Eksperimenti, ko veica ar pelēm, atklāja: dzīvnieki, kam veica gēna Gabrb1 kopijas mutāciju, biežāk priekšroku deva spirtu saturošo dzērienu maisījumam, nevis ūdenim, atšķirībā no eksperimentā iesaistītajām pelēm, kam bija normālas gēna kopijas.
Pirmās grupas peles tik ļoti apreiba stundas laikā, ka vairs nebija spējīgas kontrolēt savu darbību.
Eksperimentā iesaistītās peles izdzēra aptuveni 85% no dienas normā paredzētā šķidruma daudzuma. Turklāt, grauzējām novēroja uzvedību, kas vairāk līdzinājās no alkohola atkarīga cilvēka uzvedībai, stāsta Kventins Ansti, Ņūkāslas Universitātes pārstāvis.
Nedrīkst izslēgt, ka gēnu terapijas izmantošana kādreiz atbrīvos cilvēku no alkohola atkarības. Līdz pat šai dienai nav skaidrs, kādā veidā spirtotie dzērieni izraisa atkarību. Tāpēc speciālistiem ir nepieciešams veikt analoģisku pētījumu sēriju, iesaistot cilvēkus.
Alkoholisms ir slimība, kuru rada bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kurai raksturīga patoloģiska tieksme pēc alkohola, kas saslimušo noved pie sabrukuma, kā arī sociālas degradācijas.
Ja strauji liedz alkoholiķim lietot alkoholu, rodas abstinences sindroms - vemšana, satraukums, halucinācijas, trīsas u.c. Alkoholisms rada atmiņas un smadzeņu darbības traucējumus, kā arī pasliktina fiziskās spējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
