Skotijas dienvidrietumos, Damfrīsā, atrodas viens no oriģinālākajiem un interesantākajiem dārziem pasaulē - Kosmisko pārdomu parks. Unikālo ainavu dizaina brīnumu radījuši divi talantīgi cilvēki - pazīstamais arhitektūras postmodernists Čārlzs Dženkss un viņa sieva, ainavu dizainere Megija Česvika.

Kad 1988. gadā Megija mantojumā saņēma Portreka īpašumus, laulātajiem draugiem radās ideja veidot miniatūru dārzu, kurā viss veltīts kosmosam un cilvēces lomai tajā, rādot to, ka zinātnes atklājumi šajā jomā ir vien kā sīks gaismas stars. Strādājot pie dārza projekta, Čārlzs iedvesmojies no fraktālās ģeometrijas, savukārt ķīniešu dārzu tradīciju speciāliste Megija idejas un iedvesmu smēlās ķīniešu filozofijā, ienesot parkā harmoniju un dzīves gudrību. Gadu vēlāk 16,2 hektārus plašā dārza projekts tika realizēts, laulātais pāris sāka veidot dārzu, kurā starp plūstoši viļņotām reljefa līnijām gluži kā ķīniešu miniatūrā atainojas pārdomas par kosmosu, Visuma rašanos un dzīves jēgu.

Čārlzs Dženkss, viens no autoratīvākajiem arhitektūras kritiķiem un mūslaiku teorētiķiem, Kosmisko pārdomu dārza dizainu pārdomājis tā, lai apkārtējā vide raisītu ne tikai cilvēka intelektu, bet arī veicinātu visu maņu orgānu darbību, liekot ikvienam dārza apmeklētājam justies kā pasaules atklājējam. Šajā vietā viss iemieso Visumu, dārzā ir neskaitāmas "pašorganizējošos" struktūru formulas, teorijas un formas. Ikvienā dārza stūrītī redzams kāds zinātnes atklājumu un sasniegumu simbols.

Ērmotais dārzs ir veidots no pieciem sektoriem, ko piepilda dažādu ģeometrisko formu ūdens tilpnes, neparasti, zaļi pakalni, ielejas un savādas skulptūru kompozīcijas, kurās atainotas sarežģītas, zinātniskas idejas. Parkā var apskatīt dažādus zinātnes fenomenus, piemēram, melnos caurumus, kas veidoti puķu dobju formās, Fibonači skaitļu virknes vizualizāciju, evolūcijas attīstības tiltus un fraktāļus (ģeometriskas figūras, kas sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā). Tāpat dārzā ir daudzas spirāles, kas simbolizē DNS ķēdi; galaktikas formas un objekti, kas neļauj aizmirst par dabas stihijām (tornado, viesuļvētrām). Metāla skulptūras, ko vairāk nekā 15 gadus veidojis metālkalis Smits Džons Gibsons, ļoti dabiski un harmoniski iekļāvušās dārza ainavā.

Visdažādākajās variācijās parkā iekļauti pakāpieni kā evolūcijas simbols. Vislielākās kāpnes, kas veidotas no 25 posmiem, simbolizē Visuma attīstības secīgumu un periodiskumu. Ikviens no posmiem sevī iemieso noteiktu evolūcijas stadiju. Līkloču kāpnes ved lejup pa kalnu un beidzas pie dīķa, kas simbolizē pirmatnējo haosu - Visuma avotu. Ejot pa milzīgajiem kāpņu laukumiņiem, iespējams aplūkot ilustrācijas, kurās atainotas dažādas dzīvības formas. Kad intensīvās pārdomas par Visumu, dzīvi un savu lomu tajā ir pārāk nogurdinājušas, var doties uz bezjēdzības lapeni, lai atpūstos un atslābinātos.

Lai arī Dženksa sieva Megija 1995. gadā nomira, dārza attīstība nav apstājusies, ar katru gadu tas kļūst aizvien plašāks. Čārlzs savā gara bērnā iegulda aizvien dziļākas pārdomas par dzīves jēgu.

"Kad mēs sākām veidot dārzu, neviens nedomāja par globālajām kosmiskajām problēmām. Tomēr dažu gadu laikā šīs problēmas sāka iezīmēties aizvien skaidrāk, tādēļ es tās nolēmu izmantot kā pamattēmu, sava veida "špikeri". Es bieži prātoju par Visuma rašanos un dabu, tādējādi dārzs ir daļa no manis. Turklāt šī ir sena, vēsturiska tradīcija. Ja atceramies par "dzen" stila japāņu dārziem, persiešu "paradīzes dārziem", franču un angļu parkiem renesanses laikā - tie visi tika radīti, lai prātotu par dzīves jēgu. Tādēļ Kosmisko pārdomu dārza galvenā ideja - mikropasaule, miniatūrs Visuma modelis. Manuprāt nav labākas idejas dārza radīšanai," stāsta Čārlzs Dženkss.

Kosmiskais dārzs ir tik neparasts un iedvesmojošs, ka tam pat veltīta simfoniskā kompozīcija - Maikls Gandolfi to sacerējis Bostonas Simfoniskajam orķestrim un Tantlvudas muzikālajam centram. 2009. gadā šī simfonija tika nominēta prestižajai "Grammy" balvai kā labākā mūslaiku klasiskā kompozīcija.

Kosmisko pārdomu dārzs ir privātīpašums, apmeklētājiem tā vārti tiek atvērti vien reizi gadā. Ja paveicas, ekskursiju vada pats dārza saimnieks Čārlzs, tiesa, tas notiekot vēl retāk un pēc iepriekšēja pieraksta. Visi ienākumi no dārza nonāk Megijas Česvikas labdarības fondā, lai palīdzētu cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!