Foto: Pixabay.com/TotumRevolutum
Pēc mediķu aplēsēm katrs piektais koronavīrusu izslimojušais cieš no garā kovida – hroniskiem veselības sarežģījumiem, kas nepāriet mēnešiem ilgi. Lai atgrieztos normālā ikdienā, šādiem pacientiem nepieciešama speciāla rehabilitācijas programma. Kopš pērnā gada 1. jūlija pieejama valsts apmaksāta rehabilitācija ambulatori vai stacionārā. Skaidrojam, kā to saņemt.
Foto: Rīgas dome

Pagājušā gada oktobrī Pasaules veselības organizācija (PVO) pirmo reizi publicēja postkovida sindroma klīnisko definīciju un aprakstu. Eksperti nosauca 12 simptomus, kas visbiežāk parādās trīs mēnešus pēc izslimošanas un ko nevar izskaidrot ar citām diagnozēm. Tie ir: nogurums, apgrūtināta elpošana, kognitīvie traucējumi un citi simptomi, kas negatīvi ietekmē dzīvi ikdienā. Kā liecina PVO apkopotie dati, garais kovids biežāk skar pusmūža vecuma pacientus.

Pats no sevis nepāries

Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" rehabilitoloģe Inese Svikliņa portālā "LVportāls.lv" skaidro, ka nepieciešamība ārstēt slimības izraisītās komplikācijas var būt arī tiem, kas koronavīrusu pārslimojuši vieglā formā.

"Es tikai varu apstiprināt, ka tas atbilst patiesībai, – arī pēc vieglas slimības gaitas daļai pacientu parādās sūdzības par atmiņas traucējumiem, grūtībām koncentrēties, nesaprotamu nogurumu, nebijušām sāpēm muskuļos, locītavās. Jūs teiksiet, kas tad tās par sūdzībām, katram tādas mēdz gadīties. Nekā nebija! Šīs sūdzības tomēr ir izteiktākas un būtiski ietekmē cilvēka aktivitāti, arī miega kvalitāti, darba spējas. Izmaiņas ir objektīvi pierādāmas," norādīja speciāliste.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, viesojoties Latvijas Radio 4 programmā "Doma laukums", pacientus aicināja nevis paļauties uz to, ka viss pāries pats no sevis, bet ārstēties, jo postkovida sindroms ļoti jūtami ietekmē dzīves kvalitāti.

Visbiežāk pacienti sūdzas par nespēku, novērojis Dzalbs. "Izteikts vājums, ko nereti pavada apgrūtināta elpošana, sirdsklauves, depresijai raksturīgi simptomi, reiboņi, taktilās izmaiņas, miega traucējumi. Šīs hroniskās formas raksturīgas arī jauniem cilvēkiem, kas izslimojuši Covid-19 un nav vakcinējušies." Vislabāk sākumā vērsties pie ģimenes ārsta: zinot savu pacientu, ārsts izpratīs problēmu – vai tas ir garais kovids vai cita slimība, kas saasinājusies vai parādījusies koronavīrusa ietekmē.

"Tādēļ ir svarīgi pamatizmeklējumi, ko var nodrošināt ģimenes ārsts: pilnā un bioķīmiskā asinsaina, kardiogramma, plaušu rentgens, iespējams vēl kas cits. Ja analīžu rezultāti ir normas robežās un nevaram atrast sūdzību iemeslu, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tās saistītas ar pārslimoto Covid-19," skaidroja Dzalbs.

Ja garais kovids apstiprināts, ar ārsta nosūtījumu pacients var saņemt valsts apmaksātu rehabilitāciju. Kā stāstīja ģimenes ārsts Dzalbs, pakalpojums ir pieejams bez garām rindām.

Kas nepieciešams no pacienta?

Rehabilitācijas programmas (arī bērniem) izpilde medicīnas iestādēm tiek apmaksātas pēc fakta un virs kvotas jeb plānotā valsts finansējuma. Lai saņemtu šo pakalpojumu, pacientam nepieciešams nosūtījums no fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kurš sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē, kurai ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu.

Galvenais mērķis – palīdzēt cilvēkiem ar noteiktiem funkcionēšanas traucējumiem tos samazināt vai novērst, kā arī novērtēt komplikācijas un samazināt to riskus.

Rehabilitācijas programmas pamatā ir elpošanas vingrinājumi, smagas slimības gaitas gadījumā – spēku atgūšana, lai pacients varētu pilnībā atgriezties normālā ikdienā. Rehabilitācijas programma pieejama gan valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu ietvaros dažādās medicīnas iestādēs, gan kā maksas pakalpojums.


Foto: Rīgas dome

Medicīniskā rehabilitācija pieejama gan ambulatori, gan stacionārā (dienas vai diennakts).
Ambulatori pacientam ir iespēja saņemt konsultācijas un nodarbības pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta (vai attiecīgi psihiatra, bērnu psihiatra, narkologa), kā arī fizioterapeita, ergoterapeita, audiologopēda, skaidro "LVportāls.lv".

Dienas vai diennakts stacionāra programmā pacientam tiek nodrošinātas rehabilitācijas nodarbības divas līdz četras stundas dienā pie dažādiem speciālistiem – gan pie augstāk nosauktajiem ārstiem, kas pieejami ambulatorajiem pacientiem, gan arī psihologa konsultācijas un funkcionālo speciālistu konsultācijas vai nodarbības (atbilstoši ārstniecības iestādes resursiem, t. i., fizioterapeits, ergoterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits, optometrists u.c.).

Rehabilitācija notiek atbilstoši individuālajam plānam, ko izveidojis fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālists. Medicīniskās rehabilitācijas plāna viens eksemplārs kopā ar nosūtījumu tiek izsniegts pacientam pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijas, otrs – pievienots ambulatorai vai stacionārai medicīniskai kartei.

Ko piedāvā medicīnas centri?

Lūk, rehabilitācijas programmas piemērs, ko piedāvā kādā poliklīnikā Rīgā.

Konsultācijas laikā speciālists izveido individuālu rehabilitācijas plānu:

  • Kardioslodzes tests, pulsoksimetrija (skābekļa saturācijas noteikšana);
  • Nodarbības fizioterapeita uzraudzībā ar pastāvīgu pulsa kontroli;
  • Masāža un speciālie vingrinājumi bronhu drenāžai;
  • Fizioterapijas procedūras, izmantojot augstas intensitātes elektromagnētisko lauku (uzlabo plaušu drenāžu, līdzsvaro elpošanas muskuļus, stimulē asinsriti utt.);
  • Psihologa vai psihoterapeita konsultācijas.

Pēc rehabilitācijas kursa beigām ārstniecības iestāde sola elpošanas funkciju, plaušu ventilācijas un bronhu drenāžas funkciju uzlabošanos, kā arī muskuļu vājuma samazināšanos, kā arī labāku fizisko izturību un emocionālā stāvokļa stabilizēšanos. Maksa par rehabilitācijas programmu – 250 eiro. Programma pieejama dienas stacionārā gan kā valsts apmaksāts medicīnas pakalpojums, gan kā maksas pakalpojums.

Precīzu informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var saņemt Nacionālajā veselības dienestā, zvanot uz tālruņa numuru 80001234. Saraksts ar ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju, pieejams NVD mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!