Foto: Pribalt.info
Ikdienā, skrienot cauri Vecrīgai, šķiet, retais iedomājas, kāda izskatījusies Rīga pirms daudziem simtiem gadu un kādus stāstus glabā vecie Rīgas mūri. Tāpēc "Delfi Ceļojumi" piedāvā ieskatīties Rīgas mūru vēsturē.

Pirmie Rīgas nocietinājumi bija pavisam vienkārši - zemes valnis ar palistādi un Daugava, kā arī Rīgas upe un ezers, kas kalpoja kā ūdensšķēršļi potenciālajiem iebrucējiem. Taču Rīgai, kā jebkurai Viduslaiku pilsētai, bija nepieciešams aizsargmūris, kura fragmenti vietām saglabājušies līdz mūsdienām.

Pilsētas mūra būvniecība tika uzsākta pēc arhibīskapa Alberta Bukshēvdena rīkojuma 12.-13.gs. mijā. Pirmā mūra siena atradās Daugavas labajā krastā starp Jāņa un Zirga ielām līdz Daugavas krasmalai, tur sasniedzot Rīgas upes grīvu pie Minsterejas ielas. Mūris slējās 9 metru augstumā un 1,3 metru platumā, to apjoza deviņdesmit metrus plats aizsarggrāvis, kas ietilpa pilsētas nocietinājumu sistēmā.

Līdz 1330.gadam avotos minēti divdesmit astoņi nocietinājumu torņi, kas atradās aptuveni simts metru attālumā viens no otra, un aptuveni 20 vārti, taču precīzs vārtu un torņu skaits joprojām nav zināms. Laika gaitā torņiem mainījušies arī nosaukumi un tie vairākkārt nojaukti un uzbūvēti no jauna, taču līdz mūsdienām saglabājušies vien četri - Jaunavu tornis, Svētā Gara tornis, Jurgena tornis un Pulvertornis.

16.gadsimta sākumā, kad karaspēki sāka izmantot šaujamieročus un lielgabalus, Rīgas mūris zaudēja savu spēku un sākotnējo nozīmi - to bija iespējams sagraut.

Taču vēlāk kādreizējo pilsētas nocietinājumu sistēmu sāka izmantot praktiskām vajadzībām - dzīvojamo ēku apbūvei. Tādēļ mūsu dienās vienīgais brīvi stāvošais ir palicis Pulvertornis, kamēr pārējie iebūvēti citās ēkās - Jaunavu tornis atrodas Arsenāla ēkā, Svētā gara tornis - Rīgas pilī, bet Jurgena tornis - Latvijas Arhitektu savienības namā.

Šī gada maijā Rīgas pils rekonstrukcijas laikā tika atrakts 13.gadsimta mūra fragments, par kuru pat arhīvos nav ne vārda. Šī ir pirmā vērienīgā Rīgas pils restaurācija kopš 16.gadsimta sākuma, tādēļ senā mūra daļa ir liels atklājums kā arheologiem, tā pilsētniekiem. Taču, kamēr tiek spriests, cik garš ir Rīgas pilī atraktais aizsargmūris, kā to saglabāt un izrādīt, liela daļa kādreizējo Rīgas nocietinājumu vēl slēpjas zem noslēpumu plīvura.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!