Foto: Shutterstock
Kartupeļu lapgrauzis, kas tiek dēvēts par Kolorado vaboli, šogad dārzus nesaudzēja. Laukos, kā savā mājaslapā vēsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), bija vērojums superuzbrukums. Kāpēc tā notika un kā dārzus pasargāt no Kolorado vabolēm – par to raksta turpinājumā savās pārdomās dalās LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Domāju, ka šogad ikviens, kurš audzē kartupeļus, ir saskāries ar šo kaitēkli visdažādākajos veidos. Nozīmīgākais kartupeļu kaitēklis šogad ir radījis zaudējumus, kādi vismaz pēdējos desmit gados nav redzēti. Bojājumus pakāpe ir atkarīga no ļoti dažādiem apstākļiem. Diemžēl ir nācies redzēt, ka kartupeļu laksti ir tikuši nograuzti pilnībā. Tādās vietās ražas zudumi ir sasnieguši 80–100% apmēru. Šādas platības lielākoties ir mazajās saimniecībās vai piemājas dārzos, profesionālo audzētāju vidū zaudējumi ir krietni mazāki, un ir saimniecības, kas tomēr spēj ar to tikt galā.

Latvijā kartupeļu lapgrauzis ir pazīstams jau kopš 1958. gada, Kopš tā laika tas ir kļuvis par postīgāko starp 340 lapgraužu sugām Latvijā. Tipiskais izskats padara to par viegli pamanāmu kaitēkli. Segspārniem melnās svītras mijās ar dažādos toņos dzeltenām svītrām. Vaboles apakšpuse ir oranžsarkana, tādā krāsā ir arī kāpuri.

Kādi ir iemesli šī kaitēkļa lielai izplatībai šogad?

Iemesli ir ļoti daudzveidīgi, tādēļ arī bija tik spēcīga izplatība.

  • Karstais laiks, sākot no jūnija. Gandrīz divus mēnešus valdīja, ne tikai silts, bet pat karsts laiks. Sekmīgi izmantojot siltā gaisa plūsmas, vaboles bez grūtībām vienā paņēmienā spēj nolidot pat vairākus desmitus kilometru. Karstais laiks ir kaitējis arī augu aizsardzības līdzekļu sekmīgai lietošanai. Nav insekticīdi visspēcīgi. Galvenais iemesls, ko varbūt ne visi lietotāji zina, ka lielākajai daļai insekticīdu optimālā gaisa temperatūra kvalitatīvai iedarbībai beidzas pie +22 līdz +23 grādiem pēc Celsija. Kas notiek augstākās temperatūrās? Smidzinot darba šķīdums pastiprināti iztvaiko un pārvietojas tālu prom no smidzināšanas vietas. Otrs, augstās gaisa temperatūrās saules gaismas ultravioletā starojuma ietekmē notiek straujāka preparāta noārdīšanās. Abi faktori negatīvi ietekmē jebkura atļautā insekticīda pielietojumu. Tas pats attiecas arī uz bioloģiskās izcelsmes un augu izcelsmes preparātiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvai insekticīdu pielietošanai piemēroti meteoroloģiskie apstākļi bija tikai naktī un agri no rīta, kad cilvēku lielākā daļa vēl guļ.
  • Kartupeļu lapgrauža bioloģija. Kaitēklis spēj ļoti sekmīgi pārvietoties un migrēt. Šis gads nebija izņēmums. Vasaras sākumā karstais laiks sekmēja to migrāciju līdz jūrai. Taču, pat ienesti tālu jūrā, iekrituši ūdenī, tie nenoslīkst kā citi kukaiņi. Jūras ūdenī kaitēkļi spēj izdzīvot pat 3–4 dienas. Kad jūras viļņi tās atkal iznes krastā jau citā vietā, vaboles apžāvē spārnus un jau pavisam drīz spēj doties atkal jaunu kartupeļu lauku meklējumos. Dzīvīgums palīdz tām pārvietoties arī ar negaisa straujajām gaisa plūsmām. Atceramies, ka negaisi šogad bija bieži un arī postoši. Bez tā visa tās spēj pārvietoties ar augsni, barības augiem, pasīvi pa ūdeni, ar transporta līdzekļiem, lauksaimniecības tehniku.
  • Ziemošanas apstākļi. Vaboles ir lieliski pielāgojušās ziemošanai. Lai pārziemotu, tās spēj ierakties augsnē pat līdz metra dziļumam. Spēj pārziemot arī zem nokritušo koku lapām. Tieši šī gada stabilā ziema ar stabilo sniega segu praktiski divu mēnešu garumā ļāva vabolēm sekmīgi pārziemot, un pēc ilgstošā aukstuma pavasarī tās ļoti strauji sāka baroties un vairoties.
  • Vairošanās spēja. Viena mātīte spēj izdēt 400–800 olu. Vienā dējumā varbūt 35–40 oliņas, bet var būt arī mazāk, nereti var sasniegt pat 165, no kurām izšķilsies kāpuri. Tūkstoš mātīšu spēj radīt 400–800 tūkstošus baroties spējīgu kāpuru. To attīstība notiek 16–34 dienu laikā. Šogad kāpuru attīstība karstā laika dēļ bija paātrināta. Līdz ar to kāpuru barošanās spēja bija lielāka kā parasti.
  • Ātrāk kā parasti notika nākamo paaudžu attīstība. Būtībā viss risinājās kā paātrinātā filmā. Lai arī nākamo paaudžu mātītes spēj izdēt mazāk oliņu, tomēr tik lielā skaitā absolūtos ciparos, tas deva lielus postījumus.

Kā rīkoties, lai citkārt būtu mazāki postījumi?

  • Vajag ierobežot līdz minimumam citu saimniekaugu izplatību. Bez citiem nakteņu dzimtas dārzeņiem svarīgi ir atpazīt arī tādas nezāles kā melnās naktenes, bebrukārkliņi, driģenes, tabaka, velnāboli. Tas var parādīties arī uz jāņogām, dažkārt auzām.
  • Audzējot dažādas kartupeļu šķirnes, var novērot atšķirīgu lapgrauža izplatību. Tas nozīmē, ka ir šķirnes, kuras šis kaitēklis apmeklēs pirmām kārtām. Pats savām acīm esmu redzējis, cik ļoti tās bija izplatītas uz šķirnes 'Blue Kongo' lakstiem. Agrās šķirnes vienmēr būs mazāk pakļautas šī kaitēkļa ietekmei.
  • Izšķiroties par jebkuru atļauto insekticīdu lietošanu, ir jāatceras, lūk, kas. Kāpuru izturība pret konkrēto insekticīdu palielinās ar katru ādas maiņu. Kāpuri, kas vairs nebarojas, ir astoņas reizes izturīgāki kā jaunie kāpuri. Jaunās vaboles pēc izšķilšanās ir samērā jutīgas, bet laikā starp 10.–20. dienu kļūst jau par 50% izturīgākas.
  • Rūpīga ražas novākšana. Nākamajā gadā kartupeļi, kas sadīgst no pārziemojušiem kartupeļu bumbuļiem, ir gards kumoss vabolēm pēc pārziemošanas.
  • Pusotru nedēļu pirms ražas novākšanas ir jāiznīcina laksti. Tas palīdzēs, pirmkārt, labāk nobriest bumbuļu mizai pirms ražas novākšanas, un, otrkārt, atstāt vaboles bez saimniekauga un piespiest tās atstāt lauku (attiecīgi tās ziemos citā vietā).
  • Vaboļu masveida iekūņošanās laikā augsnē, to rušinot, iznīcina daļu kūniņu un nokritušos kāpurus.
  • Pēc ražas novākšanas dziļa augsnes apstrāde uzvērsīs virspusē ziemojošās vaboles, un tās salā ies bojā.
  • Novākšana ar rokām ir ļoti efektīva, kad parādās pirmās vaboles. Savāktās vaboles ir jāiznīcina. Mazās platībās, regulāri monitorējot, tā var iztikt tikai ar šo metodi.
  • Atsevišķi gribu izcelt mehānisko savākšanas metodi, ko šogad uzlaboja z/s "Ekovizbuļi". Pārvietojoties pa vagām ar traktoru, piedziņa no akumulatora urbjmašīnas uz rotējošām trīs virtuves slotām ļāva ļoti efektīvi savākt lielu daudzumu vaboļu un to kāpurus. Slotu zari griežoties sit pa kartupeļu lakstiem, un uz tiem esošās vaboles un kāpuri tiek iesisti sānos esošajā kastē. Mazākos laukos piedziņu var nodrošināt ar veloriteni, to stumjot.
  • Ja šīs metodes neizmanto, tad, pieaugot īpatņu skaitam, var ķerties pie augu preparātu izmantošanas.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!