Foto: Shutterstock
Vienam patīk suns, citam – kaķis, bet nevar noliegt, ka allaž ir paradumi un īpašības, kas četrkājainajos draugos šķiet kā noslēpums. Un no tiem rodas mīti. Tāpēc "Vetstreet" veterinārārsti piedāvā savu skatījumu uz dažiem mītiem un stereotipiem par murrātājiem, kas pārsteigs pat rūdītāko saimnieku.

Speciālisti stāsta, ka kaķi nereti tiek pārprasti. Ne velti par suņiem mēdz teikt, ka viņi dzīvo pie saimnieka, bet kaķu gadījumā saimnieks ir tas, kas dzīvo pie sava mājdzīvnieka. Kaķis mājoklī jūtas kā karalis, valdīdams pār itin visām istabām un plauktiem.

Iespējams, mēs gluži vienkārši nespējam pareizi saprast to, ko kaķis mums grib pateikt. Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka zināšanām un spējām, kā arī kaķa rakstura. Nereti lielākās problēmas rada tie mīluļi, kuri uzvedas nešpetni un sagādā grūtības savam saimniekam. Tādos brīžos var pat nezināt, pie kā vērsties pēc palīdzības, jo nav skaidrs, kas mīlulī izraisījis konkrēto darbību.

Taču "Vetstreet" analizēti pieci mīti par kaķiem, un šiem apgalvojumiem daudzi cilvēki tic uz vārda. Taču eksperti tos atspēko.

Kaķi nesaprotas ar sugasbrāļiem

Foto: Shutterstock
Ierasts, ka mājoklī parasti ir viens četrkājainais draugs, kurš pierod pie pilnīgas saimnieka uzmanības. Taču reizēm cilvēki prāto, ka vajadzētu uzņemties rūpes par vēl vienu kaķīti, taču jau esošajam mājas mīlulim tas noteikti nepatiks. Šāds apgalvojums ir aplams!

Jā, iespējams, varbūt ne ikkatrs kaķis būs priecīgs, ja viņa teritorijā pēkšņi ienāk svešinieks un nolemj tur apmesties uz dzīvi, taču daudzi kaķi mēdz būt pat ļoti priecīgi. Vēl viena mīluļa ienākšana ģimenē var veicināt dzīvnieku komunikāciju, laika pavadīšanu un draudzību. Ja tomēr notiek pretēji, vienmēr jāatceras, ka abi kaķi viens pie otra pieradīs ar laiku. Ja dzīvnieki slikti saprotas viens ar otru, var meklēt palīdzību pie dzīvnieku speciālista.

Reizēm cilvēki izvēlas paņemt divus vai vairāk kaķēnus no viena metiena, jau laikus saprotot, ka tādējādi mīluļiem būs daudz interesantāka dzīve un viņi varēs uzaugt kopā. Līdz ar to jau no agra vecuma saimnieks varēs novērot, kā abi dzīvnieciņi izaug par pieaugušiem kaķiem un kādas izveidojas viņu attiecības.

Kaķis, kastīte un saimnieka bezspēcība

Foto: Shutterstock
Kaķis nokārtojas ārpus kastītes? Tur neko vairs nevar darīt, nodomās dažs saimnieks. Aplami! Iespējams, tieši tas ir brīdis, kad jāķeras pie darba un jānoskaidro, kāpēc kaķis tā dara. Domā, ka viņš tev vienkārši cenšas ieriebt? Tā nebūt nav.

Ja kaķis ir nokārtojies ārpus kastītes un to dara atkārtoti, nevajadzētu uzreiz ķerties pie mīluļa sodīšanas. Ne vienmēr saimniekam ir zināms, ka patiesībā pie vainas var būt ne tikai rakstura, bet arī veselības problēmas. Piemēram, kaķim var būt fiziskas grūtības iekāpt kastītē vai nokārtoties, un tad noteikti jādodas pie veterinārārsta, kas palīdzēs noskaidrot, kur rodama vaina.

Tāpat nenokārtošanos kastītē var ietekmēt stress un trauksme mājās, ja, piemēram, ir parādījies jauns ģimenes loceklis vai dzīvnieks. Gadījumos, kad ģimene kopā ar savu mājdzīvnieku pārvācas uz citu mitekli, arī tas var būt par iemeslu, kāpēc kaķītis nenokārtojas kastītē.

Tāpat, iespējams, kaķim nepatīk smiltiņu materiāls, kādu esi izvēlējies ieklāt kastītē. Jā, arī tāds iemesls pastāv. Tāpēc apdomā, vai smiltiņas, piemēram, nesmaržo pārāk stipri, jo kaķa jutīgajam degunam asa smarža var nepatikt.

Nonācis pie veterinārārsta, kaķis trakos

Foto: Shutterstock
Protams, izdzirdot vārdu "veterinārārsts", kaķis, kas jelkad paviesojies klīnikā, noteikti ne par ko labu nepadomās. Arī pašam saimniekam brīdis, kad kaķi jāievieto pārnēsājamā kastē, lai nogādātu pie speciālista, nav patīkams. Taču nav arī tā, ka pilnīgi visi kaķi satrakotos, nonākot pie veterinārārsta vai tikai gatavojoties apmeklējumam.

Ja kaķim būs laba pieredze pie veterinārārsta, domājams, mīlulis nebaidīsies tajā atgriezties. Turklāt regulāras vizītes pie veterinārārsta ir neizbēgamas, jo tikai tā var sekot līdzi mīluļa veselībai. Iespējams, ka kaķis var arī pierast pie došanās ārā no mājas un braukšanas uz vizīti klīnikā.

Būtiski ir atrast speciālistu, kas ap kaķīti darbosies uzmanīgi un mierīgi. Tā kā tādi ir vairumā, tad mīlulim ne par ko nav jābaidās. Ticams, ka lielāko stresu un nepatiku rada došanās pārnēsājamā kastē, braukšana automašīnā un ierašanās svešā telpā, nevis veterinārārsta vizīte kā tāda.

Ir dzirdēti vairāki stāsti par to, ka kaķi vizītes laikā ir pārsteidzoši mierīgi un neizrāda ne mazāko satraukuma pazīmi. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs arī no paša kaķīša rakstura un paradumiem. Kamēr viens būs satraukts un allaž kustībā, cits – mierīgs, kluss, teju nesatricināms.

Kaķi skrāpējas, jo ir nejauki

Foto: Shutterstock
Nē, runa nav par noskrāpēto dīvāna malu, pret kuru kaķis regulāri asina nagus. Kaķi mēdz ieskrāpēt arī cilvēkam, un nereti pats saimnieks ir pie tā vainīgs.

Skrāpēšanās un nagu ielaišana cilvēka rokā var būt kaķa pašaizsardzības līdzeklis. Varbūt tu mīluli noglaudīji ne tā, kā viņam patīk, iespējams, turi viņu rokās tādā veidā, kāds viņam ir neērts. Iespējams, pie vainas var būt arī kāda veselības problēma, kuru konstatēt palīdzēs vienīgi speciālists.

Ja kaķis skrāpējas brīdī, kad spēlējaties, iespējams, cilvēks pats kaut ko nav pareizi izdarījis, pieļauj speciālisti. Viens no variantiem ir pārāk stingras rokas, ar kurām saimnieks spēlējas, un pārāk rupjas spēles. Tās var kaķi pat iebiedēt, radot asociāciju, ka tā nav vis spēle, bet gan cīņa, kurā viņam jāaizstāvas.

Nevar gan pilnībā izskaust skrāpēšanos, jo tā ir viena no kaķu dabiskajām darbībām. Ja nevēlies, lai allaž ciestu tava roka vai kāja, vai dīvāns, iegādājies īpašos skrāpējamos dēlīšus, kur kaķis varēs uzasināt nagus pēc sirds patikas.

Kaķi sevi prot paši izklaidēt, viņiem nevajag veltīt laiku

Foto: Shutterstock
Tas ir tālu no patiesības! Lai arī šķiet, ka kaķim saimnieks nemaz nav vajadzīgs un mīlulis spēj labi pastāvēt arī pats par sevi, kopīgais laiks ar cilvēku ir svarīgs katram dzīvnieciņam.

Lai arī mājās ir, piemēram, vesels statīvs, pa kuru kaķītis var dzīvoties, nekas nevar atsvērt komunikāciju ar cilvēku un kopīgi pavadītu laiku. Ja redzi, ka pats mīlulis tev nes iemīļoto bumbiņu, velti viņam laiciņu. Pēc tam, kad kaķis būs nedaudz noguris, varēsi paņemt viņu sev klēpī vai blakus un paglaudīt, jau drīzumā dzirdot tik patīkamo murrāšanu. Vai ir vēl kas labāks?

Ja meklē izaicinājumu, vari mēģināt iemācīt kaķi pārvietoties pie pavadas. Ikdienas rutīnā tā būs interesanta pārmaiņa gan tev, gan tavam mīlulim. Padomus tam vari atrast šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!