Līdz šim ir veikti vairāki pētījumi, kuros speciālisti mēģinājuši noteikt, kā un vai četrkājainie draugi atpazīst sava saimnieka balsi. Lai arī galvenokārt secināts, ka kaķi tik tiešām no vairākām cilvēku balsīm spēj atšķirt, kurš runātājs ir dzīvnieka saimnieks, vienlaikus noteikts, ka kaķi tāpat uz to ne visai labi reaģē.
Pētījumi ir veikti, analizējot vairākus desmitus kaķu. Pētījuma gaitā katra kaķa klātbūtnē atskaņoti vairāku cilvēku balss ieraksti, no kuriem viens bija kaķa īstais saimnieks. Tiek vēstīts, ka uz katru ierakstu kaķi reaģēja citādi, savukārt, dzirdot sava saimnieka balsi, vairumā gadījumu tika secināts, ka kaķi reaģē pārsvarā vienādi - nevis ņaudot un it kā atbildot saimniekam, bet gan grozot galvu un austiņas. Lai arī šī darbība tika veikta arī tad, kad kaķi izdzirdēja svešās balsis, tiek vēstīts, ka kaķi, atpazīstot sava saimnieka balsi, darbības veica izteiktāk un pārliecinošāk.
Lai noteiktu, kā kaķi reaģē uz saimnieka balsi, tika ņemta vērā ne tikai kaķu galvas un ausu kustība, bet arī astes luncināšana, ņaudēšana, acu zīlīšu paplašināšanās un mīņāšanās uz vietas.
Tāpat tiek salīdzināta arī kaķu un suņu pieradināšana, pamatojot, ka cilvēks kaķi nepieradināja, lai dzīvnieks viņam klausītu. Savukārt suņi gan gadsimtu laikā ir bijuši paklausīgi darbā un medībās, kā arī kalpojuši kā lieliski sargsuņi, klausot saimnieka komandām.
Salīdzinot kaķa un suņa pieķeršanos savam saimniekam, tiek vēstīts, ka sunim tā ir izteikti lielāka. Savukārt saimnieka pieķeršanās savam mīlulim tiek raksturota kā vienlīdz liela abu dzīvnieku kontekstā. Lai gan, kā vēsta pētnieki, joprojām nav pilnībā skaidrs, kas kaķu raksturā ir tāds, kas liek saimniekiem iemīlēt kaķus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
