Foto: Charles 🇵🇭 / cc
Nav šaubu – sekss ir daudzu ļoti iecienīta nodarbe. Par to runājot gan jauniešu, gan pieaugušo vidū, visbiežāk tiek uzsvērta kontracepcija, lai novērstu nevēlamu grūtniecību. Taču, šķiet, aizmirsts ir cits svarīgs, iespējams, vēl svarīgāks iemesls, kāpēc katram būtu jādomā un jāpiekopj drošs sekss, – tās ir seksuāli transmisīvās infekcijas (STI). Lai gan ikviens it kā apzinās šo slimību nopietnību un it kā zina, kā pret tām aizsargāties, statistika rāda pretējo – Latvija ir viena no vadošajām valstīm reģistrēto infekciju gadījumos, turklāt iedzīvotāju zināšanu līmenis ir zems.

To, kas ir STI un kāda ir situācija Latvijā, skaidrojam kopā ar biedrību "Papardes zieds", dermatologu un venerologu Mārci Šepti un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošo pētnieci, docenti RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā Andu Ķīvīti-Urtāni.

Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) veikti pētījumi rāda skaudro patiesību – Latvija ir starp līderiem seksuāli transmisīvo infekciju reģistrētajos gadījumos. Svaigākajā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja 2018. gadā sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs vidēji seši iedzīvotāji uz 100 000 ir inficējušies ar HIV, kas ir viena no STI. Savukārt Latvija šo rādītāju pārsniedz vismaz trīs reizes – pie mums tie ir 19 inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Skatoties Baltijas valstu griezumā, Latvija HIV inficēšanās gadījumu ziņā ir līdere, jo Igaunijā tie ir 16,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā – 9,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pēdējie Slimību profilakses un kontroles centra dati (uz 2019. gada 1. janvāri) rāda, ka Latvijā reģistrēti 7669 iedzīvotāji, kas inficējušies ar HIV.

Ķīvīte-Urtāne aicina negaidīt pirmos slimības simptomus: "Simptomi patiesi nav jāgaida – tie var neparādīties, bet, ja parādās, slimība būs jau ielaista. Piemēram, HIV gadījumā, ja ir simptomi, tad tā jau ir AIDS stadija. Savukārt hlamīdijām simptomu visbiežāk nav nekādu, taču neārstētas tās izraisa neauglību. Kā labu piemēru varu minēt kādu man zināmu cilvēku, kas joprojām ir dzīves partnera meklējumos un pēc katra partnera dodas uz izmeklējumiem. No tā arī izriet, ka vislabāk ir pārbaudīties pēc jebkura dzimumkontakta. Taču jāatceras, ka nākamajā dienā pēc nedroša dzimumakta nav jēgas skriet pie ārsta veikt izmeklējumus, jo rezultātos kāda STI tik ātri neparādīsies – ir vajadzīgas trīs nedēļas, lai taisītu HIV testu. Bet ir vērts ar ārstu izrunāties, jo viņš pateiks, vai ir jānāk vēlreiz vai nē."

Runājot par to, kas visvairāk slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām, sabiedrības veselības speciāliste saka: "Ar seksu nodarbojas divi cilvēki, tāpēc vienlīdz inficējas gan vīrieši, gan sievietes." Taču viņa uzskaita dažādus aspektus, kas, iespējams, ietekmē gan saslimšanas riskus, gan reģistrētos datus. "Ar HIV un hepatītu lielāks risks inficēties ir sievietēm, jo sievietēm ir daudz vairāk gļotādu, kuras inficēt, piemēram, ar HIV, kurš asinsritē var nonākt caur mazām, pat mikroskopiskām traumiņām gļotādā. Turpretim vīriešiem gļotāda ir tikai uz dzimumlocekļa galviņas. Ja skatāmies caur seksuālo partneru daudzumu un kā tas palielina risku saslimt ar STI, tad šajā ziņā lielāks risks ir vīriešiem, jo statistika rāda – vīriešiem dzīves laikā ir lielāks seksuālo attiecību partneru skaits nekā sievietēm.

Ja neskaita izglītošanos, kas pavisam noteikti samazinās inficēšanās risku, speciāliste skaidro, ka ir tikai divas drošas profilaktiskās metodes – atturēšanās un prezervatīvs. "Nenodarboties ar seksu vispār, vai, ar to nodarbojoties, vienīgā metode, kas pasargā gan no inficēšanās, gan grūtniecības, ir prezervatīvs. Citas kontracepcijas metodes – tabletes, spirāle u. tml. – ir efektīvas grūtniecības profilakses kontekstā, bet no slimībām nepasargā. Tāpat risku var mazināt mazāks partneru skaits, kā arī papilomas vīrusam un B hepatītam ir vakcīna."

Kas ir seksuāli transmisīvās infekcijas

Šepte skaidro, ka seksuāli transmisīvās infekcijas ir slimības, kas tiek iegūtas seksuālā kontakta ceļā. Tās var iedalīt divās daļās pēc izmeklēšanas metodes – tās, kuras var noteikt asinīs (sifiliss, B un C hepatīts, HIV), un tās, kuras var noteikt uztriepēs vai urīnā (hlamīdijas, gonoreja, vairāku veidu ureaplazmas un vairāku veidu mikoplazmas, trihomona). Savukārt klīniski diagnosticējamas ir ģenitāliju herpes. Tāpat arī kašķis, kaunuma utis, papilomas vīruss, trihomoniāze.

Runājot par ārstēšanu, venerologs min, ka lielākoties STI ir izārstējama, ja vien infekcija nav radījusi sekas – neauglību. Būtiski zināt, ka HIV nav iespējams izārstēt, taču, laicīgi to diagnosticējot, ir iespējams uzlabot cilvēka labsajūtu. Viņš uzsver, ka arī herpes infekciju nevar izārstēt, bet var samazināt paasinājumus, slimības smagumu, bet tā, protams, nav tik nopietna infekcija kā HIV.

Seksuāli transmisīvo infekciju izplatība dažādos pasaules reģionos atšķiras. Latvijā uzskaitē ir septiņu veidu infekcijas, tās ir – sifiliss, gonoreja, uroģenitālā hlamidioze, HIV/AIDS, B un C hepatīts, ģenitālās herpes. Apskatīsim katru no tām.

Sifiliss. Tā ierosinātājs ir baktērija bālā treponēma (Treponema pallidum), raksta portāls "Medical News Today". Inficēšanās galvenokārt notiek dzimumkontakta laikā, taču iespējams inficēties arī ar asinīm. Ja sieviete ir inficējusies un ir stāvoklī, viņa slimību var nodot arī mazulim, kas var novest pie nedzīva bērniņa piedzimšanas vai izraisīt nopietnas iedzimtas kroplības.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!