Arī rudenī nav glābiņa no astmas. Speciālists skaidro, kā sadzīvot ar šo slimību  (1)

Astma ir hronisks alerģijas bronhu gļotādas iekaisums, ko rada dažādi apstākļi.

Pastāv simptomātiski medikamenti, kas palīdz pret klepu un paplašina bronhus, bet neārstē astmu.

Tāpat var palīdzēt ārstējošie inhalatori, ko lieto kursu veidos. Ar tiem ārstē šo hroniski alerģisko iekaisumu, bet tā kā astmas ir dažādas, terapija, protams, katram ir individuāla, stāsta alergoloģe.

Bērns no astmas var "izaugt" - ja to regulāri ārstē. Bērns augot, fizioloģiski kļūst spēcīgāks, vairs nav tik jūtīgs, neslimo tik daudz ar vīrusiem un spēj uzveikt arī slimību.

Alerģiskas astmas gadījumā, mainot vidi, iespējams panākt stabilu stāvokli, kas nerada nekādus simptomus. Šādā gadījumā, ja cilvēks neizjūt diskomfortu un uzturās sev piemērotos apstākļos, medikamenti nav vajadzīgi, bet pati alerģija paliek uz visu mūžu.

Astmai ir hroniska precedenta gaita - vienu brīdi cilvēks jūtas daudz labāk, citu atkal krietni sliktāk.

Ja ir ļoti spēcīga alerģija, piemēram, pret putekļu ērcītēm, kas ir izplatītākais astmas veids, preparāti ārstē alerģisko iekaisumu, bet neizmaina imūnsistēmas pārāk stipro reakciju uz putekļiem.

Ja ir vēlme atbrīvoties no slimības pilnībā, var veikt specifisko imūnterapiju. Tā ir īpaša vakcinācija - mājas putekļu ērcīti trīs gadu garumā injicē zem ādas, tādējādi tiek vaļā no šīs alerģijas.

''Rudenī saasinās gan tā astma, kas parādās mitrā laikā, kā arī tās, kas sākas no sadzīves alergēniem, piemēram, mājas putekļiem. Ērcītei patīk mitrs laiks, ja māja kādu brīdi nav vēdināta un kurināta, ērcīte ātri savairojas, bet šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc arī rudenī astmas slimniekiem jābūt piesardzīgākiem,'' brīdina Pakalna.