Cīņa ar kaitēkļiem un sausumu – dārzkopības izaicinājumi mainīgā klimata laikā  (1)

Klimata pārmaiņas var just ik uz soļa. Rīgā ziema šogad tā arī īsti nebija iestājusies, ja vien neskaita neilgo laikaposmu, kad gaisa temperatūra noslīdēja zemāk nekā ierasts un zemi noklāja bieza sniega sega, kura drīzumā arī nokusa. Eiropas Vides aģentūra informē: "Pēdējo 150 gadu laikā vidējā temperatūra ir pieaugusi gandrīz par 0,8 ºC pasaulē un par apmēram 1 ºC Eiropā. Vienpadsmit no pēdējiem divpadsmit gadiem (1995.–2006.) ir to 12 siltāko gadu skaitā, kopš ar instrumentiem tiek reģistrēta globālā virsmas temperatūra (no 1850. gada)." Savukārt Mičiganas Universitātes Meteoroloģijas un klimatoloģijas profesors Džefs Andresens uzsver, ka lielākās temperatūras izmaiņas ir vērojamas ziemas un nakts periodā.

Sākumā šķiet, ka vidēji viens grāds neko daudz nemaina, bet, pavērojot vidi, var nonākt pie pretējiem secinājumiem. Šeit labi der piemērs ar ziemām, kuras iestājas vēlāk vai neiestājas vispār. Protams, siltumu mīlošiem cilvēkiem tā ir laba ziņa. Ziemā nevajag salt un regulāri tīrīt sniegu. Citādi ir ar kaitīgiem insektiem, kuriem siltas ziemas nāk par labu un tie sāk strauji vairoties, kaitējot sakņu un augļu dārziem. Bez tam, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, vidējās temperatūras paaugstināšanās ļauj izplatīties arī invazīvām nezālēm tālāk uz ziemeļu reģioniem.

"Klimats nosaka arī to, kādas sugas reģionā zels, bet kādas nespēs izdzīvot. Turklāt augiem no pasaules mērenās joslas, piemēram, ābelēm un ķiršu kokiem ir nepieciešams arī vēsais laiks, lai vēlāk tie atsāktu veģetāciju un varētu no jauna sākt ziedēt," raksta "Better Homes and Gardens".

Rezultātā dārzkopji arvien biežāk runā par to, ka mainās ražas novākšanas laiks, bet ziedu audzētāji novēro, ka daiļie augi pārzied krietni agrāk nekā ierasts. Piemēram, tradicionālais tulpju festivāls ASV pilsētā Pellā notiek katru gadu kopš 1936. gada. Un līdz pat 2001. gadam festivāla datums bija nemainīgs. Taču, saskaroties ar klimata pārmaiņām, kuru rezultātā pēdējos gados visas tulpes jau bija pārziedējušas uz festivāla laiku, tā datumu nācās pārcelt. Arī tepat Latvijā varam novērot, ka ziedi sāk ziedēt arvien agrāk un bieži vien daiļās asteres uz 1. septembri jau ir pārziedējušas.

Neparedzama ir gan gaisa temperatūra, kura nemitīgi svārstās, gan nokrišņu daudzums. Viens gads var nest stipras lietus gāzes, kuras izskalo dārzeņu vagas un labības laukus, bet otru gadu var ciest no sausuma.

Beigu beigās dārzkopji vairs nevar paļauties, ka nākamā raža būs izdevusies un to varēs novākt ierastajā laikā. Tamdēļ nepārtraukti ir jāpieskaņojas jaunajiem klimata apstākļiem, kas nenozīmē tikai agrāku augļu koku ziedēšanu un ražas novākšanu, bet arī cīņu ar kaitēkļiem, sausumu un pat ziedu neapputeksnēšanu. Dženija Kremere no Kornela Universitātes raksta: "Siltāka klimata dēļ augi sāk ātrāk ziedēt, tādējādi zaudējot sinhronizāciju ar kukaiņiem – apputeksnētājiem, kuri reaģē nevis uz gaisa temperatūras pārmaiņām, bet dienas garumu. Šobrīd var gadīties, ka ziedi jau plaukst, bet apputeksnētāji vēl nelido, bet, kad tie ierodas, ziedi jau ir pārziedējuši."

Šis ir neparedzams laiks dārzkopjiem, taču vienlaikus tas ir inovāciju laiks. Lai glābtu ražu no krusas, insektiem un putniem, augus pārklāj ar aizsargtīklu. Savukārt, lai izvairītos no ilgstoša sausuma dārzkopji pievēršas modernām laistīšanas tehnoloģijām.

Turpretī piemājas dārzu var ierīkot pēc iespējas zemākā vietā, kas nodrošinās pietiekamu mitrumu. Liela uzmanība jāpievērš arī sēklām. Tās ieteicams pirkt pie vietējiem audzējiem, jo, atvestas no tāliem reģioniem, tās var ne tik labi integrēties vietējā augsnē. Kaut arī vēl par agru runāt par mūsu reģionam neierastu augu audzēšanu, tomēr, turpinoties klimata pārmaiņām, iespējams mainīsies arī audzējamo dārzeņu un augļu klāsts.