Neveiksmes gadījumā nevaino sevi, nepadodies slimībai un noteikti meklē palīdzību pie speciālistiem – vispirms pie sava ģimenes ārsta, lai izmantotu citus, specializētos ārstēšanās veidus.
- Pieraksti dienasgrāmatā, ko, kad un kur tu ēd un kā tu tajā brīdī jūties. Uz svariem kāp ne biežāk kā reizi nedēļā!
- Ēd regulāri, trīs reizes dienā iepriekš noteiktās stundās, un atļaujies nelielas uzkodas divas vai trīs reizes dienā, bet iepriekš plānotā laikā. Ēd bieži, bet mazos daudzumos.
- Sastādi sarakstu ar darbiem, ar kuriem varētu nodarboties ēšanas vietā. Ja ēšanas vietā aizrausies ar citiem hobijiem, tad tev būs mazāk jādomā par izsalkumu.
- Centies noskaidrot, kas stimulē pārēšanās lēkmes, un izstrādā stratēģiju kārdinājumu novēršanai. Neaizmirsti rakstiskā veidā atzīmēt savus panākumus.
- Pārstāj fanātiski ievērot dzelžainu diētu un pakāpeniski ievies savā ikdienas pārtikā arī “aizliegtos” produktus – neko nedrīkst uzskatīt par tabu.
- Iemācies lēkmju profilaksi: pacenties sajust bulīmijas lēkmi sākuma stadijā. Analizē, kuri apstākļi varētu būt stresa iemeslu, un mēģini novērst tos.
Apzinātā uzvedības korekcija - īslaicīgs (16-20 nedēļas) psihoterapijas kurss. Pilnīga izārstēšanās notiek 60 procentos gadījumu. Korekcijas mērķis – mainīt attieksmi pret ēdienu. Ja agrāk sieviete apēda gabaliņu šokolādes un domāja: “Šausmas, es esmu pārkāpusi savas diētas noteikumus, man tūlīt var sākties rijības lēkme!”, tad tagad viņas domas ir savādākas: “Gabaliņš šokolādes – tas ir nieks. Cilvēki nekad neuztraucas par tādiem niekiem. Es arī varu apstāties, kad vien vēlos.”
Pārbaudes terapija. Bulīmiķei liek saskarties ar kārdinājuma vai šoka apstākļiem: viņu aizved uz restorānu vai veikalu, kur letes ir piekrautas ar gardumiem, apģērbu veikalos piespiež viņu pieelaikot peldkostīmus un aktīvi darīt visu to, kas parasti viņai izraisa rijības lēkmes, taču viņai ir jāpretojas kārdinājumam. Ja paciente iztur pirmo pārbaudījumu, tad viņa spēj sakopot spēkus, lai arī turpmāk nepadotos rijības lēkmēm.
Personisko attiecību psihoterapija ārstē bulīmijas iemeslus, kuri slēpjas cilvēcisko attiecību problēmās. Ārsts noskaidro, kā kaitīgie ēšanas paradumi pacientei palīdz pārvarēt stresu. Ja rijība iestājas brīdī, kad cilvēkam vajadzētu justies dusmīgam, tātad, viņš “apēd” savas dusmas vai citas jūtas tā vietā, lai tās izpaustu. Vemšana varētu aizstāt šo emociju “ārējo izpausmi”, kas tiek rūpīgi slēpta.
Fiziski orientētā psihoterapija - kustību terapija, psihodrāma un citas ar ķermeni saistītas metodes, kas balstās uz teoriju par to, ka visas mūsu problēmas atspoguļojas vai sakņojas mūsu ķermenī, un strādājot pie fiziskās attīstības, tās atrisināsies pašas no sevis.
Ārstēšana ar zālēm. Antidepresants “Prosac” ir vienīgais preparāts, kas atzīts par efektīvu bulīmijas ārstēšanā. Pārtraucot lietot zāles, bulīmijas lēkmes mēdz atkārtoties; bez tam, bulīmijas rašanās iemesli nemaz bieži nemaz nav saistīti ar depresiju.