Servals (Leptailurus serval), saukts arī par krūmu kaķi, ir kaķu dzimtas plēsējs.
Tas ir vidēja izmēra kaķis, kura ķermeņa garums svārstās no 59–92 centimetriem. Dzīvnieka aste ir samērā īsa – no 20 līdz 45 centimetriem. Toties servalam ir visgarākās kājas starp visiem savvaļas kaķiem, ja vērtē attiecībā pret ķermeņa izmēriem.
Pateicoties garajām kājām, servals skaustā ir par 20 centimetriem augstāks nekā ocelotam, kuram ir identisks ķermeņa garums, un par 12 centimetriem augstāks nekā karakals, kuram ir identisks svars – līdz 18 kilogramiem.
Garās kājas servalam lieti noder, lai ieraudzītu medījumu garā zālē.
Līdztekus augstajam ķermenim servalam ir arī lielākās ausis kaķveidīgo starpā, kas izmēra ziņā atpaliek vien no Āfrikas lapsas feneka ausīm, vērtējot attiecībā pret galvas lielumu.
Lielās ausis servalam ir vajadzīgas, lai tas sadzirdētu savu galveno medījumu – dažādus sīkus grauzējus.
Ģenētiski servalam vistuvākie radinieki ir Āfrikas zelta kaķis (Profelis aurata) un karakals (Caracal caracal), bet kažoka krāsojuma ziņā servals ir visvairāk līdzinās gepardam.
Kenijas kalnainajos apgabalos ir sastopami servali, kuri pēc krāsas ir līdzīgi melnajai panterai – melnie servali.
Balti servali (albīni) līdz šim savvaļā nav redzēti, bet nebrīvē ir fiksēti vien četri servali albīni.
Savvaļā servali sastopami vienīgi Āfrikā – tie galvenokārt apdzīvo savannas dienvidos no Sahāras tuksneša. Vēl servali ir sastopami kalnainās teritorijās līdz pat trīs kilometru augstumā virs jūras līmeņa.
Servali izvairās no tuksnešiem, jo viņiem nepieciešama pieeja ūdenim (Salīdzinājumam – tuksnešu lapsa feneks vajadzīgo šķidrumu iegūst no medījumiem).
Tajā pašā laikā servaliem netīk mitrie ekvatoriālie meži (saukti arī par lietus jeb topu mežiem) un šie savvaļas kaķi mitinās tikai to nomalēs.
Neraugoties uz to, ka servalus medī cilvēki un lielie kaķi (piemēram, leopardi), to skaits savvaļā ir pietiekams, un tie nepieder apdraudētajām sugām. Uz izzušanas robežas atrodas tikai viens no 12 servalu paveidiem, kura pārstāvji sastopami Dienvidāfrikā.
Servals ir plēsējs, kurš medī naktī. 90% no viņa medījumiem ir mazi dzīvnieciņi, kuru svars nepārsniedz 200 gramus. Lielākoties tie ir grauzēji, taču samērā bieži par servala maltīti kļūst arī damani, kukaiņi, zaķi, vardes, ķirzakas un čūskas.
Parasti servals medību laikā līdz 15 minūtēm nekustīgi stāv un uzmanīgi ieklausās vissīkākajos troksnīšos. Ieraugot vai sadzirdot medījumu, servals lec tam pakaļ.
Lai nomedītu grauzējus, servals bieži izrakā to alas, bet pēc damaniem rāpjas kokos.
Servals var aizlēkt pat 3,6 metrus tālu. Turklāt tam padodas arī augstlēkšana – uzlecot trīs metru augstumā, servals spēj noķert lidojošu putnu.
Garās ķepas servalam ļauj skriet ar ātrumu līdz pat 80 km/h. Spēja attīstīt tik iespaidīgu ātrumu kaķim noder antilopju, gazeļu un briežu medībās.
Servals ir viens no rezultatīvākajiem plēsējiem. Vairāk nekā 50% šī savvaļas kaķa medību beidzas ar guvumu. Salīdzinājumam – leopardiem veiksmīgas izrādās tikai 38%, bet lauvām – 30% medību.
Servali pēc dabas ir vientuļnieki. Tēviņš parasti kontrolē 30 kvadrātkilometrus, bet mātīte – 20 kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Servaliem pārošanās nav piesaistīta konkrētam gada laikam, tā var notikt jebkad. Grūtniecība ilgst no 66 līdz 77 dienām, pēc kurām dienasgaismu ierauga viens līdz četri kaķēni, bet visbiežāk – divi. Mātīte mazuļus laiž pasaulē Āfrikas skudrulāču jeb cauruļzobju pamestās alās vai arī pašu veidotās ligzdās garā zālē.
Piedzimstot mazie servali sver aptuveni 250 gramus. Tie nāk pasaulē akli un acis pirmo reizi atver laikā no devītās līdz trīspadsmitajai dzīves dienai. Jaunie servali patstāvīgi sāk medīt pusgada vecumā, bet, kad tiem aprit gads, pamet māti, dodoties savā dzīvē.
Savvaļā servalu mūža ilgums ir aptuveni 10 gadu, bet nebrīvē tie dzīvo pat līdz 20 gadiem.
Servali var krustoties ar karakaliem un mājas kaķiem. Servala un karakala krustojumus sauc par servakaliem un karavaliem. Savukārt servala un mājas kaķa (lielākoties Bengālijas šķirnes) krustojums ir savannas kaķis, viens no dārgākajiem mājas kaķiem pasaulē. Savannas kaķus sāka radīt ASV, pagājušā gadsimta 80. gados.
Servalu ir iespējams pieradināt, taču mājās turēt ir iespējams tikai tādu, kurš dzimis nebrīvē un audzināts kā mājas kaķis.
Informācija no "Udivitelno.com".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
