Piektdien, 13. februārī, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, piedaloties veselības ministram Guntim Belēvičam, atklāts stacionāra "Gaiļezers" rekonstruētais 7.korpuss, kura divi stāvi pilnībā rekonstruēti invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas un funkcionālās diagnostikas pakalpojumiem.
Lēmums par stacionāra "Gaiļezers" 7. korpusa rekonstrukciju un labiekārtošanu tika pieņemts vēl 2009. gadā, darbi norisinājās no 2012. līdz 2014.gadam, to kopējās izmaksas ir 8,44 milj. eiro, tostarp ERAF līdzfinansējums turpat 5,3 miljonu eiro apmērā. Pilnībā tika modernizēta saimnieciskā un tehniskā infrastruktūra, papildus izveidojot divas jaunas angiogrāfijas zāles invazīvajai radioloģijai un trīs jaunas zāles invazīvajai kardioloģijai, kā arī izveidotas plašas telpas dienas stacionāram ar 16 gultām. Vecajam korpusam tika piebūvēts otrais papildu stāvs Funkcionālai diagnostikas nodaļai. Korpuss ir izvietots blakus Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikai, līdz ar palīdzību neatliekamos gadījumos pacientu dzīvības glābšanai infarkta, smadzeņu išēmijas un asiņošanu gadījumos būs iespējams sniegt uzreiz.
Visā pasaulē, ja vien stāvoklis pieļauj, plašas ķirurģiskās manipulācijas arvien vairāk tiek aizstātas ar invazīvām, bet pacientam maz traumatiskām procedūrām, kas nozīmē, ka nepieciešamās darbības akūtās situācijas novēršanai tiek veiktas, punktējot cirkšņa un/vai rokas artēriju un piekļūstot problēmvietai ar speciālu stīgu, katetru, elektrodu, stentu un citu materiālu palīdzību. Šāda pieeja pacientam ir daudz saudzīgāka nekā, piemēram, galvas kausa vai krūšu kurvja atvēršana, pēc procedūras cilvēks jau nākamajā dienā var doties mājās un ievērojami ātrāk atgriezties savā ierastajā dzīves un darba ritmā.
Līdz ar jaunā korpusa atklāšanu visas Latvijas pacientiem būšot pieejamas mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas - telpās izvietotās tehnoloģijas ļaus saņemt medicīnisko palīdzību gan akūtās situācijās, kad runa ir par dzīvības glābšanu asinsvadu patoloģiju vai asinsvadu nosprostojumu dēļ, piemēram, insulta, infarkta, asiņošanas gadījumā, gan saņemt plānveida palīdzību hronisku saslimšanu gadījumos pie tādām diagnozēm kā labdabīgi un ļaundabīgi audzēji, asinsvadu malformācijas vai sašaurinājumi, vai citas patoloģijas, skaidro slimnīcas speciālisti.
Šajās nodaļās strādā pieredzējuši speciālisti, kas labi pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā – kardiologs Artis Kalniņš un aritmologs Jurijs Verbovenko, kardiologs – ehokardiogrāfijas speciālists Artjoms Kaļiņins, Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Svetlana Rudņicka un neiroinvazīvās radioloģijas speciālists Sanita Ponomarjova, kas šā gada sākumā ir atgriezusies no stažēšanās Francijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
