Eksotiski augi, kuriem patiks ne tikai telpās, bet arī dārzā

Dzeltenais hibisks ir oficiālais Havaju salu zieds, un tā ienešana mājās radīs īsteni tropisku noskaņu, turklāt košo krāsu ziedi ir kā bāka tauriņiem. Hibisks papildinās jebkuru krāsu shēmu, jo to ziedi ir gan siltos toņos, piemēram, dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsā, gan vēsos toņos, piemēram, rozā, baltā un purpursarkanā.

Trauslais hibisks, dēvēts arī par Ķīnas rozi, ir izteikts siltummīlis, tādēļ mūsu vasarās tas pa āru var dzīvoties tikai līdz augusta beigām septembra sākumam, kad sāk parādīties pirmo salnu risks. Siltajās zemēs tropiskā puķe zied teju visu gadu.

Bet kā tad hibisku audzēt sava dārzā? Konteineros vai podos, un izmantot šo skaisto puķi kā dzīvo dārza dekorāciju vietā, kur nepūš spēcīgi vēji. Tomēr vieta jāierāda pārdomāti, jo hibiskam nepatīk, ja ziedēšanas laikā tai maina atrašanās vietu, tāpēc, reiz nolikta vienā vietā, tā tur jāatstāj, pretējā gadījumā var birt ziedi. Kad vasara teju, teju atvadījusies, podu vai Ķīnas rozi pāvieto telpā, kurā temperatūra ir virs nulles (verandā, apsildāmā siltumnīcā, ziemas dārzā, pagrabā u.tml.).

Hibisks bagātīgi ziedēs, ja tam tiks nodrošināts pietiekami daudz saules un ūdens (to nedrīkst iekaltēt!), mēslot nepieciešams no pavasara līdz rudenim.

Siltajās zemēs hibiskam patīk daļēji ēnaina vieta, bet ziemeļu klimatā tam vajadzīga saule. Jāizvēlas neitrāla līdz nedaudz skāba un labi drenēta augsne. Lai puķe krāšņi ziedētu telpās, tai jāierāda ļoti gaiša vieta, kuru saule apspīd vismaz četras piecas stundas.

Galvenais priekšnoteikums, lai bugenvilejas dārzā justos labi, ir silta, saulaina vieta ar pēc iespējas mitrāku gaisu. Tā labi jūtas gan aizvējā, gan klajākā vietā.

Vairāk par bugenvilejām un to, kā rūpēties par tām iekšā un ārā, lasi "Vijīgā dienvidu skaistule bugenvileja – kā izdabāt, lai priecētu Latvijas dārzos?".

Telpaugs, kas piemērots dažādām telpām, būs pateicīgs, ja vasaras sezonā to iznesīsi dārzā mazliet noēnotā vietā, kur tai netiek klāt tieši saules stari, jo tie apdedzinās lapas, turklāt klīvijai nepatīk izteikts karstums.

Vairāk par klīviju lasi "Izteiksmīgā un pacietīgā skaistule klīvija, kurai reizi gadā vajadzīga atpūta".

Ingvera augi ir tikpat skaisti, cik aromātiski, un to dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas tropu un subtropu meži, tomēr to iespējams audzēt arī ziemeļos, ja vien augs netiek pakļauts salam.

Vasarā podu ar ingveru ieteicams iznest ārā un ierakt augsnē ēnainā vietā, kur nepūš auksti vēji. Siltā klimatā ingvers vislabāk jūtas daļējā ēnā, taču pie mums tas spēs paciest vairāk saules. Ja vasara ir izteikti karsta un saulaina, augu vajadzētu noēnot. Vislabāk ingvers jūtas 25 grādu temperatūrā, bet pie 18 grādu temperatūras augs parasti nonāk miera stāvoklī un vairs neražo, savukārt, kad temperatūra pazeminās zem 10 grādiem, pods jāizrok un jāpārnes telpās.

Kā pašam izaudzēt ingveru, lasi "Pieredze: Varena ingvera raža no trīs asniņiem" un "Pieredzes stāsts: kā siltumnīcā izaudzēt ingveru".

Eksotiskās puķes var audzēt kā telpaugu un vasaras sezonā iznest ārā, bet tās var arī pilnībā audzēt dārzā, taču tad katru gadu rudenī tās jāieziemo. Kannu sakneņus atdala no pamatauga, ievieto traukos ar smilšainu, sausu augsni un uzglabā apmēram 10 grādu temperatūrā sausā vietā. Sakneņus pavasarī pēc salnām izstāda atkal dārzā. Kannām patīk saulaina, mitra un labi drenēta vieta.

Kā rūpēties par kannām un pareizi tās ieziemot, lasi "Graciozās dārza skaistules kannas: kā tās audzēt, saglabāt ziemai un izstādīt".

Raksta tapšanā izmantotie avoti: "The Spruce", "Gardeners World", "Gardenia", "Better homes and Gardens", "Gardening Know How".