Pieredzes stāsti, mīti un patiesība – būtiskākais par HIV  (1)

HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reģistrēti kopš 1987. gada. Pirmie HIV gadījumi gan Latvijā, gan citviet pasaulē tika atklāti vīriešiem homoseksuāla dzimumkontakta rezultātā, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Trīs gadus vēlāk – 1990. gadā atklāja pirmo gadījumu, kad sieviete inficējusies ar HIV heteroseksuāla dzimumkontakta ceļā. Desmit gadus kopš reģistrācijas uzsākšanas dzimumkontakti bija izplatītākie inficēšanās veidi, un jauni HIV gadījumi tika atklāti salīdzinoši reti.

1997. gadā HIV infekcija sāka izplatīties injicējamo narkotiku lietotāju vidū, tādējādi kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā ļoti strauji auga HIV inficēto gadījumu skaits. Savukārt 2001. gadā Latvijā tika reģistrēts visaugstākais rādītājs – 807 HIV gadījumu. Lai gan kopš augstā kāpuma ik gadu jauno gadījumu skaits samazinās, būtiski atzīmēt – statistikā tiek atspoguļots tikai reģistrēto HIV/AIDS gadījumu skaits, kas nozīmē – patiesā situācija, iespējams, ir daudz skaudrāka. Tāpat, neskatoties uz jauno gadījumu skaita samazināšanos, Latvija Eiropas Savienībā (ES) ir viena no vadošajām attiecībā uz jaunajiem HIV gadījumiem.

''Viņa'' jau reiz rakstījusi – svaigākajā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja 2018. gadā sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs vidēji seši iedzīvotāji uz 100 000 ir inficējušies ar HIV. Savukārt Latvija šo rādītāju pārsniedz vismaz trīs reizes – pie mums tie ir 19 inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Skatoties Baltijas valstu griezumā, Latvija HIV inficēšanās gadījumu ziņā ir līdere, jo Igaunijā tie ir 16,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā – 9,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pēdējie Slimību profilakses un kontroles centra dati (uz 2019. gada 1. janvāri) rāda, ka Latvijā reģistrēti 7669 iedzīvotāji, kas inficējušies ar HIV.

Lasi tālāk un uzzini, kas ir HIV, kādi ir vīrusa inficēšanās ceļi un kādi ir izplatītākie mīti. Tāpat iepazīsties ar HIV pozitīvs cilvēku pieredzes stāstiem.

Šķiet – teju ikviens vismaz reizi dzīvē ir dzirdējis par HIV un AIDS eksistenci, taču, ja lūgtu paskaidrot, kas tie ir, iespējams, retais spētu atbildēt. SPKC skaidro:

Būtiski pieminēt, ka izplatītākais inficēšanās veids ir neaizsargāts dzimumkontakts. Kā arī speciālisti uzsver, ka vienīgā izsargāšanās metode ir prezervatīvi – kontracepcijas tabletes vai spirāle būs efektīvas tikai grūtniecības profilakses kontekstā.

Iespējamo inficēšanās ceļu nav daudz, tomēr sabiedrībā joprojām valda sava veida tumsonība, un ir vairāki, arī nesen veikti, pētījumi, kas rāda – cilvēki tic izsenis pieņemtiem mītiem, tostarp izplatītākie ir: Ar HIV var inficēties…

Savukārt izplatītākie mīti par to, kā nevar inficēties ar HIV, ir: Ar HIV nevar inficēties..

Tāpat, apspriežot HIV, bieži vien sabiedrība uzskata, ka ar šo vīrusslimību slimo tikai tie cilvēki, kas par sevi nerūpējas, taču tā nebūt nav. Par citiem mītiem, kas saistībā ar HIV tiek pieņemti par patiesību, lasi šeit un šeit.

2010. gadā Lelde uzzināja, ka ir HIV pozitīva – izrādījās, ka partneris, ar kuru viņa bija kopā vairākus gadus, bija slēpis, ka ir HIV pozitīvs. Jau mēnesi pēc terapijas uzsākšanas Leldei vīrusa slodze bija nenosakāma, un tas nozīmē, ka slimība ir nobremzēta un nepastāv risks, ka viņa varētu inficēt līdzcilvēkus, tāpat viņa var laist pasaulē arī pilnīgi veselu mazuli. Lelde ar draugu, neskatoties uz savu statusu, joprojām vēlējās ieņemt bērniņu, un viņu mēģinājumi izdevās. Taču speciālista meklējumi, pie kura stāties uzskaitē, nevedās tik viegli, un no rūpīgi izvēlētas privātās klīnikas Lelde saņēma atteikumu un tika nosūtīta uz Dzemdību namu.

Tālākā grūtniecība un arī dzemdības noritējušas veiksmīgi un no Dzemdību nama personāla saņemta pozitīva attieksme, taču pēdējā uzturēšanās dienā Lelde negatīvi pārsteigta – māsiņa telefona sarunā ar savu paziņu apspriedusi Leldes diagnozi. Pēcāk gan sieviete saņēmusi atvainošanos. Runājot par bērniņa veselību, pēc piedzimšanas bērns uzreiz tiek ņemts HIV uzskaitē, jo māte ir HIV pozitīva. Līdz gada vecumam bērnam jāveic trīs analīzes – kad visas apstiprinātas kā negatīvas, bērns tiek noņemts no uzskaites. Un Leldes bērniņa organismā vīruss nav atrasts. Vairāk par Leldes pieredzi uzzini šeit.

Andrejs nezina, kā inficējies HIV – varot tikai minēt. Paradumos nav nekā tāda, kas liktu domāt – viņš būtu bijis kādā īpašā riska grupā. Par diagnozi uzzināja, kad bijusī sieva gaidīja mazuli – visām grūtniecēm ir obligāti jāveic pārbaudes, un izrādījās, ka partnere ir HIV pozitīva. Arī viņš veica pārbaudi, un Andrejs izrādījās HIV pozitīvs. Pāris nolēma nemeklēt, kurš, kad un kā inficējies, bet dzīvot tālāk. Abi sāka lietot zāles, un bērns piedzima vesels. Tagad Andrejs nevar inficēt līdzcilvēkus, jo lieto medikamentus.

Lai gan Andrejs pirms diagnozes noteikšanas tai it kā bija sagatavojies, tomēr tas nenozīmē, ka viņam bija viegli. Viņš atceras, ka pēc diagnozes uzzināšanas gribēja piedzerties. To arī izdarīja – Andrejs dzēra veselu nedēļu. Ļoti palīdzēja tuvinieku un draugu atbalsts, kas bija īpaši nepieciešams, kad Andreju atstāja sieva: "Man bija patiešām bail, jo es sabijos, ka es nevienam ar to savu HIV nebūšu vajadzīgs." Tai laikā palīdzēja atbalsta grupa biedrībā "Agihas''. Ar Andreja stāstu par samierināšanos ar diagnozi un dēla audzināšanu iepazīsties te.

Ginta diagnozi HIV pozitīvs uzzināja 21 gadu vecumā, veicot regulāro asins ziedošanu, pēc kuras saņēma zvanu ar lūgumu ierasties Valsts asinsdonoru centrā. Gintu inficēja viņas bijušais draugs, ar kuru viņa attiecībās bija divus gadus un kurš HIV un AIDS uzskatīja par izdomātām slimībām. Runājot par apkārtējo nosodījumu, Ginta stāsta – kopš slimības atklāšanas viņas draugu loks ir nedaudz mainījies, jo viņa zināja, ka daļai cilvēku par savu statusu viņa nevar teikt. Tuvinieki un draugi bija ļoti saprotoši un atbalstoši.

Pēc diagnozes uzzināšanas viņa piedzīvoja ļoti grūtu posmu, jo neko nezināja par ārstēšanu un slimību. Lai to pārvarētu, viņa iegādājās suni, jo zināja, ka dzīvnieks viņu mīlēs, neskatoties uz viņas diagnozi. Tā arī notika, un Ginta nosaka, ka suņuks izglāba viņas dzīvību. Gintas stāstu lasi šeit.