Foto: RIA Novosti/Scanpix
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo dzīves kvalitāti. Cilvēka ķermenis ir radīts kustībai, tādēļ vislabāk viņš jūtas, tad, kad regulāri velta savu laiku fiziskām aktivitātēm. Vairs nav jāpierāda, ka sports var radīt prieku, vai sakārtot nervu sistēmu, visiem tas jau it kā ir zināms. Kādas vēl ir regulāru fizisku aktivitāšu labās īpašības un ieguvumi cilvēki veselībai?

Sabiedrībai ir svarīgi novērtēt fizisko aktivitāšu nepieciešamību ikdienā un pierast pie sportiska dzīvesveida. Kāpēc fizisko aktivitāšu loma cilvēka veselībā ir tik nozīmīga, stāsta Veselības centra "Vivendi" fizioterapeite Anna Sproģe.

Fiziskās aktivitātes palīdz mazināt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīga uztura lietošana un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.
Anna Sproģe

Fiziskās aktivitātes uzlabo veselību

Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt pēc aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa.

Regulāras fiziskās aktivitātes:

  • uzlabo sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālās spējas;
  • stiprina ķermeņa muskulatūru un kaulus;
  • uzlabo izturību;
  • var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos;
  • uzturēt optimālu ķermeņa svaru.

Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, nomāktības un vientulības sajūtu.

Visefektīvākās ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes - pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana, dejas. Mazaktīvākiem cilvēkiem tie var būt mājsaimniecības un dārza darbi.
Anna Sproģe

Dažādas spēles un cita veida fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās aktivitātes palīdz mazināt riskantas uzvedības izpausmes, piemēram, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīga uztura lietošana un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.

Slodze pakāpeniski jāpalielina

Veselības uzlabošanai visefektīvākās ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Šīs fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības - tādas, kā pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana, dejas. Mazāk atīvākiem cilvēkiem tie var būt mājsaimniecības un dārza darbi.

Foto: DELFI

Ar sportu uz tu vai jūs?

  • Par fiziski neaktīvu var saukt cilvēku, kuram nav bijušas sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā, kas izraisītu elpošanas paātrināšanos.
  • Par nepietiekami fiziski aktīvu var saukt cilvēku, kuram sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā kopumā nepārsniedz divas ar pusi stundas nedēļā.
  • Par fiziski aktīvu var saukt cilvēku, kuram sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā nepārsniedz trīs līdz piecas stundas nedēļā.
  • Savukārt par sportisku, ja sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā kopumā ir vairāk nekā piecas stundas.

Ķermenim patīk dzīve kustībā

Ikdienā fizisko aktivitāšu norma ir dzīve kustībā, kas ļauj cilvēkam būt veselīgam un uzturēt labu fizisko formu.

Ikdienas fizisko aktivitāšu pamatu veido:

  • pastaigas;
  • kāpšana pa kāpnēm;
  • mājas uzkopšanas darbi;
  • dārza darbi;
  • lapu vai zāles grābšana;
  • sniega tīrīšana - šīs fiziskās aktivitātes būtu jāveic pēc iespējas biežāk.
Pēc iespējas vajadzētu samazināt laiku, kas atvēlēts, lai skatītos televīzijas pārraides un spēlētu datorspēles. Jāsamazina arī laiks, kuru pavadām sēžot vai vienkārši zvilnot.
Anna Sproģe

Vismaz divas ar pusi stundas nedēļā jāvelta paaugstinātas slodzes fiziskām aktivitātēm:

  • skriešanai;
  • peldēšanai;
  • soļošanai;
  • riteņbraukšanai;
  • tenisa vai basketbola spēlēšanai.
Foto: F64
Tās var būt arī izklaides aktivitātes:
  • dejošana;
  • nūjošana;
  • skrituļslidošana;
  • boulinga spēlēšana.

Divas reizes nedēļā vēlams veikt spēka vingrojumus, piemēram, cilāt svarus, atspiesties no zemes vai pievilkties pie stieņa un izpildīt dažādus lokanības vingrojumus, piemēram, stiepšanos vai jogu. Pēc iespējas vajadzētu samazināt laiku, kas atvēlēts, lai skatītos televīzijas pārraides un spēlētu datorspēles. Jāsamazina arī laiks, ko pavadām sēžot vai vienkārši zvilnot.

Stāja liecina par veselības stāvokli

Attīstīta muskulatūra cilvēkam nodrošina labu un pareizu stāju. Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo tā labvēlīgi ietekmē:

  • sirds darbību;
  • elpošanu;
  • vēdera dobuma orgānu darbību;
  • muskulatūras darbību.

Fizisko aktivitāšu vajadzība ar gadiem nemazinās

Fiziskās aktivitātes ir nozīmīgas jebkurā vecumā. Cilvēka organisma nobriešana un attīstība notiek līdz 20 gadu vecumam. Bērnu un jauniešu vecumā fiziskās aktivitātes nodrošina normālu organisma augšanu un attīstību, tālākā vecuma posmā tās nepieciešamas, lai saglabātu dzīves kvalitātes līmeni. Ikvienam no mums jau no bērnības būtu regulāri jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, skriešanu, vingrošanu vai citiem sporta veidiem. Protams, tās arī var būt regulāras pastaigas svaigā gaisā vai mērens fizisks darbs.

Fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Regulāras fiziskas aktivitātes palēnina sirds darbību, pazemina arteriālo asinsspiedienu.
Anna Sproģe

Kādas ir fizisko aktivitāšu labās īpašības?

Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Tās veicina ātrāku un precīzāku reakciju. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas, turklāt, pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis.

Kustības un fiziskā aktivitāte veicina elpošanas orgānu attīstību un darbību. Visu pamatdzīvības procesu norisei ir nepieciešams skābeklis. Kustības palielina plaušu tilpumu un uzlabo elpošanas funkciju. Tādejādi organisms vairāk tiek apgādāts ar skābekli.

Fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Regulāras fiziskas aktivitātes palēnina sirds darbību, pazemina arteriālo asinsspiedienu.

Uzlabojoties asinsritei vēdera dobuma orgānos, uzlabojas arī gremošanas orgānu sistēmas darbība. Uzlabojas kuņģa un zarnu darbība jeb peristaltika, gremošanas procesi un normalizējas vēdera izeja.

Fiziskās aktivitātes uzlabo līdzsvaru un koordināciju. Regulāru un ilgstošu fizisko aktivitāšu rezultātā izdalās endorfīns – "laimes hormons", kas rada labsajūtu un uzlabo garastāvokli.

Vairāk par kustēšanos un aktīva dzīvesveida labajām īpašībām ieskaties www.aktivadiena.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!