Sprakšķi jeb drātstārpi (Agriotes spp) ir vieni no kaitēkļiem, kas iecienījuši ķirbjaugus, kartupeļus un arī citus augus. Ķirbjaugiem tie iegraužas stublājos un izēd to iekšpusi, savukārt kartupeļiem tie sabojā bumbuļus, izveidojot tajos "alas". Kā apkarot drātstārpus? Par to raksta turpinājumā.
Sprakšķi ir polifāgs kaitēklis, kas no olas līdz pieaugušam īpatnim attīstās piecu gadu laikā.
Tie savairojas daudzgadīgos zālājos. 50 līdz 80 centimetru dziļumā augsnē pārziemo to vaboles un kāpuri. Maijā vai jūnija sākumā vaboles pārtrauc savu ziemošanu. Mātītes olas dēj augsnes virskārtā, un jau jūlijā vai augustā izšķiļas kāpuri.
Kāpuru attīstībai siltais laiks ir nelabvēlīgs, jo to attīstībai nepieciešams mitrums. Piemēram, ja augsnē mitruma būs mazāk par 25 procentiem, kāpuri ies bojā. Savās pirmajās attīstības stadijās kāpuri pārtiek no trūdvielām, taču vēlāk no augu apakšzemes daļām. Kad kāpuri pieauguši, tie iekūņojas augsnē (10 ‒ 20 centimetru dziļumā). Jau pēc trīs nedēļām izkūņojas jaunās vaboles, kuras paliek ziemot augsnē.
Kādus bojājumus rada drātstārpi? Kā jau minēts iepriekš, tie sacaurumo kartupeļu bumbuļus, burkānus, bietes un citus augus. Tie ir gurķiem kaitīgi kāpuri, kas iegraužas ķirbjaugu stublājos un izēd tā iekšpusi. Drātstārpi iemīļojuši arī gladiolu sīpolus un citus augus. Jāņem vērā, ka drātstārpu bojātie stublāji papildus var inficēties ar sēņu ierosinātām slimībām.
Kā apkarot drātstārpus? Jāapkaro nezāles, jo īpaši ‒ vārpata. Kaitēkli var apkarot, meliorējot un kaļķojot augsni. Ja platības ir mazas, tad var izlikt drātstārpu pievilinošas ēsmas. Kāpurus, kas sakoncentrējušies ap ēsmu, iznīcina. Dabiskie drātstārpu ienaidnieki ir strazdi, cīruļi, cielavas, irbes, vārnas, kraukļi un kurmji.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Valsts augu aizsardzības dienesta bukleta "Ķirbjaugu slimības un kaitēkļi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
