Foto: Shutterstock
Runā, ka, lai kaimiņi neapsmietu un dziesmās neapdziedātu, lai droši varētu līgot un dziesmās tieši kaimiņus "uz zoba pavilkt", visi dārza darbi jūnijā ir paveicami līdz vasaras saulgriežiem. Šai ziņā teicējiem taisnība. Ne tikai tāpēc, ka vispirms darbi padarāmi un tad svētki svinami, bet arī tāpēc, ka pēc vasaras saulgriežiem pierimst trakais augšanas spars un ziedēšanas reibums, kas šogad var pienākt arī pat nedaudz ātrāk, un negausīgo stiepšanos pretim saulei nomaina briešana resnumā un plešanās platumā.

Un tad, ja līdz Jāņiem visi lielie dārza darbi apdarīti, var nedaudz atslābt, paturot prātā vien trīs lietas – zāle, nezāle un kukaiņi.

Pagalmā

Ja maijā čakli strādāts, tad jūnijā košumdārzā galvenā rūpe ir skaists zāliens un tīri izravētas puķu un krāšņumaugu dobes.

Lai izveidotos biezs, zaļs un skaists zāliens, tas ir jāpļauj. Jāpļauj bieži un regulāri. Tieši pateicoties pļaušanai var izveidot skaistu, pat ideālu zālienu. Regulāra zāliena pļaušana iznīcina lielāko daļu zāliena nezāļu. Tas, protams, nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski – laika gaitā zālienā paliek tikai izturīgākās graudzāles. Otrkārt, regulāra pļaušana veicina graudzāļu cerošanos – zāliens veidojas biezāks un blīvāks. Ideāls mauriņš pļaujams 2–3 reizes nedēļā. Jāatzīmē gan, ka ideāls mauriņš tiek arī regulāri laistīts, visbiežāk izmantojot automātiskās laistīšānas sistēmas, un reizi mēnesī arī mēslots. Vairāk par zāliena kopšanu lasi šeit.

Foto: Shutterstock

Ja zāliens laistīts netiek, tad jūnijā to pļauj 1–2 reizes nedēļā, bet, iestājoties ilgstošam sausuma periodam, zālienu, kuru nelaista, pļauj vēl retāk, parasti vakara stundās un atstājot augstāku nenopļauto zelmeni. Šādi kopts zāliens nebūs daiļadārzu konkursa galvenās balvas cienīgs, taču izskatīsies pietiekami labi. Galvenais noteikums – pļaut regulāri, vismaz 1 reizi nedēļā.

Daiļdārzā

Atnākot jūnijam, ir beidzot skaidrs, kuri augi šo ziemu nav pārcietuši un kurās tukšajās vietās uz jaunām lapiņām vairs nav ko cerēt. Ziemā bojā gājušos augus var aizvietot ar citiem augiem. Šogad iespējams jau esi to paguvis izdarīt, jo siltais maija mēnesis mūs un augus ir lutinājis ne pa jokam. Tukšajās vietās līdz nākamajam pavasarim var iestādīt vasaras puķes, bet var arī stādīt jaunus augus – ziemcietes un krūmus. Tad stādīšanai izvēlas konteineraugus, kurus var stādīt visu vasaru.

Ja vēlies saglabāt iepriekšējo kompozīciju un stādīt iepriekšējā vietā tos pašus augus, atceries, ka rožu dzimtas augiem nepatiks augt vietā, kur iepriekš audzis tā līdzinieks, tāpēc stādīšanas vietā noteikti nomaini augsni. Bet varbūt ir vērts padomāt, un iestādīt ko jaunu, līdz šim dārzā nebijušu.

Jūnija sākumā vēl nav par vēlu iestādīt vasaras otrajā pusē ziedošās gumpuķes un sīpolpuķesdālijas, kannas, gladiolas, un iesēt viengadīgās vasaras puķes ar īsu veģetācijas periodu – klinģerītes, kosmejas, saulespuķes, magones. Var sēt divgadīgās un daudzgadīgas puķes nākamajiem gadiem.

Lapām nodzeltējot, laiks izrakt pavasara sīpolpuķes – krokusus, hiacintes, tulpes. Jūnija sākumā var sadalīt un pārstādīt pavasarī ziedošās ziemcietes, piemēram, gaiļbiksītes, prīmulas, Ārendsa akmeņlauzītes.

Foto: DELFI

Noziedējušajiem ceriņiem un rododendriem izlauž vecās ziedkopas. Rododendrus atkārtoti mēslo ar tiem piemērotu mēslojumu.

Pārbauda augsto ziemciešu stādījumus. Ja nepieciešams, izveido atbalstus peonijām, dārza delfīnijām, lilijām. Pirms ziedēšanas retina peoniju ziedus, uz katra kāta atstājot vienu ziedpumpuru un izlaužot padušu dzinumus ar mazajiem pumpuriem. Tas jādara iespējami agri, kamēr ziedpumpuri vēl mazi. Tā iegūsi lielākus peoniju ziedus.

Mēslo ziemcietes un košumkrūmus. Papildmēslošanai var izmantot zāļu vai nātru vircu. Augu stiprināšanai var veikt papildmēslošanu caur lapām, izmantojot speciālos lapu mēslojumus.

Veidojoties ziedpumpuriem, atkārtoti mēslo rozes.

Izgriež noziedējušo ziemciešu un vasaras puķu ziedkopas. Tas veicinās jaunu ziedu veidošanos un ilgstošāku ziedēšanu.

Regulāri izravē nezāles. Ja līdz vasaras saulgriežiem izdodas pāris reizēs izravēt visu dārzu, tad jūlijā un augustā viengadīgo nezāļu būs ievērojami mazāk. Daudzgadīgās nezāles no dobēm izceļ ar visu sakņu sistēmu. Ja pienenes vai gārsa ir ieaugušas ziemciešu cerā, tad labāk ceru izrakt, attīrīt no daudzgadīgo nezāļu saknēm, sadalīt un iestādīt no jauna. Nevajadzētu ļaut daudzgadīgajām nezālēm izveidot vēl spēcīgāku apakšzemes sakņu sistēmu, noraujot tikai to virszemes daļas.

Celiņus un bruģi atbrīvo no sūnām un nezālēm. Atdur apdobes. Savlaicīgi – maijā, jūnijā sakoptas apdobes, atbrīvos no darba jūlijā un augustā un neļaus zālienam iespraukties bruģa spraugās vai iekārtoties puķu dobēs.

Rūpīgi apskati visus augus – krūmus, rozes, ziemcietes un vasaras puķes. Jūnijs ir daudzu kaitēkļu uzdzīves un vairošanās laiks. Cīņai ar laputīm, gliemežiem un citiem kaitēkļiem vispirms būtu vēlams izmantot dabiskas to ierobežošanas metodes – nolasīšanu, mehānisku iznīcināšanu, nekaitīgākos pesticīdus: pret laputīm – ziepju šķīdumus, ķiploku, struteņu un citu augu uzlējumus, Coca – colu; pret skudrām – aso piparu pulveri, pret gliemežiem – sasmalcinātas olu čaumalas u.tml. Un tikai tad, ja rūpīgs kaitēkļu ierobežošanas darbs nedod cerēto rezultātu, ņem palīgā ķīmiskos insekticīdus. Darbojies ar tiem rūpīgi, ievēro lietošanas instrukciju un drošības noteikumus.

Ilgstoši iestājoties sausam un siltam laikam, dārzu laista. Laista reti, bet ilgi un bagātīgi.

Augļu dārzā

Foto: Shutterstock

Ik gadu ziedošos augļu kokus cenšamies nosargāt no pavasara salnām, bet šogad tas nav bijis ļoti grūti izdarāms. Ja augļu koki nosargāti, tad šomēnes galvenā rūpe būs no salnām paglābto ražu nosargāt no kaitēkļiem un slimībām. Te būs noderīga informācija par izplatītākajām augļu koku slimībām Latvijā un to ierobežošanu.

Visā augļu dārzā savāc un iznīcina smecernieka bojātos ziedpumpurus, lai nepieļautu to tālāko izplatību. Mēslo un laista zemenes un ogulājus.

Visā augļu dārzā retina augļu ražu, atstājot lielākos augļaizmetņus aptuveni viena sprīža attālumā vienu no otra. Ieguvums no ražas normēšanas ir ne tikai lielāki, saldāki un sulīgāki augļi, bet ari spēcīgāks un veselāks augļu koks, augļu raža arī nakamajā gadā. Retina ne tikai ābeles un bumbieres, bet arī plūmes un vīnogas.

Veic augļu dārza miglošanu pret kaitēļiem. Šogad jau lielā skaitā jāņogās manītas zāģlapsenes, ķiršos – laputis. Miglo ar atbilstošu insekticīdu.

Jaunajiem augļu kociņiem turpina vainagu veidošanu, noliecot augļu zarus. Veco augļu koku vainagos izplēš nevajadzīgos šī gada jaunos dzinumus.

Sakņu dārzā

Foto: Shutterstock

Jūnijā, līdz ar vasaras saulgriežiem, beidzas lielais sēšanas un stādīšanas laiks. Protams, visu vasaru ik pa laikam var sēt dilles un salātus, jūnija beigās arī burkānus, cukurzirņus, bietes, kāļus vēlākas ražas iegūšanai. Savukārt rutku, redīsu un rukolas sēšana atliekama uz vasaras otru pusi, jo karstumā šie dārzeņi ātri izskrien ziedos.

Jūnijā sākumā vēl var sēt ķirbjus un gurķus. Šiem dārzeņiem ļoti patīk "siltas kājas" jeb silta augsne, tāpēc ļoti bieži ķirbjus sēj komposta kaudzes tuvumā, vai arī augsnē iestrādā trūdošas augu atliekas, kas rada papildu siltumu.

Sakņu dārzā ir sācies lielais ravēšanas un retināšanas laiks. Lai arī karstā laikā izravētās nezāles ātri novīst, tomēr vieglākās augsnēs vēlams ravēšanu atlikt uz vesākām, mitrākām dienām. Jo karstās, sausās dienās izravētie dārzeņi strauji zaudēs mitrumu. Vislabāk dārzu ravēt drīz pēc lietus. Ravējot nevajag aizrauties ar perfekcionismu. Vēlams darzā atstāt arī pa kādai nezālei, nevietā ieaugušam garšaugam vai puķei. Tas uzlabos dārza mikroklimatu un jauks galvu kaitēkļiem – tie nevarēs tik viegli nokļūt pie kārotā kāposta vai bietes.

Siltumnīcā un dārziņš uz balkona

Foto: Shutterstock

Sākoties jūnijam, visiem siltumu mīlošajiem augiem jābūt jau iestādītiem siltumnīcās. Atliek vien augus laistīt, mēslot un rūpēties par tiem atbilstoša mikroklimata nodrošināšanu, vēdinot, sargājot no saules tveices dienās un vēsuma naktīs.

Atsien tomātus un gurķus, tomātiem izlauž pazarītes. No tomātu pazarītēm var veidot uzlējumu, ar ko cīnīties pret kaitēkļiem un slimībām.

Konteineraugus, kas izvietoti uz balkoniem un terasēm, katru dienu laista. Vismaz reizi nedēļā laistīšanas ūdenim pievieno mēslojumu.

Vasaras puķēm katru dienu izkniebj noziedējušos ziedus. Garšaugiem podos – bazilikam, raudenei, timiānam nokniebj galotnītes, lai tie augtu kuplumā. To var darīt arī tajās reizes, kad ņem lapiņas, lai tās pievienotu ēdienam.

Uz balkona var izvietot nokarenās vasaras puķes podos. Iekaramajos podos var audzēt nokareno pelargoniju, petūniju, lobēliju šķirnes. Var veidot kompozīcijas no vairākām nokarenajām puķu šķirnēm kopā ar krāsaino lapu augiem un struktūraugiem. Jāatceras, ka augsne nokarenajos podos izžūst daudz straujāk kā puķu kastēs, tāpēc vēlams tos apliet no rīta un vakarā.

Balkona ēnainākajās vietās var novietot istabas augus, taču pirms iekārtot tos tur uz patstāvīgu dzīvi vasarā, augi jāpieradina pie āra apstākļiem pakāpeniski.

Telpās

Foto: Shutterstock

Vasarā visilgāk atrodamies ārpus telpām. Saule un jaukais laiks, kā arī garās dienas ļauj ārpus mājas izbaudīt visdažādākās aktivitātes. Tomēr nevajadzētu aizmirst par mājās palicējiem. Vasarā istabas augi ir jālaista biežāk un vairāk. Tāpat, sākoties intensīvas augšanas periodam, tiem ir nepieciešams arī vairāk barības vielu, tāpēc tos mēslo reizi nedēļā. Atsevišķus istabas augus var pārvietot uz vasarnīcu. Acālijas un ciklamenas būs ļoti pateicīgas, ja uz vasaru tās izstādīsi ārā dobēs, kādas lielākas ziemcietes paēnā.

Ne jau visas vasaras dienas ir siltas un saulainas. Lietainajās un vēsajās dienās var veikt revīziju pieliekamā, saldētavā un pagrabā. Parbaudi, vai kaut kas no neapēstajiem pērnā gada krājumiem nav sabojājies. Atlikumus novieto pa ķērienam tā, lai pēdējie saldētie zirnīši tiktu apēsti pirms jaunās ražas nogatavošanās. Gatavojoties jaunajai ražai, pārbaudi konservu burciņu un vāciņu krājumus, sašķiro un izmazgā saldētavai piemērotās kastītes.

Drēgnajās dienās saber atlikušās pērnā gada ārstniecības augu tējas auduma maisiņā un izbaudi smaržīgu augu vannu. Bet pēc vannas izdomā, kādas zāles būs iepinamas tavā saulgriežu vainagā un kuras Līgo svētkos būs salasāmas un tumšajiem ziemas vakariem sažāvējamas.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!