Mēs dzīvojam laikā, kad teju jebkurā veikalā pieejami pārtikas produkti no visdažādākajām pasaules vietām. Sociālajos medijos redzētās neparastās receptes ar eksotiskām sastāvdaļām tā vien mudina ķerties klāt pie gatavošanas arī pašai, taču patiesībā arī Latvijā ir gana daudz pārtikas produktu, kas nepelnīti tiek atstāti novārtā, jo ir gan veselīgi, gan arī krietni draudzīgāki maciņam. Kas tie ir? Par to raksta turpinājumā.

Tomāti

Neskatoties uz to, ka tomāts patiesībā ir auglis, to parasti ēd un gatavo kā dārzeni. Tomāti ir galvenais antioksidanta – likopēna – avots, kas ir saistīts ar daudziem ieguvumiem veselībai, tostarp samazinātu sirds slimību risku, raksta "Health Line". Tāpat arī sarkanie augļi ir lieliski C vitamīna, kālija, folāta un K vitamīnu avoti. 100 gramos svaigu tomātu ir aptuveni 18 kalorijas, 95% ūdens, 0,9 grami olbaltumvielu, 3,9 grami ogļhidrātu, 2,6 grami cukuru, 1,2 grami šķiedrvielu un 0,2 grami tauku. Lai gan ierasts mieloties ar tomātiem lielākoties vasaras sezonā, "Getliņi EKO" un citi uzņēmumi piedāvā Latvijā audzētus tomātus teju visa gada garumā. Gardi gan uz maizītes, gan salātos – iespējas pagatavot kaut ko apetelīgu no sārtā augļa ir itin vienkārši, galvenais atrast sev tīkamāko recepti.

Olas

Olas ir tik uzturvielām bagāts produkts, ka tās nereti dēvē pat par "dabas multivitamīniem". Tās satur unikālus antioksidantus un spēcīgas uzturvielas, kas ir īpaši būtiskas smadzeņu darbībai. Veselīgajā produktā ir B12, B2, A un B5 vitamīni, tāpat arī selēns. Olas faktiski satur gandrīz visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas – vitamīnus un minerālvielas –, ieskaitot kalciju, dzelzi, kāliju, cinku, mangānu, E vitamīnu un folātus. Ir būtiski saprast, ka gandrīz visas organismam svarīgās barības vielas atrodas olas dzeltenumā, savukārt baltums satur tikai olbaltumvielas. Diezgan izplatīts ir mīts, ka olas ir neveselīgas, jo satur daudz holesterīna, tomēr velns nav tik melns, kā to mālē, jo ne viss holesterīns ir slikts. Olas paaugstina tā saucamo "labo holesterīnu", un kopumā nerada nekādus riskus veselībai, ja vien ievēro samērību to iekļaušanā uzturā.

Kartupeļi

Kartupeli, šķiet, varētu arī dēvēt par Latvijas nacionālo dārzeni. Patiesi – gardais dārzenis ir bieža viešņa teju katras ģimenes ēdienkartē. Kartupeļu uzturvērtība var atšķirties atkarībā no to šķirnes un pagatavošanas veida. Piemēram, fritēti kartupeļi saturēs vairāk kaloriju un tauku nekā vienkārši cepti. Daudziem varētu šķist pārsteidzošs fakts, ka kartupeļu mizā ir daudz vitamīnu un minerālvielu, tāpēc, ja vien ir skaidra dārzeņu izcelsme un audzēšanas veids, var pārāk nesatraukties par to mizošanu. Tupeņos ir daudz antioksidantu, piemēram, flavonoīdi, karotinoīdi un fenola skābes. Šie savienojumi darbojas organismā, neitralizējot potenciāli kaitīgas molekulas, kas pazīstamas arī kā brīvie radikāļi. Kad brīvie radikāļi uzkrājas, tie var palielināt hronisku slimību, piemēram, diabēta un sirds slimību risku.

Burkāni

Kraukšķīgajā dārzenī ir liels ūdens saturs – aptuveni no 86 līdz 95%. 100 gramos burkānu ir aptuveni 41 kalorija, 88% ūdens, 0,9 grami olbaltumvielu, 9,6 grami ogļhidrātu, 4,7 grami cukuru, 2,8 grami šķiedrvielu un 0,2 grami tauku. Jāteic, ka burkāniem lielākoties ir arī zems glikēmiskais indekss (GI), kas ir rādītājs tam, cik ātri ēdiens paaugstina cukura līmeni asinīs pēc ēdienreizes. Šādu pārtikas produktu iekļaušana uzturā ir saistīta ar daudziem ieguvumiem veselībai un tiek uzskatīta par īpaši vērtīgu cilvēkiem ar cukura diabētu. Tāpat arī oranžais dārzenis ir bagāts ar beta karotīnu, ko ķermenis pēc tam pārvērš A vitamīnā. Šīs uzturvielas ir būtiskas labai redzei un imūnās sistēmas attīstībai un funkcionēšanai. Ja tas vēl tevi nepārliecina par burkānu veselīgumu, jāpiebilst, ka tajos atrodams arī biotīns – B vitamīns, kas agrāk bija pazīstams kā H vitamīns, K1 vitamīns, kālijs un B6 vitamīns.

Ķiploki

Ķiploki aug daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, un ir iecienīta kulinārijas sastāvdaļa, pateicoties to spēcīgajai smaržai un patīkamajai garšai. Tomēr, kā izrādās, senās civilizācijas, piemēram, ēģiptieši, babilonieši, grieķi, romieši un ķīnieši, ķiplokus galvenokārt izmantoja to ārstniecisko īpašību dēļ. Mūsdienās zinātnieki ir izpētījuši, ka ieguvumus veselībai sniedz dārzenī atrodamie sēra savienojumi, kas veidojas, sasmalcinot, saspiežot vai sakošļājot ķiploka daiviņu. Aromātiskajā dārzenī ir gan mangāns, gan B6 un C vitamīns, gan arī selēns. Ķiploks ir plaši zināms kā imūnsistēmas stiprinātājs, tāpēc rudenī un ziemā pacenties to iekļaut savā ēdienkartē. Pētījumi arī atklāj, ka ķiploks var pazemināt asinsspiedienu cilvēkiem, kuriem tas ir pārāk augsts.

Kālis

Vērtīgie kāļi nereti nepelnīti tiek svītroti no ēdienkartes. Tajos ir atrodami gan A, C un B grupas vitamīni, tāpat arī kalcijs, kālijs, magnijs un samērā daudz sēra, kas dod īpatnēju rūgtumiņu, iepriekš rakstīja "Delfi". Kālis ir arīdzan lielisks enerģijas avots, jo tā sastāvā ir dabiskie cukuri, fruktoze un glikoze, un cietes. Latvijā lielākoties izplatītas šķirnes, kurām ir vienmērīgi dzeltena miza vai arī šķirnes ar baltu lejas daļu. Kamēr garšas kārpiņas nav pieradušas pie kāļu sīvās garšas, tos ieteicams gatavot kopā ar burkāniem un kartupeļiem. Neparasto dārzeni var pagatavot dažādi – gan sutināt, gan vārīt, gan cept, gan arī gatavot biezeņus vai veidot ar kādiem pildījumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!