Jāsaka, ka Anželas Fomičevas un viņas vīra Endija Mierkalna aizraušanās ar Menas pavalsts jenotveidīgajiem kaķiem jeb meinkūniem tiešām ir milzīga. Jaunā sieviete 1. martā kļuva par māmiņu otram dēliņam, taču jau divas nedēļas pēc viņa dzimšanas visa ģimene kopā ar saviem ķepaiņiem bija starptautiskajā kaķu izstādē Mežaparkā. Ar pirmo dēlu trīs nedēļu vecumā pat bija aizšāvuši uz izstādi Kauņā. Viņu kaķiem izstādēs veicas ļoti labi, ir iegūti daudzi prestiži apbalvojumi, tādēļ esot žēl izlaist kaut vienu šādu pasākumu.
Sastopot ģimeni kaķu izstādē, mani izbrīnīja tas, ka viņu sniegbaltajam meinkūnam – kaķu princesei Džipsī – ap kaklu bija uzlikta zīdaiņa lacīte. Izrādās, tā kaķu īpašnieki dara, lai ķepainis izstādes laikā nelaizītu kažoku un tas neiekrāsotos dzeltenīgs.
- Kā Tavās rokās nonāca pirmais meinkūns? Kāpēc izvēlējies šo šķirni?
Anžela: "Meinkūnu pirmo reizi ieraudzīju kaķu izstādē, kad man bija tikai kādi pieci gadi. Toreiz pilnīgi apmulsu, jo tas bija milzīgs, spilgti ruds runcis, kurš šķita lielāks nekā es. No tā brīža skaidri zināju, ka kādreiz man arī tāds kaķis būs. Pagāja daudz gadu, man bija visādi mājdzīvnieki, bet ne mirkli no prāta nepagaisa doma par šo iespaidīgo milzeni.
Atradu informāciju, ka, neskatoties uz šķietami mežonīgo ārieni, šie kaķi ir ļoti draudzīgi un labi sadzīvo gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Tiklīdz sāku dzīvot patstāvīgo dzīvi, meinkūns bija gandrīz pirmais pirkums, kas nonāca jaunajā mājoklī. Savu sapņu kaķēnu atradu Lietuvā, audzētavā "Lordcoon". "
- Ar ko meinkūni atšķiras no citiem kaķiem?
Pirmkārt, protams, ar savu iespaidīgo izmēru, jo tie ir lielākie mājas kaķi pasaulē. Meinkūna svars parasti ir 6–9 kilogrami, bet atsevišķos gadījumos var sasniegt pat 11–15 kilogramus. Trīs līdz četrus mēnešus vecs kaķēns parasti izskatās kā normāls pieaudzis kaķis, kādu cilvēki pieraduši redzēt.
Meinkūniem ir pievilcīgi pušķīši ausu galiņos gluži kā lūsim, kā arī spalvu kušķīši starp pirkstiem. Viņiem ir ļoti skaista, kupla aste.
Jāpiemin arī viņu īpatnējā balss. Milzīgs runcis, no kura varētu gaidīt zemu basu, ļoti patīkami un melodiski murrā.
Meinkūni ir kaķi, kuriem mājās obligāti jābūt paaugstinājumam, no kura vērot visu, kas notiek mājās.
Vēl šie kaķi ļoti interesanti dzer: no sākuma notiek pamatīga "rakšana" apkārt bļodiņai, tad ar ķepiņu piesardzīgi pamēģina ūdeni (līdz ar to puse ūdens jau ir izlijusi uz grīdas), un tikai tad dzer. Uzskata, ka šāds ieradums meinkūniem saglabājies no seniem laikiem, kad tie dzīvoja savvaļā. Pienākot pie upes, viņi tai līdzās izraka nedziļu bedrīti, kur satecēja ūdens, pēc tam ar ķepu pārbaudīja, vai tā ir droša, un tikai tad dzēra. Tā viņi rīkojās, lai neiekristu dziļā ūdenī, kur sazin kas tos varēja sagaidīt.
- Pastāsti īsumā par saviem mīluļiem!
Pirmais pie mums nonāca meinkūnu puika Benito, un tieši viņš ir atbildīgs par to, ka pieņēmām lēmumu dibināt audzētavu. Viņa kažoka krāsojums ir šai šķirnei ļoti tipisks – brūns ar melnām svītrām. Benito ir 4,5 gadi, bet aiz muguras jau lieliskā izstāžu karjera. Viņš ir izcīnījis ļoti daudz prestižu titulu ("Supreme Champion", "National Winner", "Distinguished Variety Merit", 2. vietu Baltijas topā starp visu kaķu šķirnēm u.c.).
Benito var ar sevi lepoties arī tāpēc, ka ir divu lielisku kaķēnu metienu tētis un ir paspējis pat nofilmēties reklāmā. Viņš ir tipisks meinkūna šķirnes pārstāvis – mierīgs, ļoti komunikabls, bet vienlaikus ļoti neatkarīgs.
Otrs meinkūns – meitenīte Džipsī – pie mums nonāca gluži nejauši. Mēs ar vīru lidojām kāzu ceļojumā caur Kauņu, kur iebraucām ciemos pie audzētāja, no kura bijām iegādājušies Benito. Tur mēs ieraudzījām mazo balto princesīti, un no kāzu ceļojuma uz Rīgu atbraucām jau trijatā. Džipsī ir mūsu audzētavas dvēsele. Viņa nepiedalās vaislas darbā, bet ir īsta modele, kura izstādēs pasniedz sevi kā īsta karaliene, labprāt pozē fotosesijās un pat kļuvusi par filmzvaigzni. Viņa ir redzama dāņu režisora Jona Banga Karlsena veidotajā īsfilmā "Kaķi Rīgā". Džipsī ir ļoti gudra un ziņkārīga kaķene.
Ilgu laiku meklējām mūsu runcim līgavu. Atradām to vienā no slavenākajām audzētavām - "Surya Maine Coon" Itālijā. Viņu sauc Taisa un viņa ir koši rudā krāsā. Taisai ir izcili ciltsraksti. Tāda kaķene ir ārkārtīgi vērtīga pērle un, lai audzētāji piekristu viņu mums pārdot, vajadzēja izturēt ļoti nopietnas pārrunas, pārliecināt, ka viņai pie mums būs lieliska mājvieta un ļoti labi dzīves apstākļi. Taisa ir ideāla mammīte, bet paspēj arī gūt panākumus izstādēs.
Mums ir vēl divas meinkūnu meitenes. Viena no viņām ir Ebī – Taisas un Benito meita no pirmā metiena, no kuras mēs vienkārši nespējām atvadīties, jo viņa ir ļoti harizmātiska un ārkārtīgi mīļa pret visu pasauli. Ebī sevī apvieno visas labākās īpašības no abiem saviem vecākiem. Kažoka krāsojums nācis mantojumā no tēva.
Otrā meitenīte Reičela mums pievienojās rudenī. Viņa ieradās no Polijas. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, tādēļ ilgi nedomāju un iegādājos. Reičelai vienmēr ir nopietna un pat mežonīga sejas izteiksme, bet realitātē viņa ir mīļš, rotaļīgs kaķēns.
- Ko tu kā vairāku meinkūnu saimniece vari teikt par šo vizuāli iespaidīgo kaķu raksturu?
Meinkūni ir ļoti mierīgi, pacietīgi un labsirdīgi kaķi. Ja viņiem kaut kas nepatīk, piemēram, troksnis vai negaidīti viesi, mierīgi aiziet un kaut kur paslēpjas, bet nekad neizrāda agresiju.
Kad gaidījām pirmo mazuli, protams, bija uztraukums, kā kaķi viņu pieņems, vai varēšu atstāt bērnu vienu ar lielajiem kaķiem, vai tie viņu nejauši nesavainos. Kā nekā, mūsu runcis bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā jaundzimušais! Skatoties, kā kaķi, pieglaužoties mazulim, murrā un teju vai sacenšas savā starpā, kurš ātrāk tiks viņam blakus, biju ļoti patīkami pārsteigta.
Kad bērns gulēja gultiņā, pirms ielēkt pie viņa, kaķi ļoti uzmanīgi skatījās, kur mērķēt lēcienu. Pēc tam taustīja ar ķepu sedziņu, vai apakšā nav mazuļa rociņa vai kājiņa, un tikai tad apgūlās. Kad bērns gulēja gultiņā savā istabā, bet mēs ar Džipsī bijām virtuvē, kaķene noreaģēja uz bērna raudāšanu daudz ātrāk nekā es. Viņa jau sadzirdēja, tikko bērns bija pamodies un sācis kustēties, pat vēl nebija paguvis ieraudāties. Tad redzēju, ka viņa sāk skatīties uz bērna istabas pusi, bet, kad viņš sāka raudāt, uzreiz skrēja pie viņa.
Jauki bija redzēt brīžus, kad bērns gulēja lielajā gultā un viņam abās pusēs blakus gulēja mūsu minkas – sargāja miedziņu!
Ļoti interesanti, ka vēl ilgi pēc tam, kad bērns vairs negulēja ar mums gultā, kaķi vienalga no sākuma aptaustīja segu, pārbaudot, vai starp mums nav Adrianiņš.
Kaķu meitenes ir vairāk pieķērušās vīram, bet runcis Benito ir pamatīgi iemīlējies manī. Neskatoties uz savu iespaidīgo izmēru, sastopot svešus cilvēkus, pieaugušie kaķi ietur distanci un izvēlas neitrālu pozīciju. Kaķēni, protams, labprāt spēlējās ar visiem.
- Vai meinkūniem vajadzīga īpaša kopšana?
Patiesībā nekāda lielā kopšana meinkūniem nav nepieciešama. Apmatojuma struktūra ir tāda, ka gandrīz nekad neveidojas savēlumi. Izņēmums ir kaķi, kuriem spalva ir izteikti gara "bikšu" vai padušu zonā. Katru dienu ķemmēt kaķi noteikti nav nepieciešams, pietiek ar reizi mēnesī.
Taču meinkūniem ir viena īpatnība – taukaina aste saknes daļā. Šajā zonā atrodas dziedzeris, kas izdala taukainu sekrētu. Īpaši aktīvs tas ir runčiem pārošanās laikā, jo izdala fluīdus, kas pievilina mātītes. Lai spalva astes saknes daļā nesaķeptu, šī vieta vismaz reizi gadā jākopj ar speciāliem attaukojušiem pūderiem vai šampūniem.
- Droši vien, ja kaķi piedalās izstādēs, kopšana ir daudz pamatīgāka? Kā notiek minču sagatavošana izstādei?
Kaķa sagatavošana izstādēm – tā ir vesela māksla! Uzpošu ne tikai savus, bet arī citu saimnieku kaķus un katram nepieciešama sava pieeja. Tā atkarīga no daudziem faktoriem: spalvas struktūras un kvalitātes, kažoka krāsas un pat gadalaika.
Daļu kaķu var izžāvēt ar fēnu un ir pat tādi, kuriem tas ļoti patīk. Citiem savukārt fēna dūkšana ļoti nepatīk, tāpēc nekas cits neatliek, kā ļaut izžūt kažociņam dabiski. Tad ir jāseko līdzi, lai žūšanas procesā neveidotos savēlumi.
Visus noslēpumus neatklāšu, bet izstāžu grūmings ietver sevī vairākus etapus: spalvas attaukošana, krāsas pastiprināšana, barošana un strukturēšana.
Mēs ar vīru smejamies, ka kaķa kažoka sakopšanai nepieciešams vairāk līdzekļu nekā cilvēkam matiem. Ja mums pietiek ar šampūnu un kondicionieri, tad kaķim pirms izstādes jāizmanto vismaz četri dažādi līdzekļi.
Baltiem kaķiem papildus ir vajadzīga arī dzelteno traipu likvidēšana. Ar viņiem, protams, ir visgrūtāk. Mūsu balto Džipsī gatavojam divos etapos divās dienās. Arī atrodoties izstādē, visu laiku ir jāseko līdzi, lai uz sniegbaltā kažociņa neparādītos kāds pleķis no ūdens vai barības, vai vienkārši kaķis nesāktu sevi laizīt. Tāpēc arī ir izdomātas visādas viltības, piemēram, bērnu priekšautiņu vai šallīšu izmantošana.
- Ar ko kaķus barojat? Šie kaķi, salīdzinot ar citām šķirnēm, ir īsti milži. Varbūt audzētāji izmanto kādas viltības, lai liktu kaķim izaugt pēc iespējas lielākam?
Centieni meinkūnu barot pēc iespējas vairāk, lai viņš izaugtu pēc iespējas lielāks, ir viena no izplatītākajām kļūdām. Rezultāts ir nevis izteikti liels meinkūns, bet meinkūns ar izteikti lielu punčuku. (Smejas.)
Meinkūniem ir nepieciešama augstākās kvalitātes sausā barība, kura paredzēta lielām kaķu šķirnēm, piemēram, "Royal Canin Maine Coon".
Protams, viņus dažreiz var palutināt ar gaļiņu un labas kvalitātes konserviem. Daži kaķi neatteiksies no biezpiena vai rjaženkas, bet noteikti nevajag aizrauties ar tā dēvēto dabisko barošanu. Tikai, dodot tieši šai šķirnei paredzētu kvalitatīvu sauso barību, saimnieks var būt drošs, ka kaķis saņem visas viņam nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus.
- Ja cilvēks apsver iespēju iegādāties meinkūnu, kas viņam par šo šķirni noteikti būtu jāzina, pirms pieņemt gala lēmumu? Vai šis kaķis ir piemērots jebkuram?
Domāju, meinkūni var kļūt par ideālu mājas mīluli teju jebkurā ģimenē. Jāņem vērā vienīgi tas, ka šiem kaķiem patīk būt saimnieku sabiedrībā. Tas nozīmē, ja jūs no rīta iesiet tīrīt zobus, tad kaķis noteikti būs blakus un dzers ūdeni no krāna. Kad dzersiet rīta kafiju, jūsu kaķis būs klāt un prasīs kādu gardumiņu. Viņš sagaidīs jūs no darba, "palīdzēs" bērniem pildīt mājasdarbus un ies ar jūsu viesiem uz vannasistabu.
Piecos no rīta viņš var izdomāt, ka tieši tagad ir īstais laiks paspēlēties un sākt nest jums uz gultu rotaļlietas. Dažreiz tas var būt arī grīdlīstes gabals. (Smejas.) Tāpēc ir jābūt pārliecinātiem, ka esat gatavi tādai kompānijai uz daudziem daudziem gadiem.
- Kas ir tas, kādēļ ar vīru esat iemīlējuši šos kaķus?
Tāpat, kā sarežģīti vārdos aprakstīt, kas ir mīlestība, grūti ir arī paskaidrot, par ko šos kaķus mīlam. Viņi vienkārši ir iekarojuši mūsu sirdis. Nevaru iedomāties dzīvi bez viņiem. Mēs ar vīru abi kopā viņus gan kopjam, gan gatavojam izstādēm, gan rūpējāmies par kaķēniem.
Mums labākais atvaļinājuma scenārijs – visai ģimenei aizbraukt uz kaķu izstādi citā pilsētā. Pagājušā gadā šādi pavadījām nedēļu Prāgā – piedalījāmies pasaules izstādē. Mums kaķi ir vairāk nekā hobijs, viņi ir mūsu dzīvesveids, mūsu ģimenes neatņemama sastāvdaļa.
- Kādi ir meinkūnu trūkumi?
Nezinu, vai to var nosaukt par trūkumu, bet, ja jūsu mājās ir parādījies viens meinkūns, tad dodu gandrīz 100%, ka tuvākā gada laikā parādīsies arī otrs. (Smejas.) Gandrīz visi meinkūnu saimnieki, kurus pazīstu, vai nu jau ir paņēmuši otru kaķi vai plāno to izdarīt. Tāpēc ar meinkūniem jābūt uzmanīgam – viņi izraisa atkarību! (Smejas.)
Bet, ja nopietni, tad viņu iespaidīgais izmērs reizēm var būt kā trūkums. Jo, kad deviņus kilogramus smags runcis ierauga lidojošo mušiņu un mēģina to noķert, atliek tikai aiztaisīt acis un cerēt, ka dzīvoklis netiks izdemolēts un kaķis lēkājot sienā neizsitīs kādu caurumu. (Smejas.) Nevar nesajust arī, ja kaķis pa nakti tev uzguļas virsū.
Vēl arī jāņem vērā, ka parastās mājiņas un nagu asināmie, kuri ir plaši pieejami visos zooveikalos, šīs šķirnes kaķiem neder. Viņi tos vai nu apgāzīs, vai arī ievērojamā svara dēļ netīšām salauzīs. Šīs lietas vai nu ir jātaisa pašiem, vai jāpasūta izgatavot kādam citam.
Meinkūni ir ļoti ziņkārīgi kaķi, tāpēc, ja ir kāds caurums, kur var ielīst, viņi to noteikti izdarīs un tas nekas, ka pēc tam jums nāksies demontēt reģipša sienu, lai viņu dabūtu no turienes ārā. (Smejas.)
- Vai meinkūniem ir kādas tipiskas veselības problēmas? Tavi kaķi ir ar kādām saskārušies?
Uzskata, ka meinkūni ir ļoti veselīgi kaķi, kuri ir izturīgi ne tikai pret slimībām, bet arī visdažādākajiem laikapstākļiem. Godprātīgi audzētāji arī vaislas darbam izvēlās tikai veselīgus un spēcīgus kaķus. Par meinkūnu vājo vietu uzskata mutes dobumu. Tāpēc šos kaķus iesaka barot ar sauso barību, kas paredzēta tieši lielajām kaķu šķirnēm. Šādu barību graudiņi ir krietni lielāki, kas liek kaķim tos košļāt, neļaujot uzreiz norīt. Var arī dot jēlu gaļu lielākos gabalos. Aktīvi košļājot, izdalās vairāk siekalu, līdz ar to labāk attīrās kaķa mutes dobums.
Noteikti ik pa laikam ir jāpaskatās, kas notiek kaķa mutē – vai nav kāds iekaisums vai zobakmens.
Vēl ir jāraugās, lai mājās nebūtu tādas vietas, kur kaķis var lēkt no liela augstuma uzreiz uz grīdas, jo tas var kaitēt viņa locītavām. Dzīvnieka ievērojamā svara dēļ, lecot no liela augstuma, locītavām ir pārmērīga slodze.
Pēdējā laikā bieži runā, ka meinkūniem ir liels risks saslimt ar hipertrofisko kardiomiopātiju. Ar kolēģi no Lietuvas izpētījām, ka saslimst ar šo slimību patiesībā var jebkurš dzīvnieks neatkarīgi no šķirnes.
Tomēr rekomendēju kaķim 3 – 5 gadu vecumā uztaisīt ehokardiogrammu, jo tā iespējams laikus atklāt šo slimību un sākt ārstēšanu. Reizi gadā, ejot uz potēm, vēlams palūgt veterinārārstam veikt vispārējo veselības apskati – paklausīties sirdi, iztaustīt vēdera dobumu. Var arī profilakses pēc nodot asins un urīna paraugus analīzei. Tas neizmaksā dārgi, bet ļauj būt mierīgam, ka kaķa organismā viss ir kārtībā.
Protams, silti iesaku nekādā gadījumā neiegādāties kaķi spontāni – ieraudzīju, iepatikās un nopirku. Vajadzētu kārtīgi iepazīties ar audzētavas statusu, saimniekiem, dzīves apstākļiem, kaķiem, pameklēt arī atsauksmes internetā vai aprunāties ar iepriekšējo metienu kaķu īpašniekiem un tikai tad pieņemt lēmumu. Protams, neviens audzētājs nevar 100% garantēt, ka no viņa iegādātajam kaķim nekad nekas nenotiks, taču drošība noteikti ir lielāka, ja izvēlas pārbaudītu audzētāju.
- Kādi dzīves apstākļi meinkūnam ir jānodrošina? Vai viņi jālaiž arī ārā vai mierīgi var dzīvot dzīvoklī? Kur jūsu minči guļ?
Neskatoties uz saviem gabarītiem, meinkūni mierīgi var dzīvot dzīvoklī, taču ir daži nosacījumi. Noteikti vajadzētu izveidot viņiem atpūtas vietu – mājiņu, kur var paslēpties. Jānodrošina arī pieeja palodzēm, jo viņiem patīk skatīties uz putniņiem aiz loga. Un noteikti vajadzīgs kāds paaugstinājums, no kurienes viņi var vērot visu, kas notiek telpā.
Daļai meinkūnu patīk doties pastaigā pavadiņā, taču pie tās viņi ir jāpieradina no pašas bērnības. Ja jums ir privātmāja, jebkurš meinkūns būs laimīgs par āra voljeru, kurā viņš var brīvi iekļūt. Tāpat katrs meinkūns labprāt gulēs gultā pie saimniekiem, ja viņam tiks dota tāda iespēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
