Foto: Shutterstock

Asiņojošs deguns var pārsteigt un pat nobiedēt, bet lielākoties tas ir tikai nepatīkams notikums, par ko nav jāuztraucas, un, zinot, kā pareizi jārīkojas, asiņošana pāriet ātri un bez manāmām sekām.

Deguns var asiņot vairāku iemeslu dēļ – pie vainas var būt jebkura deguna trauma, elpceļu vīruss, kas bojā gļotādu, hroniski gļotādas bojājumi, tuvu gļotādai esoši asinsvadi, paaugstināts asinsspiediens, asinis šķidrinošo medikamentu lietošana, vai jau nopietnākas kaites kā asinsreces traucējumi, reimatoloģiskas saslimšanas, piemēram, artrīts, kā arī audzējs degunā. 

Deguns var asiņot gan pavisam nedaudz, gan ļoti spēcīgi – asinis šļācas kā no krāna, kas var izraisīt pat vājumu un ģīboni. Lai arī tas izskatās biedējoši, parasti tas nav bīstami, un normāli asiņošanai vajadzētu pāriet pašai. Izņēmums ir vienīgi tā asiņošana, kas rodas nepietiekamas asinsreces jeb koagulācijas dēļ. Tiem par iemeslu var būt, piemēram, aknu slimības. 

Ja asiņošana bijusi ļoti stipra – zaudēti ap 200 mililitri asiņu, vai tā atkārtojas bieži, ieteicams aiziet pie ārsta, jo tas var būt signāls paaugstinātam asinsspiedienam, audzējam degunā vai asinsrecēšanas problēmām – šādos "aizdomīgos" gadījumos ārsts var nozīmēt asins analīzi, bioķīmiskos izmeklējumus vai noteikt specifiskus koagulācijas rādītājus. Savukārt, ja asiņošanas ierosinātājs ir bieža deguna šņaukšana, iet pie daktera nav vajadzības. 

Ja deguns asiņojis stipri, noteikti pēc tam jālieto daudz šķidruma.

Padoms: Tiem, kam bieži asiņo deguns, vēlams izvairīties no karstuma procedūrām – pirtīm, karstas vannas vai solārija. 

Kā tikt galā ar asiņojošu degunu?

Foto: Shutterstock

Nepareizākais, ko šajā situācijā var darīt, ir instinktīvi apgulties uz muguras un atgāzt galvu, lai asinis "it kā" netecētu, jo tās tomēr tek, tikai mutē, un rada aizrīšanās risku. Iekļūstot plaušās, asinis pat var nosmacēt.


Pareizi ir apsēsties, izplest kājas un noliekt ķermeņa augšdaļu uz leju, aizspiest degunu ar pirkstu galiem, cik cieši vien iespējams, un šādi turēt vismaz piecas minūtes (attēlā kreisajā pusē). Uz deguna augšdaļas vai pie skausta var pielikt ko vēsu. Degunā var ielikt arī ūdeņraža pārskābē vai deguna pilienos samitrinātu vatīti. Ja esi pie dabas, var sameklēt pelašķa lapiņu, ielikt  to degunā un saspiest to ar pirkstiem, jo pelašķu sulā ir vielas, kas palīdz apturēt asiņošanu.

Ja asiņošana ir bieža un traucējoša, var doties pie ausu, kakla un deguna ārsta jeb otolaringologa, kas veiks izmeklējumus. Ja atklāsies, ka pie vainas ir asinsvadi, kas ir ļoti tuvu deguna gļotādai vai deguna priekšdaļā būs redzami lieli asinsvadi, tos var piededzināt. Piededzināšana ir process, kurā tiek aizvērti asinsvadi. To dara, vai nu izmantojot elektrokoagulāciju (ar elektrību), vai ar ķīmisku piededzināšanu. Vēl iespējams veikt arī bipolāru koagulāciju ar radioviļņiem. Piededzināšanas laikā pacients atrodas nelielā anestēzijā, un tas nav sāpīgi. Pēc tam efekts saglabājas vairākus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!