Folskābe, jods, zivju eļļa – nepieciešamās uzturvielas mammām zīdīšanas laikā

Zīdīšanas laikā, līdzīgi kā grūtniecības periodā, ir paaugstināta nepieciešamība pēc folskābes, joda un citām uzturvielām. Daudzu uzturvielu, minerālvielu, vitamīnu, nepiesātināto taukskābju u. c. saturs mātes pienā ir atkarīgs no šo uzturvielu nodrošinājuma sievietes uzturā. Tādēļ ir būtiski zīdīšanas periodā nodrošināt organismam nepieciešamo uzturvielu daudzumu, lai atbilstošā daudzumā uzturvielas ar mātes pienu saņemtu arī zīdainis.

Veselības ministrijas izstrādātajā materiālā "Veselīga uztura ieteikumi sievietēm zīdīšanas periodā" plašāk skaidrots, kādēļ māmiņām zīdīšanas laikā jāuzņem papildu dažādas uzturvielas.

Folskābe – zīdīšanas periodā ieteicams uzņemt 500 μg folskābes dienā, un tā ir nepieciešama normālai imūnsistēmas darbībai un sarkano asins šūnu jeb eritrocītu sintēzei. Termiski apstrādājot folskābi saturošus produktus, folskābes daudzums tajos būtiski samazinās. Tāpēc ikdienā ir svarīgi uzturā lietot dārzeņus (īpaši zaļo lapu salātus un dārzeņus zaļā krāsā) svaigā veidā, kā arī pākšaugus. Ieteicams konsultēties ar ārstniecības personu par papildu folskābes uzņemšanas
nepieciešamību uztura bagātinātāju veidā.

Jods – zīdīšanas periodā būtiski uzņemt 150 līdz 250 μg joda dienā. Parasti ar uzturu jods tiek uzņemts nepietiekamā daudzumā. Bērni, kas tiek ekskluzīvi zīdīti (saņem tikai mātes pienu), uzņem atbilstošu joda daudzumu, ja arī māte ar uzturu pietiekami uzņem jodu. Jods ir nepieciešams normālai bērna nervu sistēmas darbībai, kā arī vairogdziedzera hormonu sintēzei mātei un bērnam. Būtiskākie joda avoti uzturā ir zivis un jūras veltes, piens un piena produkti, kā arī jodētais sāls. Ieteicams konsultēties ar ārstniecības personu par papildus joda uzņemšanas nepieciešamību uztura bagātinātāju (kas satur kālija jodītu) veidā. Sievietēm ar vairogdziedzera patoloģiju joda devas jāpiemēro individuāli, konsultējoties ar endokrinologu.

D vitamīns – zīdīšanas periodā ieteicams uzņemt 15 μg jeb 600 DV D vitamīna dienā. D vitamīns ir nepieciešams kaulu un zobu veselībai, kā arī nervu sistēmas un imūnsistēmas normālai darbībai mātei un bērnam. Lielākā daļa D vitamīna veidojas ādā saules starojuma ietekmē, kā arī nedaudz to var uzņemt ar uzturu, ēdot treknās zivis, olas, sēnes, ar D vitamīnu bagātinātus pārtikas produktus u. c. Tomēr D vitamīnu ārsti iesaka lietot papildus uztura bagātinātāju vai medikamentu veidā, īpaši rudens un ziemas periodā. Lai precīzi izvēlētos atbilstošu D vitamīna devu, ieteicams noteikt D vitamīna līmeni asins analīzēs un pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultēties ar ārstniecības personu.

Zivju eļļa – ja uzturā nelieto treknās zivis, papildus mātes un bērna veselībai jānodrošina omega-3 taukskābju, īpaši dokozaheksaēnskābes, uzņemšana. Tiek ieteikts lietot zivju vai krila eļļu, vai citu uztura bagātinātāju, kas ir bagātināts ar omega-3 taukskābēm.

B12 vitamīns – zīdīšanas periodā nepieciešams uzņemt 2 μg B12 vitamīna dienā. B12 vitamīns ir nepieciešams normālai nervu sistēmas darbībai un sarkano asins šūnu jeb eritrocītu sintēzei. Ņemot vērā, ka B12 vitamīns atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos, sievietēm, kas ievēro vegānu diētu, tas ir jāuzņem papildus ar uztura bagātinātājiem vai produktiem, kas ir bagātināti ar šo vitamīnu (piemēram, ar B12 vitamīnu bagātinātām rauga pārslām). Ja no uztura tiek izslēgta tikai gaļa, B12 vitamīnu iespējams uzņemt ar piena produktiem, olām, zivīm. Pirms uztura bagātinātāja iegādes vienmēr konsultējaties ar ārstniecības personu par konkrētā uztura bagātinātāja lietošanu zīdīšanas laikā un nepieciešamo devu. Vienlaikus vienmēr pārliecinieties, vai produkts ir reģistrēts Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit