Foto: Shutterstock

1. decembris gan Latvijā, gan citviet pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules AIDS diena. Tā ir diena, kad atceramies par tiem, kas slimībai zaudējuši, kad iedrošinām tos, kas dzīvo ar diagnozi HIV pozitīvs, kad pasakāmies tuviniekiem un draugiem par atbalstu un palīdzību. Tāpat tā ir diena, kad īpaši atgādinām par HIV vīrusa esamību un aicinām ikvienu neizturēties pret savu veselību pavirši. Lai tu pasargātu sevi un savus mīļos, ir būtiski saprast, kas ir šī slimība, kā tieši ar to var inficēties un kāda ir šī brīža statistika.

HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reģistrēti kopš 1987. gada. Pirmie HIV gadījumi gan Latvijā, gan citviet pasaulē tika atklāti vīriešiem homoseksuāla dzimumkontakta rezultātā, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Trīs gadus vēlāk – 1990. gadā atklāja pirmo gadījumu, kad sieviete inficējusies ar HIV heteroseksuāla dzimumkontakta ceļā. Desmit gadus kopš reģistrācijas uzsākšanas dzimumkontakti bija izplatītākie inficēšanās veidi, un jauni HIV gadījumi tika atklāti salīdzinoši reti.

1997. gadā HIV infekcija sāka izplatīties injicējamo narkotiku lietotāju vidū, tādējādi kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā ļoti strauji auga HIV inficēto gadījumu skaits. Savukārt 2001. gadā Latvijā tika reģistrēts visaugstākais rādītājs – 807 HIV gadījumu. Lai gan kopš augstā kāpuma ik gadu jauno gadījumu skaits samazinās, būtiski atzīmēt – statistikā tiek atspoguļots tikai reģistrēto HIV/AIDS gadījumu skaits, kas nozīmē – patiesā situācija, iespējams, ir daudz skaudrāka. Tāpat, neskatoties uz jauno gadījumu skaita samazināšanos, Latvija Eiropas Savienībā (ES) ir viena no vadošajām attiecībā uz jaunajiem HIV gadījumiem.

''Viņa'' jau reiz rakstījusi – svaigākajā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja 2018. gadā sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs vidēji seši iedzīvotāji uz 100 000 ir inficējušies ar HIV. Savukārt Latvija šo rādītāju pārsniedz vismaz trīs reizes – pie mums tie ir 19 inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Skatoties Baltijas valstu griezumā, Latvija HIV inficēšanās gadījumu ziņā ir līdere, jo Igaunijā tie ir 16,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā – 9,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pēdējie Slimību profilakses un kontroles centra dati (uz 2019. gada 1. janvāri) rāda, ka Latvijā reģistrēti 7669 iedzīvotāji, kas inficējušies ar HIV.


Lasi tālāk un uzzini, kas ir HIV, kādi ir vīrusa inficēšanās ceļi un kādi ir izplatītākie mīti. Tāpat iepazīsties ar HIV pozitīvs cilvēku pieredzes stāstiem.

Kas ir HIV/AIDS?


Šķiet – teju ikviens vismaz reizi dzīvē ir dzirdējis par HIV un AIDS eksistenci, taču, ja lūgtu paskaidrot, kas tie ir, iespējams, retais spētu atbildēt. SPKC skaidro:

  • HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas iekļuvis cilvēka organismā pakāpeniski iznīcina imūnos sistēmu, tādējādi organisms zaudē spēju pretoties slimības izraisītājiem.
  • Savukārt AIDS ir iegūtais imūndeficīta sindroms jeb HIV infekcijas gala stadija, kad organisms vairs nespēj pretoties slimību izraisītājiem, kā rezultātā pievienojas dažādas slimības.



Rokasspiediens, apskāviens un kopīgi trauki. Mīti par HIV inficēšanās ceļiem


Foto: Shutterstock
Nav šaubu, ka skaitļi ir svarīgi un par HIV/AIDS statistiku Latvijā ir jārunā, tomēr dažkārt statistika veidojas tieši cilvēku zināšanas vai nezināšanas dēļ. Ļoti iespējams, arī jauno HIV gadījumu ik gadu saruktu vēl straujāk, ja ikvienam būtu pamata zināšanas par vīrusu – kas ir HIV inficēšanās ceļi un kas ir mīti. Runājot par inficēšanos, tā notiek:

  • Ja inficētās asinis iekļūst asinsritē;
  • Organismā iekļūstot izdalījumiem no inficēta partnera dzimumceļiem dzimumkontakta laikā, ja netiek lietots prezervatīvs;
  • Kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošana ar inficētu personu;
  • Bērns var inficēties subrogācijas, dzemdību vai krūts barošanas laikā.


Būtiski pieminēt, ka izplatītākais inficēšanās veids ir neaizsargāts dzimumkontakts. Kā arī speciālisti uzsver, ka vienīgā izsargāšanās metode ir prezervatīvi – kontracepcijas tabletes vai spirāle būs efektīvas tikai grūtniecības profilakses kontekstā.

Iespējamo inficēšanās ceļu nav daudz, tomēr sabiedrībā joprojām valda sava veida tumsonība, un ir vairāki, arī nesen veikti, pētījumi, kas rāda – cilvēki tic izsenis pieņemtiem mītiem, tostarp izplatītākie ir: Ar HIV var inficēties…

  • no inficēta oda koduma;
  • apskaujoties ar inficētu personu;
  • sarokojoties ar inficētu personu;
  • skūpstoties ar inficētu personu
  • ēdot no vieniem traukiem ar inficētu personu;
  • lietojot kopīgas higiēnas preces ar inficētu personu.


Savukārt izplatītākie mīti par to, kā nevar inficēties ar HIV, ir: Ar HIV nevar inficēties..

  • ja dzimumkontakta laikā tiek uzvilkti divi prezervatīvi (tieši pretēji – lielāks risks prezervatīviem pārplīst);
  • ja ir pārtrauktais dzimumakts un vīrietis neejakulē partnerī;
  • ja tūliņ pēc dzimumkontakta pačurā vai nomazgājas;
  • ja nodarbojas ar orālo seksu.


Tāpat, apspriežot HIV, bieži vien sabiedrība uzskata, ka ar šo vīrusslimību slimo tikai tie cilvēki, kas par sevi nerūpējas, taču tā nebūt nav. Par citiem mītiem, kas saistībā ar HIV tiek pieņemti par patiesību, lasi šeit un šeit.


Diagnoze nenozīmē nāves spriedumu – HIV pozitīvu cilvēku pieredzes stāsti


Foto: Shutterstock
Mēģinot lauzt daļu mītu, kas saistīti ar HIV, piedāvājam iepazīties ar trīs HIV pozitīvu cilvēku pieredzes stāstiem. Pirms iepazīsties ar stāstiem svarīgi zināt, ka Latvijā visiem HIV pacientiem ir pieejami valsts apmaksāti medikamenti, kas ne tikai sniedz iespēju dzīvot pilnvērtīgi, bet arī novērš risku, ka HIV pozitīvs cilvēks var inficēt citus. Tomēr stereotipi un aizspriedumu joprojām būtiski ietekmē HIV pozitīvu cilvēku ikdienu.

HIV pozitīva mamma un vesels bērniņš


2010. gadā Lelde uzzināja, ka ir HIV pozitīva – izrādījās, ka partneris, ar kuru viņa bija kopā vairākus gadus, bija slēpis, ka ir HIV pozitīvs. Jau mēnesi pēc terapijas uzsākšanas Leldei vīrusa slodze bija nenosakāma, un tas nozīmē, ka slimība ir nobremzēta un nepastāv risks, ka viņa varētu inficēt līdzcilvēkus, tāpat viņa var laist pasaulē arī pilnīgi veselu mazuli. Lelde ar draugu, neskatoties uz savu statusu, joprojām vēlējās ieņemt bērniņu, un viņu mēģinājumi izdevās. Taču speciālista meklējumi, pie kura stāties uzskaitē, nevedās tik viegli, un no rūpīgi izvēlētas privātās klīnikas Lelde saņēma atteikumu un tika nosūtīta uz Dzemdību namu.

Tālākā grūtniecība un arī dzemdības noritējušas veiksmīgi un no Dzemdību nama personāla saņemta pozitīva attieksme, taču pēdējā uzturēšanās dienā Lelde negatīvi pārsteigta – māsiņa telefona sarunā ar savu paziņu apspriedusi Leldes diagnozi. Pēcāk gan sieviete saņēmusi atvainošanos. Runājot par bērniņa veselību, pēc piedzimšanas bērns uzreiz tiek ņemts HIV uzskaitē, jo māte ir HIV pozitīva. Līdz gada vecumam bērnam jāveic trīs analīzes – kad visas apstiprinātas kā negatīvas, bērns tiek noņemts no uzskaites. Un Leldes bērniņa organismā vīruss nav atrasts. Vairāk par Leldes pieredzi uzzini šeit.

Parasts cilvēks, kas sporto un mīl savu dēlu


Andrejs nezina, kā inficējies HIV – varot tikai minēt. Paradumos nav nekā tāda, kas liktu domāt – viņš būtu bijis kādā īpašā riska grupā. Par diagnozi uzzināja, kad bijusī sieva gaidīja mazuli – visām grūtniecēm ir obligāti jāveic pārbaudes, un izrādījās, ka partnere ir HIV pozitīva. Arī viņš veica pārbaudi, un Andrejs izrādījās HIV pozitīvs. Pāris nolēma nemeklēt, kurš, kad un kā inficējies, bet dzīvot tālāk. Abi sāka lietot zāles, un bērns piedzima vesels. Tagad Andrejs nevar inficēt līdzcilvēkus, jo lieto medikamentus.

Lai gan Andrejs pirms diagnozes noteikšanas tai it kā bija sagatavojies, tomēr tas nenozīmē, ka viņam bija viegli. Viņš atceras, ka pēc diagnozes uzzināšanas gribēja piedzerties. To arī izdarīja – Andrejs dzēra veselu nedēļu. Ļoti palīdzēja tuvinieku un draugu atbalsts, kas bija īpaši nepieciešams, kad Andreju atstāja sieva: "Man bija patiešām bail, jo es sabijos, ka es nevienam ar to savu HIV nebūšu vajadzīgs." Tai laikā palīdzēja atbalsta grupa biedrībā "Agihas''. Ar Andreja stāstu par samierināšanos ar diagnozi un dēla audzināšanu iepazīsties te.

Partneris uzskatīja – HIV nav īsta slimība


Ginta diagnozi HIV pozitīvs uzzināja 21 gadu vecumā, veicot regulāro asins ziedošanu, pēc kuras saņēma zvanu ar lūgumu ierasties Valsts asinsdonoru centrā. Gintu inficēja viņas bijušais draugs, ar kuru viņa attiecībās bija divus gadus un kurš HIV un AIDS uzskatīja par izdomātām slimībām. Runājot par apkārtējo nosodījumu, Ginta stāsta – kopš slimības atklāšanas viņas draugu loks ir nedaudz mainījies, jo viņa zināja, ka daļai cilvēku par savu statusu viņa nevar teikt. Tuvinieki un draugi bija ļoti saprotoši un atbalstoši.

Pēc diagnozes uzzināšanas viņa piedzīvoja ļoti grūtu posmu, jo neko nezināja par ārstēšanu un slimību. Lai to pārvarētu, viņa iegādājās suni, jo zināja, ka dzīvnieks viņu mīlēs, neskatoties uz viņas diagnozi. Tā arī notika, un Ginta nosaka, ka suņuks izglāba viņas dzīvību. Gintas stāstu lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!