Foto: Shutterstock
Pavasara salnas Latvijā ir parasta parādība, kas var nodarīt lielu postu, it sevišķi maijā - augļu koku ziedēšanas un augļu aizmetņu veidošanās periodā. Padomos par dārza augu pasargāšanu no aukstajām naktīm dalās Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente un agronomijas zinātņu doktore Dace Šterne.

Salnu dažādība

Salnas mēdz būt dažādas, taču viena no biežāk satopamajām ir jauktā tipa salna, kad vēlā pavasarī ieplūst auksts gaiss ar temperatūru virs nulle grādiem, bet, vējam norimstot un laikam skaidrojoties, augsne atdziest un temperatūra nokrītas zem nulle grādiem. Rīta pusē šīs salnas ilgst 3–5 stundas un visbiežāk uznāk tieši augu ziedēšanas laikā.

Izvēlies pareizu stādīšanas vietu

No salnu postījumiem var izvairīties, izvēloties pareizu stādīšanas vietu atkarībā no auga ekoloģiskajām prasībām, t.i., prasībām pēc siltuma, saules gaismas daudzuma, augsnes īpašībām un ierīkojot pretvēja aizsargstādījumus, lai pasargātu dārzu no vēja kaitīgās ietekmes.

Pareizi apstrādāta augsne

Salnu ietekmi var novērst ar augsnes apstrādi – irdena augsne sliktāk vada siltumu naktī, tāpēc virskārtas temperatūra ir par aptuveni diviem grādiem zemāka nekā blīvajā slānī. Irdenā augsne dienā ātrāk iesilst, bet naktī arī ātrāk atdziest, tāpēc salnu laikā augsni nevajadzētu rušināt. Arī nezāļainā augsnē temperatūra ir zemāka nekā tīrā augsnē, tāpēc dārzu vajag ravēt (likvidēt nezāles), bet augsni nerušināt.

Augu piesegšana

No salnām var izsargāties, augus piesedzot ar agrotīklu vai plēvi, kā arī ar dūmošanu, virspusēju laistīšanu un augsnes mulčēšanu.

D. Šterne norāda - ja salna tomēr skārusi augus, uzreiz panikā nekrītam, bet nogaidām un vērojam augus, jo tiem ir apbrīnojama spēja atjaunoties. Ja tomēr augs salnu ietekmē gājis bojā, pārdomājiet, cik ļoti gribat to savā dārzā, ja ļoti – tad stādiet atkal un atkal, bet rēķinieties ar audzēšanas riskiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!