Foto: Shutterstock
Savannas kaķis ienes mājās nedaudz mežonīguma. Graciozajam kaķim ne tikai piemīt uzkrītošs izskats, kas atgādina Āfrikas servalu, tas arī ir enerģijas pilns dzīvnieks, kuram patīk bezgalīgi spēlēties ar kādu.

Savannas kaķu galvenās īpatnības ir to unikālā līdzība savvaļas senčiem un, protams, pamatīgais lielums – šo dzīvnieku augums skaustā sasniedz 60 centimetrus, un svars atkarībā no dzimuma un klases var būt no septiņiem līdz pat piecpadsmit kilogramiem.

Savannas kaķis ir viens no dārgākajiem kaķiem pasaulē, kura cena svārstās no 3,5–20 tūkstošiem eiro.

Šīs šķirnes pārstāvji izmanto par personīgo trenažieri visu, kas gadās ceļā, un uzlabo atlētiskās un manevrēšanas spējas, lecot krietni augstāk nekā parastie mājas kaķi.

Savannas kaķim piemīt daudzas sunim raksturīgas īpašības, tam var iemācīt staigāt pie pavadas. Tas allaž sagaidīs saimnieku pie ārdurvīm kā suns, un bieži vien par šī kaķa īpašniekiem kļūst ļaudis, kuriem agrāk piederējuši suņi.

Šis nav klēpja kaķis, lai gan tam piemīt maiga daba. Lai izveidotu savvaļas kaķim raksturīgo temperamentu un satriecošo skaistumu, audzētājiem nācās veikt ilgstošu selekcijas darbu un atrisināt neskaitāmas problēmas. Rezultātā tika iegūts draudzīgs dzīvnieks, kurš labi saprotas ar citiem kaķiem, suņiem un bērniem.

Savannas kaķis radās, krustojot savvaļas Āfrikas servalus ar mājas kaķiem. Šādi eksperimenti tika veikti apzināti, lai iegūtu dzīvnieku ar mežonīgu izskatu, bet mājas kaķim piemītošu maigu raksturu. Ar līdzīgu mērķi tika radītas arī vairākas citas kaķu šķirnes, piemēram, toigers, kura izcelsme arī meklējama 20. gadsimta 80. gados, Bengālijas kaķis, čausijs un osikats, kas gan tika izveidots dažus gadus agrāk. Pirmais savannas kaķis nāca pasaulē 1986. gadā, kad Bengālijas kaķu audzētājai Džūdijai Frenkai piederošo mājas kaķi sapāroja ar Āfrikas servalu.

Mājas kaķene bija roņa krāsas siāmiete, un jaundzimušais mazulis mantoja no mātes pelēcīgi brūno kažoka fona krāsu, bet no tēva – tumšus plankumus. Kaķēnu iegādājās cita kaķu audzētāja Sūzija Vuda, kura to nodēvēja par savannas kaķi, un vēlāk šis nosaukums tika piešķirts arī jaunajai šķirnei.

Hibrīdu audzētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām. Brīvā dabā Āfrikas servali nekādā gadījumā nepārotos ar mājas kaķi, tāpēc selekcijas procesā nācās izmantot mājās augušus vai ilgstoši nebrīvē turētus servalus.

Problēmas sagādāja arī mājas kaķa un augumā krietni lielākā servala izmēri. Turklāt servaliem ir arī nedaudz (līdz pat desmit dienas) ilgāks grūtniecības periods nekā mājas kaķiem. Tomēr viens no galvenajiem šķēršļiem ir tēviņu auglība. Mājas kaķa un tīrasiņu servala vīrieškārtas pēcnācēji (pirmo paaudzi dēvē par F1) visi ir neauglīgi. Mātītes gan ir auglīgas, taču tālāk, krustojot tās ar mājas kaķiem, atkal iegūst neauglīgus tēviņus (otrā paaudze F2). Aizvien vairāk palielinot mājas kaķa asiņu īpatsvaru, tikai ceturtajā paaudzē (F4) iespējams atrast auglīgus runčus. Savannas kaķu selekcija ir grūts un sarežģīts darbs.

Foto: Shutterstock

Pirmās paaudzes savannas kaķi (F1), kuri radušies, krustojot "tīru" servalu ar mājas kaķi, parasti ir lielāki par standarta savannas kaķiem un parasti manto savvaļas servala, nevis mājas kaķa rakstura iezīmes. Tie, protams, ir skaisti kaķi, bet drīkst nonākt tikai pieredzējušu kaķu turētāju mājās. Nākamā paaudze, kas radusies pārojot F1 savannas kaķi un mājas kaķi, izmērā ir mazāki, un vēl nākamā aizvien vairāk tuvojas standarta mājas kaķa izmēriem.

Savannas kaķi no saviem savvaļas senčiem mantojuši vairākas iezīmes – cēlo stāju, garās kājas, iegareno ķermeni, melnas krāsas gredzeniem rotāto asti ar melnu galiņu, neparasti lielās, stāvošās ausis, skaisto acu formu un iespaidīgo leoparda rakstu uz kažociņa. Tāpat kā citu šķirņu arī šīs kaķēniem ir zilas acis, bet pieaugušiem dzīvniekiem tās var būt zeltainas, brūnas vai zaļas.

Savannas kaķu apmatojums ir īss, ļoti biezs un mīksts. Kažociņu var klāt dažāda izmēra un toņa plankumi, sākot no brūniem līdz melniem. Arī pamattonis var atšķirties, proti, tas var būt zeltains, sudrabains, šokolādes, kanēļa vai brūns.

Krustošanai lielākoties izmanto Bengālijas, Siāmas, orientālos īsspalvainos kaķus, Ēģiptes mau, kā arī parastus bezšķirnes kaķus.

Paši vērtīgākie un dārgākie ir F1 un F2 kaķi, īpaši mātītes, jo šo paaudžu tēviņi ir neauglīgi. Savannas kaķu lielums atkarīgs no klases. F1 un F2 klases runči parasti sasniedz 14–15 kilogramu svaru, bet augums skaustā 50–60 centimetrus. Savu maksimālo izmēru savannas kaķi sasniedz trīs gadu vecumā.

Savannas kaķi ir ļoti gudri, ziņkārīgi, rotaļīgi un enerģijas pārpilni kaķi, kuri dievina aktīvas rotaļas un plašumu, kur kārtīgi izskrieties un palēkāt. Viņiem ļoti patīk pastaigas svaigā gaisā, kuru laikā rūpīgi izpēta visu, ko sastop savā ceļā. Šo dzīvnieku īpatnība ir spēja uzlēkt ļoti augstu. Atsevišķi indivīdi var palēkties pat 2,5 metru augstumā no zemes. Viņi diezgan viegli tiek augšā uz augstiem skapjiem, ledusskapja un citiem paaugstinājumiem mājoklī.

Savannas kaķiem raksturīgā zinātkāre un aktivitāte mudina viņus nepārtraukti meklēt piedzīvojumus. Nesasniedzamu vietu izpēte – šo eksotisko dzīvnieku mīļākā nodarbe. Viņi noteikti izdomās, kā atvērt durvis vai skapi, tādēļ, iegādājoties savannas kaķi, laikus jādomā par drošību, nodrošinot, ka dzīvnieks nevar tikt nevēlamās un bīstamās vietās.

Savvannas kaķi lielākoties viegli atrod kopīgu "valodu" ar svešiem cilvēkiem un dzīvniekiem, tomēr ir arī īpatņi, kuri ir bailīgi un izturas ne pārāk draudzīgi – bēg, slēpjas vai pat dusmīgi rūc, ieraugot kādu svešinieku. Galvenais faktors, kas nosaka, cik sabiedrisks būs kaķis, visticamāk, ir mazotnē attiecībās ar cilvēkiem un dzīvniekiem gūtā pozitīvā vai negatīvā pieredze.

Šīs šķirnes kaķiem ir interesanta īpatnība – tie ļoti mīl ūdeni, dažādas ar to saistītas procedūras un rotaļas. Vairākums no viņiem labprāt peld un pat nirst ūdenstilpnēs. Pat visparastākā dzeršanai paredzētā ūdens bļodiņa viņiem kļūs par iespēju pamērcēt ķepas un parotaļāties.

Viņi labprāt piedalās, kad saimnieks iet vannā vai dušā, ja viņam nekas nav iebilstams. Viņu mīļākā nodarbe – mest vannā mantiņas, kuras pēc tam tie šķiet tik interesanti ķeksēt laukā no ūdens ar ķepām. Tieksmi pēc ūdens savannas kaķi pārmantojuši no saviem senčiem servaliem, jo tie savvaļā bieži uzturas un medī ūdenstilpņu tuvumā.

Pateicoties augstajam intelektam, šiem kaķiem ir viegli iemācīt dažādus trikus. Šie kaķi labprāt pastaigāsies ar saimnieku, iesieti pavadā, brauks automašīnā, un ar prieku izpildīs komandu "Aport!", aizskrienot pēc saimnieka aizmesta priekšmeta un to atnesot zobos.

Savannas kaķis labi jutīsies, ja tam būs pieejama plaša teritorija aktivitātēm. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā šo nosacījumu, pirms iegādāties šīs šķirnes kaķi, jo, visticamāk, mazā dzīvoklī šim dzīvniekam būs garlaicīgi un skumji. Šo kaķu audzētāji iesaka izveidot plašu āra voljeru un tajā ierīkot nelielu mākslīgu ūdenstilpni, par ko savannas kaķis būs ļoti priecīgs.

Avoti:
* "udivitelno.com"
* Temzina Pikerela "Kaķa grācija. Ilustrēta vēsture" ("Zvaigzne ABC")

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!