Dekoratīvais plēsējs uz palodzes – dioneja jeb Venēras mušķērājs

Augus-kukaiņēdājus var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijas mitrās pļavās un purvos šādas funkcijas pilda reti sastopamā parastā kreimule un rasenes. Savukārt uz savām palodzēm eksotisko augu piekritēji visbiežāk izvēlas lolot interesanto dioneju (Dionaea muscipula) jeb Venēras mušķērāju. Tās dzimtene ir Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krasts – Amerikas Ziemeļkarolīna un Dienvidkarolīna, kā arī Floridas ziemeļi. Savā ģintī dioneja ir vienīgā suga, tomēr tai ir vairāk nekā 30 šķirņu, kas viena no otras atšķiras ar lapu krāsojumu – kādai no tām lapu pārveidnes rotājas sarkanos pigmentos un pat purpursarkanā krāsā, kamēr citas ir viscaur zaļas. Zaļā krāsa nozīmē, ka lapas satur hlorofilu un tajās fotosintēze noris tieši tāpat, kā jebkurā citā augā.

Dioneja ir neliels augs ar neparastām lapām, kas sakārtotas rozetē. Tieši interesantās lapu pārveidnes augu padara atšķirīgu no citiem istabas augiem. Savvaļā dioneja aug vietās, kur augsne nav barības vielām bagāta: smiltīs, slapjās un purvainās vietās. Arī sakņu sistēma ir sekla, tādēļ, lai iegūtu augšanai nepieciešamās barības vielas, Venēras mušķērāja lapu pārveidnes pielāgojušās kukaiņu ķeršanai. Lapu plātne pārveidota par lamatām, ar kuru palīdzību tiek noķerti kukaiņi. Abpus lapu malām ir tādi kā "zobiņi" jeb bārkstiņas, savukārt lapas vidū – sensora matiņi, kas uztver kustības. Kad kukainītis nolaižas uz lapas, matiņi tiek kairināti un lapa aizcērtas, savukārt malējie "zobiņi" sakļaujas ciet. Rezultātā kukainis tiek ieslodzīts tādā kā būrītī. Jo vairāk kukainis izrādīs pretestību, jo vairāk tas kairinās sensora matiņus lapas vidū, un lapa sakļausies arvien ciešāk. Uz lapas plātnes atrodas arī dziedzeri, kas izdala gremošanas fermentus, lai slazdā noķerto kukainīti sagremotu.

Vasaras laikā Venēras mušķērāju droši var novietot uz balkona vai terases – iesārtā lapu virspuse kukaiņus pievilinās pati, savukārt, ja šādas iespējas nav, kukaiņu ķeršanas funkcija jāpilda auga saimniekam. Vislabāk dionejai piedāvāt dzīvu kukaini, lai lapu pārveidnītei aizcērtoties, tā sajustu pretestību. Ja augs neizjutīs pretestību, lapa aizcirtīsies, bet pēc kāda laika atvērsies, neizdalot gremošanas fermentus. Rudenī un pavasarī, kad kukaiņus noķert nav iespējams, dionejai var piedāvāt arī tārpus un kāpurus, kas nopērkami specializētajos makšķernieku veikalos, kas izmērā sasniedz trešdaļu no lapas garuma. Šādos gadījumos lapiņa maigi ar pirkstiem vai pinceti jāsaspiež ciešāk, lai izdalītos gremošanas fermenti. Vidēji gremošanas process notiek aptuveni 10 dienas. Atceries, ka kukaiņa noķeršanas un sagremošanas procesu viena lapiņa var veikt vien pāris reizes, tādēļ to lieki nevajadzētu aiztikt un bakstīt.

Tomēr neparastās lapas nav vienīgais, ar ko īpaša dioneja. Reizi gadā agrā pavasarī, pēc miera perioda, augam attīstās ziednesis, kas pēcāk priecē ar vairākiem maziem, baltiem ziediņiem. Miera periods dionejai nepieciešams vismaz trīs mēnešus. Vēlā rudenī augs palēnām ieiet miera stāvoklī, nometot kukaiņēdājlapas – tieši šajā laikā visbiežāk beidzas ne viens vien dionejas stāsts par dzīvi uz palodzes, jo cilvēkiem šķiet, ka augs sācis nīkt un rezultātā tiek izmests. Šajā periodā augu vajadzētu novietot telpā ar zemu gaisa temperatūru – robežās no +1 līdz +12 grādiem pēc Celsija. Augs pārziemo vien ar pāris sīkām lapiņām, taču citkārt lapu var nebūt vispār. Arī ziedēšanas laikā augam nav attīstītu kukaiņēdājlapu, lai kukaiņi augu var apputeksnēt.

Augam nepieciešams augsts gaisa mitrums. It īpaši gada vēsajos mēnešos, kad sākas apkures sezona, padarot gaisu sausāku. Augu nevajag apsmidzināt, bet gan zem podiņa palikt ar ūdeni piepildītu paliktni, kas piebērts ar akmeņiem, uz kuriem savukārt novietot dionejas podu. Paliktnī esošais ūdens iztvaikos, nodrošinot augam nepieciešamo gaisa mitrumu. Svarīgi pieraudzīt, lai augs netiktu pārlaistīts, taču noteikti to nevajadzētu arī iekaltēt. Ņem vērā, ka auga laistīšanai nepieciešams izmantot ūdeni, kura sastāvā nav šķīstošie savienojumi – lietus ūdeni, izkausētu sniegu vai nostādinātu krāna ūdeni.

Dioneju nav nepieciešams lutināt ar mēslojumu. Reizi gadā vai reizi divos gados augu pavasarī, kad sāk attīstīties jaunās lapiņas, vajag uzmanīgi pārstādīt. Dionejai nepieciešams substrāts, kas nav barības vielām bagāts. Pamatā substrātā tiek izmantota skābā kūdra un raupjas smiltis tā, lai augsnes pH līmenis būtu 5 līdz 5,5.