Nemaz nevajag braukt uz eksotiskām valstīm, jo augus - kukaiņēdājus var atrast gandrīz jebkurā dārzu vai ziedu veikalā. Tā tiku pie auga, kura ķērājmehānisms ir auga lapās – abās lapas ārmalās ir speciāli jušanas diedziņi. Ja kāds kukainis pieskaras diedziņiem, mušķērājs ātri aizcērt lamatas, un kukainis ir slazdā. Sekojoši, no tā tiek izsūktas auga izdzīvošanai nepieciešamās vielas.
Protams, papētīju arī internetā pieejamo informāciju. Izrādās, ka visus kukaiņēdājaugus var iedalīt četrās lielās grupās pēc to pārveidotajām lapām - ķērājmehānismiem. Izšķir lipīgās mušlentes, augus ar krūzītes veida lapām, lapas kā ķerājlamatas un ūdens lamatas. Uz Zemes ir sastopamas aptuveni 630 sugas, kas pārstāv 19 dzimtas. Kukaiņēdājaugus var atrast visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Kāpēc augiem jāķer kukaiņi? Tāpat kā visi zaļie augi, arī kukaiņēdāji fotosintēzē, proti, paši sev ražo barības vielas. Bet tomēr ne ar visām vielām augi var sevi nodrošināt. Kukaiņēdāji šim nolūkam izvēlas upurus - kukaiņus, tos pārstrādā un saņem galvenos pamatelementus: slāpekli, fosforu, kalciju, kāliju un magniju.
Vasaras periodā augam pietiek ar pāris kukaiņiem mēnesī, un, ja tos tur ārā, tas pārtiku bez pūlēm notver pats (skatīt fotogrāfijas). Ja to turēt iekštelpās, tad lolojumu nāksies pabarot ar kādu mušu vai odu. Kā? Vienkārši paņemt kukaini ar pinceti un uzlikt uz lapas – lamatas. Ja kukainis būs dzīvs, tas ar savām kustībām sakairinās jušanas matiņus, un slazds aizcirtīsies.
Vēl ir jāievēro, ka no oktobra līdz aprīlim mušķērājam ir miera periods. Tas jānovieto vēsā, gaišā vietā, vidēji +5ºC temperatūrā, to jālaista maz, bet nevajag arī iekaltēt. Mušķērājs pamazām nometīs lapas un aizmigs. Pavasarī tas ziedēs. Zieds nav pārlieku dekoratīvs, bet, ja ļauj tam ziedēt, tas nobriedina mazas, melnas sēkliņas. Iesējot skābā kūdras substrātā, var palaimēties izaudzēt jauno mušķērāju paaudzi. Jāņem vērā, ka paies vairāki gadi, līdz no sēklām audzētie augi sasniegs vērā ņemamus izmērus.
Starp citu, kukaiņēdājus ir diezgan viegli nobeigt ar mēslojumu vai krāna ūdeni. Šos augus vēlams laistīt vai nu ar destilētu vai lietus ūdeni.
Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus. Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus un tieciet pie vērtīgām balvām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
