinošajam uzskatam ticam vēl mūsdienās.

Cilvēka personību nosaka labās un kreisās smadzeņu puslodes attīstība


Foto: AP/Scanpix
Valda pieņēmums, ka cilvēki ar attīstītāku smadzeņu kreiso puslodi ir mākslinieciskāki un emocionālāki, savukārt cilvēki, kuriem dominējošā ir labā smadzeņu puslode uzrāda attīstītākas analītiskas spriešanas spējas, raksta "Cracked".

Patiesībā smadzeņu puslodēm un to attīstības pakāpei, kā arī radošumu vai loģiku attīstošu uzdevumu risināšanai cilvēka personības veidošanā nav ne mazākās ietekmes, jo uztveres darbībā nozīme ir abām smadzeņu puslodēm.

Kā vēstī izdevums, cilvēka analītiskās spējas nespētu pastāvēt bez vienlīdz izteikta radošuma, un otrādi, un šis fenomens tiek dēvēts par bilaterālo funkiconēšanu.

Tās ietekmē smadzeņu puslodes darbojas viena otru papildinoši, tomēr idejiski pretēju spēju un talantu attīstīšanās tajās notiek vienlīdz aktīvi.

Caur galvu tiek zaudēta lielākā daļa ķermeņa siltuma


Foto: PantherMedia/Scanpix
Nereti dzirdam vecmāmiņu klāstītu gudrību, ka iemesls oligātai cepures valkāšanai ir galvas spēja atdzist, tā pat zaudējot četrdesmit procentu ķermeņa siltuma.

Šī padoma avots ir aizvadītās tūkstošgades piecdesmitajos gados veikts pētījums, kas it kā pierādīja cepures nozīmīgumu ķermeņa sildīšanā, tomēr eksperimenta gaitā konstatētas vairākas nepilnības, kas tajā iegūto secinājumu apgāž, informē "Cracked".

Patiesībā, galvai atdziestot, tiek zaudēti vien desmit procenti ķermeņa siltuma, kas ir pielīdzināms cimdu nevalkāšanai, savukārt pastiprināto salšanas sajūtu rada vien sejas, vaigu un pakauša jutība pret aukstumu.

Cilvēka tuklumu vai slaidumu nosaka vielmaiņas darbība


Foto: PantherMedia/Scanpix
Saistībā ar cilvēka vielmaiņas darbību un korelāciju ar liekā svara veidošanos valda neskaitāmi mīti, savukārt izdevums "Cracked" publicējis speciālistu novērojumus, kas sniedz gluži pretēju informāciju vispārpieņemtajai.

Tā vēsta, ka pētījumos atklāts, ka cilvēki ar liekā svara veidošanās tendenci patiesībā var lepoties ar ātrāku vielmaiņu, savukārt slaida auguma īpašnieku vielmaiņa ir lēnāka.

Tā iemesls ir smagāku cilvēku asins pārpumpēšanā, kā arī muskuļu funkiconēšanā nepieciešamā papildu enerģija, minētajiem procesiem notiekot ar lielāku piepūli smagās ķermeņa masas dēļ un tādējādi sadedzinot vairāk kaloriju.

Savukārt liekā svara veidošanās iemesls patiesībā ir ievērojamāks ēdiena apjoms, ko neapzināti notiesā cilvēki ar smagāku ķermeņa masu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!