6.maijā rīta pusē ievāc pazīstamos ziedošos ārstniecības augus, piemēram, sētložņas. Pārskata dobes, kur šīs ziemas kailsalā nav izdzīvojušas narcises un vārīgākās liliju šķirnes. Augsni iztīra no bojātajiem sīpoliem, iekaisa, piemēram, Trihodermīnu, un iesēj vai iestāda vasaras puķes, vislabāk – kliņģerītes vai samtenes. Piķē vasaras puķu dēstus, aukstumizturīgākās (piemēram, lauvmutītes) stāda paliekamā vietā. Puķzirnīšu sēklas pirms sēšanas izmērcē un skarificē (viegli ieskrāpē sēklapvalku), lai tie labāk dīgtu. Ziemcietēm dod papildmēslojumu.
7.maijā no rīta vēl atkārtoti sēj salātus un garšaugus, kuriem izmanto lapas. Vāc priežu pumpurus dziedniecībai. Pēc pulksten desmitiem sākas augļaugiem labvēlīgs laiks: sēj podiņos gurķus audzēšanai neapkurināmā siltumnīcā vai uz lauka. Sēj ķirbjus un kabačus vēlākai stādīšanai paliekamā vietā. Ja ķirbjaugus sēj dārza dobēs, jāatceras, ka tiem dīgstot ļoti patīk siltums, īpaši jutīgas ir kailsēklu ķirbju šķirnes. Gurķus, kabačus, ķirbjus salnu gadījumā vajadzēs piesegt.
8. un 9. maijā turpinās augļu dienas. Vērojot laika apstākļus un ieklausoties prognozēs, neapkurināmās siltumnīcās stāda paprikas, tomātu, gurķu, baklažānu, meloņu, fizāļu dēstus. Jāņogām‚ upenēm, ērkšķogām noliec malējos zarus un vidusdaļu apber ar augsni – līdz rudenim izaugs jauni stādiņi. Stāda apsakņošanai paredzētos vīnogulāju spraudeņus. Jauno augļu koku apdobes noklāj ar mulču mitruma saglabāšanai. Dod papildmēslojumu augļaugiem.
10., 11. un 12. maijā stāda kartupeļus, sīpolus, vasaras ķiplokus, sakņu seleriju dēstus. Sēj burkānus, kāļus, galda bietes, pastinakus, sakņu pētersīļus un citus sakņaugus. Apstrādā augsni, ravē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
