Foto: Shutterstock
Nosalu, sapūta, no auksta ūdens iekaisa kakls, samērcēju kājas, izgāju aukstumā bez cepures, sēdēju caurvējā... To visu esam dzirdējuši no cilvēkiem, kas saaukstējušies, bet reizēm to sakām arī paši. Bet vai tiešām ir saikne starp aukstumu un klepu vai drudzi?

Kā rāda pētījumi, nav nekādas saistības starp aukstuma vai karstuma sajūtu un imūnsistēmas stāvokli. Vīrusam ir vienalga, vai jūs svīstat vai drebat; viņa uzdevums – nokļūt elpceļos un atrast jūsu organismā piemērotus receptorus, lai iekļūtu šūnā un aizsāktu sevis klonēšanas procesu. Karstumā viņš ar šo uzdevumu tiek galā tikpat labi kā aukstumā.

Ko darīt, ja jums salst? Pamēģiniet sasildīties. Te svarīgi nejaukt siltuma sajūtu un reālas ķermeņa temperatūras izmaiņas. Ja šķiet, ka kļuvis siltāk, tas nenozīmē, ka jūs patiešām esat sasildījies. Visbiežāk ir pat otrādi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!