Fоtо: Shutterstock
Siltumnīcas rāmi var veidot no dažādiem materiāliem, taču, ja šo darbiņu veiksi pirmoreiz, tad vislabāk prasmes izmēģināt, darbojoties ar koku. Turklāt ar to ne tikai būs ērti strādāt, bet koks būs arī maciņam draudzīga izvēle. Kādi materiāli būs nepieciešami, šajā rakstā ieskicē dārzkopības speciālisti, soli pa solim paskaidrojot arī darbību gaitu, lai ikkatrs savām rokām veiksmīgi varētu uzbūvētu siltumnīcu.

Siltumnīcas rāmi var veidot no tērauda, alumīnija, plastikāta, kā arī plastmasas caurulēm (tuneļu siltumnīcām) un koka, bet iesācējam, kurš varbūt nav ar būvniecību uz tu, vieglākā un labākā izvēle būs siltumnīca, kuras rāmis taisīts no koka. Ar to ne tikai būs ērtāk strādāt, bet koks no visiem iepriekš minētajiem rāmjiem būs arī maciņam draudzīgāka izvēle.

Vispirms jāsaprot, ka siltumnīcas būvniecībai jāpieiet ar tikpat lielu nopietnību kā mājas būvniecībai, tādēļ vispirms apdomā idejas, bet tad nododies projekta skicēm. Uzzīmē savu siltumnīcu uz papīra, saraksti visus izmērus un iezīmē arī vēdlogus. Tas noderēs ne tikai izvēloties materiālus siltumnīcas būvniecībai, bet arī būvniecības laikā.

Kad projekts gatavs, laiks ķerties klāt darbam ar materiāliem! Nomizo stabus vai dēļus, kurus izmantosi siltumnīcas būvniecībā. Apstrādā tos pret puvi. Vislabāk izmantot impregnētus kokmateriālus (kas jau apstrādāti), šādi atvieglosi sev darbu. "Kas gan bojā to koku? Bojā mikroorganismi! Koks ir uz augsnes, augsnē ir mikroorganismi, kas darbojas. Tie nonāk uz koksnes virsmas, koks sāk pūt," skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils. Viņš iesaka noteikti nomizotas koka brusas apstrādāt, lai paildzinātu konstrukcijas mūžu. "Lineļļai var piejaukt klāt vara sulfātu, otrs variants – koka brusas apakšējo daļu apdedzina."

Tālāk seko jautājums, ko izvēlēties labāk – skrūves vai naglas? Labāk izvēlies skrūves, jo tās ar skrūvjmašīnu vieglāk būs ieskrūvēt. Cinkotās naglas noderēs plēves piestiprināšanai pie konstrukcijām. Naglu cepurītēm jābūt iespējami platākām.

Konstrukcijas būvniecībā noderēs arī metāla plāksnes vai tā saucamie stūrīši. Izvēlies tādas naglas un skrūves, kas nav garākas par koka brusas biezumu. Metāla savienojumus, piemēram, stūrīšus, nevajadzētu likt tā, lai tie saskaras ar plēvi. Kāpēc tā? Saulē metāls sakarsīs, kā rezultātā plēve izkusīs.

Pēc tam ar mērlenti izmēriet siltumnīcas atrašanās vietu, atzīmē to ar stabiņiem un auklām.
"Auglīgo augsni pa siltumnīcas perimetru norok, sāk gatavot pamatu. Pilda to ar smilti un smalku granti, lai būtu labs inerts materiāls, tā neaugs arī nezāles," iesaka Narvils. Savukārt agronome, dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte iesaka rūpīgi izvērtēt, vai vērts norakt auglīgo augsni: "Tas ir fiziski smags darbs, padomājiet, vai to spēsiet. Tāpat padomājiet, kur liksiet norakto augsni, jo, norokot no 20 kvadrātmetriem tikai 20 centimetrus biezu virskārtu, sanāks četri kvadrātmetri augsnes jeb 400 spaiņu."

Svarīgi parūpēties arī par siltumnīcas pamatiem. Siltumnīcai pa perimetru stūros var ierakt, ieskrūvēt vai iebūvēt enkurpamatus. Tāpat var ierakt arī balasta maisus vai caurules, kas piepildītas ar cementu. "Vajadzīgs ir svars, kas notur siltumnīcu pie zemes. Esmu redzējis, ka augsnē iedzīti 15 līdz 20 centimetrus gari stiprinājumi, bet tos vējš mierīgi var izcilāt. Šiem stiprinājumiem jābūt kā tādiem enkuriem. Var pat ierakt vai iestiprināt dzelzs armatūras stieni," skaidro Narvils. Savukārt Gailīte stāsta, ka viņa savai siltumnīcai vienkārši ierakusi augsnē stabus. "Ierakām 50 līdz 60 centimetru dziļumā, ar to pietika. Es teiktu, ka Narvila iepriekš minētie risinājumi varētu būt dārgi amatiera siltumnīcai."

Tālāk nomēri un sazāģē koka brusas un dēļus. Brusas piestiprini pie pamatiem, stūros ieliec papildu stutes, lai konstrukcija būtu izturīgāka. Proti, pie stūru stabiem pieskrūvētas slīpas stutes, kas pie pamatnes veido trijstūrus. Narvils mudina netaupīt uz papildu stiprinājumiem siltumnīcas būvēšanā, jo "siltumnīcu mēs netaisām vienai dienai. Ja sezonas laikā vējš mums radīs siltumnīcas konstrukcijas bojājumus, tas nebūs labi".

Uz zemes samontē kopnes. Lai tās uzliktu uz konstrukcijas, noteikti talkā paaicini vēl dažus cilvēkus, jo divatā šo darbiņu būs grūti paveikt. Tās piestiprini pie brusām. Tad uzliec kori – to pie kopnēm piestiprini ar iepriekš minētajiem metāla stūrīšiem. Kā arī izvērtē, vai nav nepieciešamas papildu sijas. Ja plēvi starp stabiem var stingri nostiept, tad sijas nav nepieciešamas.

Nu būs īstais laiks plēves uzvilkšanai! To velc stingri, lai neizveidojas "lietus maisi", kuros var krāties ūdens vai ziemā – sniegs. Plēvi pie konstrukcijas piestiprini ar naglām un plānām līstītēm. Samontē durvis un vēdlogus, tos iestiprini pārējā konstrukcijā.

Vai gar malu plēvei var likt arī zāles kvadrātus, kas norakti? "Neteiktu, ka tas ir labs risinājums, jo tie var bojāt konstrukciju. Turklāt augsne ir bagāta ar mikroorganismiem, kas var bojāt konstrukciju," uzskata Narvils. Savukārt Gailīte atzīst, ka viņa gan tā dara! "Mikroorganismi ir visur, arī gaisā un ūdenī. Toties pierakta plēve labi turas un neplīvo," uzskata dārzeņkopības speciāliste.

Domājot par savu siltumnīcu ilgtermiņā, var izrakt arī mazus grāvīšus, lai novadītu lieko ūdeni. Tekot iekšā, tas ietekmēs ne tikai konstrukciju mūžu, bet arī augus. Siltumnīcas karkass ir gatavs! Tagad atliek vien to iekārtot no iekšpuses, un pēcāk – nodoties stādīšanas priekam!

Ja neesi izlēmis, kādu jumta, durvju un vēdlogu risinājumu vēlies redzēt savai siltumnīcai, "Delfi" rakstā "Soli pa solim, kā uzbūvēt siltumnīcu" atradīsi vēl citus vērtīgus speciālistu padomus, kas palīdzēs izdarīt īsto izvēli.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !