Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī neesi no tiem, kas, vēloties šokolādes brūnu iedegumu, bieži gozējas pludmalē vai ir regulārs solārija apmeklētājs, tas vēl negarantē, ka no ādas vēža esi pilnībā pasargāts. Žurnāls "Prevention" ielūkojies pētījumos un atspoguļojis sešus pārsteidzošākos ādas vēža riska faktorus.

Bieža lidošana

Pilotiem un stjuartēm ir divreiz lielāks risks saslimt ar ādas vēzi, salīdzinot ar vairumu sabiedrības, kas tik bieži nelido, atklāts 2014. gadā Kalifornijas Universitātē Sanfrancisko veiktā pētījumā.

"Vairums cilvēku nenojauš, ka, pakāpjoties katras 3000 pēdas (aptuveni 900 metri – red.) uz augšu, ikreiz par 15 procentiem pieaug ultravioletā starojuma intensitāte," izdevumam "Prevention" skaidro dermatologs Brūss Robinsons (Bruce Robinson) no Ņujorkas. Tas nozīmē, ka 30 000 pēdu augstumā, kādā parasti lido lidmašīnas, ultravioletā starojuma intensitāte ir gandrīz divreiz spēcīgāka, nekā atrodoties uz Zemes.

Lai arī lidmašīnas korpuss zināmā mērā pasargā no ultravioletajiem stariem, UVA stari, kas ir vēl intensīvāki, lidojot virs mākoņiem vai sniegotiem kalniem (jo tie atstaro ultravioleto starojumu), tiek cauri lidaparāta logiem.

Mazināt intensīvā ultravioletā starojuma nelabvēlīgo iedarbību var palīdzēt plaša spektra saules aizsargkrēms, kas aizsargā gan pret UVA, gan UVB stariem un ir ar SPF vismaz 30.

Dzīve kalnos

Foto: Panther Media

Cilvēkiem, kas dzīvo augstu kalnos, ir lielāks ādas vēža attīstīšanās risks, nekā tiem, kas savas dienas vada tuvāk jūras līmenim. Gluži tāpat kā bieži dodoties lidojumos, arī šajā gadījumā iemesls ir augstums.

"Vairums cilvēku domā, ka ādas vēža risks aizvien vairāk pieaug tikai, jo tuvāk ekvatoram cilvēks dzīvo, taču arī augstākas vietas ir bīstamas," saka Robinsons.

Pie tā vainojama ne vien augstāka ultravioletā starojuma intensitāte, bet arī retinātais gaiss kalnos, kas tik efektīvi neabsorbē ultravioletos starus. Tas nozīmē, ka tie ir vēl kaitīgāki tava ķermeņa šūnām.

Latvijā gan tik augstu kalnu (sākot no 2000 metriem virs jūras līmeņa), kur ir retināts gaiss, nemaz nav.

Viagras lietošana

Foto: Shutterstock

Saskaņā ar 2014. gadā Hārvardas Universitātē veiktu pētījumu, vīriešiem, kuri erekcijas uzlabošanai lieto sildenafilu (plašāk pazīstams ar nosaukumu viagra), ir par 84 procentiem lielāks risks desmit gadu laikā saslimt ar ādas vēzi melanomu. Zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka medikaments ietekmē gēnus, kas veicina ādas vēža attīstību.

Tomēr joprojām nav īstas pārliecības, ka erekciju veicinošais medikaments viens pats ir pie vainas. Viena teorija viagras lietotāju paaugstināto risku saslimt ar ādas vēzi saista ar tā dēvēto "viagras dzīvesstilu": vīrieši, kuri mēdz iemest mutē mazo, zilo tabletīti, parasti ir labi izglītoti un situēti, kas nozīmē, ka viņi biežāk var atļauties doties saules pielietā atvaļinājumā uz vietām, kur ultravioletā starojums sasniedz augstu līmeni, saka Vitnijs Hajs (Whitney A. High), Kolorādo Universitātes Dermatoloģijas un patoloģijas departamenta asociētais profesors.

Bieža braukšana ar auto

Foto: Panthermedia/Scanpix

Apmēram trīs ceturtdaļas melanomu sākumstadijā atrod ķermeņa kreisajā pusē, liecina 2010. gadā Sentluisas Universitātes Medicīnas skolā veikts pētījums.

Zinātnieki to saista ar to, ka, braucot ar automašīnu, saule vairāk apspīd ķermeņa kreiso pusi, līdz ar to tā saņem lielāklu ultravioletā starojuma devu. Lai arī stikls nelaiž cauri UVB starus, 63 procenti UVA staru tiek cauri auto sānu logiem.

Biežāk pie ādas vēža ķermeņa kreisajā pusē tiek tieši vīrieši, noskaidrojuši pētnieki. Iespējams, tas ir tādēļ, ka sievietes biežāk auto ir kā blakussēdētājas, nevis vadītājas.

Ja bieži brauc ar auto, viens variants, kā mazināt ādas vēža risku, ir uzlīmēt uz logiem speciālu, caurspīdīgu plēvi, kas nelaiž cauri ne UVA, ne UVB starus, tajā pašā laikā neapgrūtinot redzamību. Otrs variants – pirms lēkt mašīnā, neaizmirst uzklāt saules aizsargkrēmu, turklāt svarīgi to darīt pat dienās, kad ir apmācies.

Pat viena apdegšana saulē

Foto: Shutterstock

Pat viena ādas apsvilināšana saulē, kuras dēļ pārklājies ar čūlām, var dubultot risku nākotnē saslimt ar ādas vēzi, norāda ASV Melanomas izpētes fonds. Jo īpaši smagi saulē apdegusi āda uz rumpja var novest pie ādas vēža, liecina izdevumā " American Journal of Epidemiology" publicēts pētījums.

Nav īsti iespējams novērst kaitējumu, kas ādai jau ir nodarīts, taču tavos spēkos ir novērst turpmākus saules apdegumus un neļaut ādas vēža riskam pieaugt vēl vairāk. Regulāra saules aizsargkrēma izmantošana ar SPF 15 vai augstāku var pat par 50% samazināt melanomas veidošanās risku.

Rudi mati

Foto: Shutterstock
Ģenētiskā mutācija, pateicoties kurai, daļa pasaules iedzīvotāju uz citu fona izceļas ar rudiem matiem, diemžēl ir atbildīga arī par paaugstinātu ādas vēža risku, liecina 2013. gadā Bostonā veikts pētījums.

Pētnieki atklājuši, ka šī gēnu mutācija (MC1R-RHC) aktivizē procesus, kas veicina ādas vēža attīstību brīžos, kad rudmatis vai rudmate ir pakļauts ultravioletajam starojumam. (To saista arī ar krūts, olnīcu un plaušu vēzi.)

Tas, ka tev nav rudu matu un gaiša ādas, nenozīmē, ka vari atvieglojumā nopūsties un par ādas vēzi pat nedomāt. Piemēram, lai gan afroamerikāņus melanoma skar retāk, tad, ja tas notiek, tā biežāk izrādās nāvējoša.

Īsāk sakot, neatkarīgi no matu krāsas un ādas tipa, piesardzīgam jābūt ikvienam. Nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēma lietošanu, kā arī momentā jākonsultējas ar dermatologu, ja pamani kādu aizdomīgu plankumu uz ādas vai zem nagiem vai dzimumzīmes formas, krāsas, lieluma vai citas izmaiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!