Gaisa temperatūra ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas ietekmē ražas bagātību. Tomātu ziedēšanas laikā tā ieteicama robežās +18...+28 grādiem, jo tieši šādā siltumā augiem ir visvieglāk apputeksnēties. Bez siltuma jāuzmana, lai siltumnīca vai kāda cita vieta, kur tiek audzēti tomāti, būtu labi vēdināta. Tas, ka tomāti tiek audzēti siltumnīcā, nebūt nenozīmē, ka tiem nepieciešams mitrs gaiss, gluži pretēji. Stādi daudz ražīgāk augs, ja siltumnīcas sāni, durvis vai kādas spraugas būs vaļā un gaiss cirkulēs gan pa dienu, gan naktī. Ja gaiss kļūs mitrs, tad tiks veicināta nelabvēlīgo sēnīšu un citu slimību attīstīšanās. Pat tad, ja ārā līst lietus, nav ieteicams pilnībā noslēgt siltumnīcu, bet gan atstāt durvis vai kādu lodziņu puspavērtu, lai notiktu gaisa apmaiņa.
Tomātu stādiem, kas izauguši trīs pēdu augstumā, jānoņem apakšējās lapas, jo visbiežāk tieši pašās zemākajās lapās sāk attīstīties slimības. Tā kā apakšējās lapas ir vistālāk no saules, bet vistuvāk mitrumam, tad nelabvēlīgām slimībām ir itin viegli attīstīties, tāpēc lapas noplēs, raksta portāls Averto.lv. Svarīgi, lai stādi augtu stabili un tie būtu nodrošināti ar zemē iedzītiem balstiem.
Bez atbilstošas temperatūras un gaisa cirkulācijas nodrošināšanas, protams, neiztrūkst arī laistīšana un tomāti šajā jautājuma ir cimperlīgi. Tiem nepatiks ne pārlieku liels mitrums, un tie necietīs arī ilgstošu sausuma periodu. Laistīšanas pieredze katram ir dažāda, tomēr vairums iesaka tomātu stādus visbagātīgāk laistīt tieši ziedēšanas laikā, citādi var sākt rasties ziedu puve. Toties tad, kad augļi ir jau izauguši, laistīšana var būt retāka, tomēr ik pārdienas to noteikti ieteicams darīt. Laistīšanā svarīgs ne tikai biežums, bet arī ūdens temperatūra. Tas noteikti nedrīkst būt no akas smelts, ledus auksts ūdens, tam vajadzētu būt siltam, aptuveni +20 grādu robežās. Karstās vasaras dienās jāuzmana vērīgāk, lai augi nebūtu izkaltuši un ar nepietiekamu mitrumu. Ja tomāti tiks neregulāri laistīti, tie daudz vieglāk uzņems dažādas slimības.
Laistīšanas procesā vēl kāds svarīgs priekšnoteikums ir ūdens liešana uz auga, kas ieteicama nevis no augšas, saslapinot arī lapas, bet gan tikai pie saknēm, tādā veidā pasargājot augu no lieka mitruma. Laistot tomātus, svarīgi to darīt arī pamazām, lai ūdens daudzums uz auga saknēm nenonāktu strauji. Ja stādi ir vairāki, tad sāc laistīt tos pamazām vienu pēc otra un pēc kāda brīža atkārto laistīšanu, bet noteikti nelej uzreiz pusi spaiņa ūdens uz stāda. Pēc laistīšanas ieteicams zemi uzirdināt ar grābekli, lai mitrums vienmērīgi uzsūktos un mitrums neveicinātu slimību rašanos, raksta žurnāls Dārzs.
Svarīgi ir arī izlauzt liekās pazarītes, citādi raža būs niecīga, taču to ieteicams darīt tad, kad pazares vēl ir mazas. Pazarītes ir sāndzinumi, taču tos ieteicams izlauzt tad, ka tie ir 5-7 centimetru gari. Galvenais dzinums ir tas, kas turpinās un veido jaunus ziedaizmetņus, bet zem pirmā zara esošais dzinums ir pazarīte, raksta portāls Eva.lv.
Noteikti nedrīkst aizmirst arī par minerālmēsliem un mēslojumu. Ar kūts mēslojumu nevajadzētu aizrauties pārāk bieži, taču minerālmēsli mazās devās var tikt pievienoti katrā laistīšanas reizē. Mazināt slimības izplatību var ar mēslojumiem, kuru sastāvā ir kālijs, taču pārsvarā tomātu šķirne nosaka to izturīgumu pret dažādām saslimšanām. Starp citu, atsevišķi augi, piemēram, baziliks, sīpoli un loki palīdz augam izvairīties no kaitēkļu klātbūtnes, tāpēc audzē tos līdzās tomātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
